19.5 °C, 5 m/s, 89.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPašvaldības dzīvojamais fonds strauji noveco
Pašvaldības dzīvojamais fonds strauji noveco
25/10/2019

No 1204 pašvaldības īpašumā esošajiem dzīvokļiem 480 ir tā sauktie neprivatizētie dzīvokļi, kurus to īrniekiem ir tiesības atsavināt un iegūt savā īpašumā par tirgus cenu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā pašvaldība var rēķināties tikai ar 724 dzīvokļiem, no kuriem 94 ir īres namā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9. Aptuveni ceturtā daļa no pašvaldības īpašumā esošajiem mājokļiem ir nelabiekārtoti. Rindā uz pašvaldības dzīvokli šobrīd ir 105 personas un ģimenes. «Teju katram, kas vēršas pie pašvaldības, lūdzot atbalstu dzīvokļa jautājumā, ir vairāk vai mazāk pamatotas vēlmes, kuras dzīvokļu komisija ne vienmēr var apmierināt, tādēļ katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts,» norāda Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, uzsverot, ka pilsētas dzīvojamais fonds turpina strauji novecot, tādēļ valsts līmenī jāmeklē risinājumi, kā stimulēt jaunu mājokļu būvniecību arī ārpus Rīgas, jo šobrīd pašvaldības īpašumā nav neviena dzīvokļa ēkā, kas celta pēc 2000. gada.

Sarunā ar R.Vectirāni – plašāk par to, kādas
šobrīd ir pašvaldības iespējas sniegt atbalstu mājokļa jautājumu
risināšanā.

– Pirms trim gadiem pašvaldība
pieņēma saistošos noteikumus, paredzot, ka uz pašvaldības dzīvokli
var pretendēt arī noteiktu jomu augsti kvalificēti speciālisti.
Kāda šobrīd ir šīs programmas bilance?

– Kopš programmas aizsākuma kvalificētiem
speciālistiem esam izīrējuši 33 dzīvokļus. Visaktīvāk šo iespēju
izmanto pedagogi, kuriem esam piešķīruši 20 dzīvokļus, bet atbalsts
sniegts arī veselības aprūpes, sociālās aprūpes un policijas
darbiniekiem. Kopumā šobrīd dienesta dzīvokļa statuss noteikts 38
mājokļiem, bet rindā uz piemērotu dzīves telpu gaida 15 kvalificēti
speciālisti. Ne visus iesniegumus ar lūgumu piešķirt pašvaldības
dzīvokli atzīstam par pamatotiem, jo prioritāri atbalstu sniedzam
tiem speciālistiem, kuri uz Jelgavu pārceļas no citām Latvijas
pilsētām vai novadiem. Cilvēkam, mainot dzīvesvietu, īpaši ar
ģimeni un bērniem, objektīvi ir sarežģītāk atrisināt visus sadzīves
jautājumus, jo jādomā ne tikai par mājvietu, bet arī par bērnu
izglītības iestādi, interešu izglītības pulciņiem un daudzām citām
lietām.

– Vai varam teikt, ka iespēja
piešķirt pašvaldības dienesta dzīvokļus ir palīdzējusi pilsētai
piesaistīt speciālistus?

– Atsevišķos gadījumos tas ir bijis
risinājums. Piemēram, šādā veidā pedagogus izdevies piesaistīt
Valsts ģimnāzijai un Spīdolas Valsts ģimnāzijai, pirmsskolas
izglītības iestādēm, dzīvokļi piešķirti arī medmāsām un sociālajiem
darbiniekiem, tomēr, lai runātu par plašāku speciālistu loku, kam
varam piedāvāt dienesta dzīvokli, būtu jābūvē jauni pašvaldības
īres nami. Diemžēl valsts vilcinās ar mājokļu būvniecības atbalsta
programmu, lai gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības
organizācija savās rekomendācijās Latvijai kā vienu no prioritāri
risināmiem jautājumiem nevienlīdzības mazināšanai uzsvērusi tieši
mājokļu pieejamību. Īres un mājokļu cenas neatbilst darba tirgū
piedāvātajam atalgojumam. Visvairāk mums būtu nepieciešami 1–2
istabu dzīvokļi energoefektīvās ēkās – ar šādiem dzīvokļiem mēs
varētu risināt gan sociālās palīdzības jautājumu, kur viens no
izšķirīgajiem faktoriem ir maksa par apkuri, gan piesaistīt
pilsētai nepieciešamos speciālistus.

– Cik un kādi dzīvokļi šobrīd ir
pašvaldības īpašumā?

– Pašvaldības īpašumā šobrīd ir 1204
dzīvokļi, no kuriem 103 ir sociālā dzīvokļa statuss. 94 mājokļi,
kuriem piemērots sociālā dzīvokļa statuss, atrodas pašvaldības īres
namā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9, kur īrniekiem jāizmanto
koplietošanas virtuve. Tāpat jāņem vērā, ka 480 no 1204 pašvaldības
dzīvokļiem ir tādi, kuri izīrēti līdz 2002. gadam, bet dažādu
apsvērumu dēļ īrnieki tos nav privatizējuši, lai gan viņiem ir
tiesības likumā noteiktā kārtībā tos atsavināt. Tāpat likums šobrīd
neparedz iespēju pārtraukt terminētos īres līgumus pēc termiņa
beigām, ja persona ir pildījusi visus īrnieka pienākumus, tādēļ
dzīvokļi tiek atbrīvoti salīdzinoši reti, jo pat tad, kad
pašvaldības dzīvokļa īrnieka materiālā situācija būtiski uzlabojas,
cilvēks neatsakās no iespējas to īrēt.

– Viena no retajām pašvaldībām, kura
jau ir uzbūvējusi divus jaunus pašvaldības īres namus, ir Valmiera,
nosakot īres maksu kopā ar apsaimniekošanas izdevumiem 5,20 eiro
par kvadrātmetru. Vai par šādu cenu Jelgavā būtu pieprasījums pēc
pašvaldības īres dzīvokļiem?

– Valmiera paspēja realizēt šo projektu, vēl
pirms valdība būtiski ierobežoja pašvaldību iespējas savu
iniciatīvu īstenošanai aizņemties līdzekļus Valsts kasē. Ar šāda
veida mājokļiem var uzrunāt kvalificētos speciālistus, kā arī
cilvēkus, kuri ir gatavi maksāt par iespēju dzīvot sakārtotā vidē.
Tomēr, lai risinātu sociālos jautājumus, šāda īres maksa ir par
augstu. Pēc mūsu aprēķiniem, no jauna uzbūvētā pašvaldības īres
namā, lai pakāpeniski segtu izmaksas, kas saistītas ar celtniecībai
ņemto kredītu, īres cena varētu būt 3,50–4 eiro par
kvadrātmetru.

– Ar kādām izmaksām jārēķinās
pašvaldības dzīvokļu īrniekiem?

– Tiem īrniekiem, kuri dzīvo pašvaldības
dzīvoklī bez tiesībām to atsavināt, īres maksa ir pielīdzināta
apsaimniekošanas maksai, tāpat jāsedz komunālie maksājumi,
nekustamā īpašuma nodoklis un zemes nomas maksa, ja dzīvojamā māja
atrodas uz zemes, kura ir citas fiziskas vai juridiskas personas
īpašumā. Savukārt tiem īrniekiem, kuriem ir tiesības atsavināt
pašvaldības dzīvokli, papildus vēl jāsedz mājokļa amortizācijas
maksājumi. Pārejas periodā – no 2019. gada 1. maija līdz 2020. gada
1. maijam – tie ir noteikti 50 procentu apmērā no aprēķinātās
dzīvojamās mājas nolietojuma summas, bet pēc nākamā gada 1. maija
šis maksājums tiks piemērots 100 procentu apmērā. Šāds lēmums tika
pieņemts, lai mudinātu īrniekus privatizēt savu mājokli un
uzņemties arī saistības par kapitālajiem ieguldījumiem ēkā, kurus
iepriekš sedza pašvaldība. Tas ir stimulējis šo dzīvokļu īrniekus
uzsākt atsavināšanas procesu, un līdz šim ir atsavināti 38
dzīvokļi, bet vēl vairāki pieteikumi saņemti izskatīšanai. Savukārt
tiem, kas īrē mājokli ar sociālā dzīvokļa statusu, ir jāsedz viena
trešdaļa no apsaimniekošanas maksas un maksājumi par komunālajiem
pakalpojumiem.

– Kādā stāvoklī ir pašvaldības
dzīvojamais fonds?

– Kopš 2016. gada remonts veikts 249
dzīvokļos, kopumā ieguldot 1,19 miljonus eiro. Šajā summā ietverti
arī komunālie maksājumi remonta veikšanas laikā un citi ar īpašuma
uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītie izdevumi. Remontdarbi tiek
veikti visos dzīvokļos pirms to izīrēšanas jaunam īrniekam. Diemžēl
ne visi īrnieki pret pašvaldības dzīvokli attiecas saudzīgi, tādēļ
remontdarbu izmaksas var būt no dažiem simtiem līdz pat desmit
tūkstošiem eiro gadījumos, kad dzīvoklis pilnībā jāatjauno. Tādēļ
esam pateicīgi visiem, kas ziņo pašvaldībai par situācijām, kad
īrnieki neievēro īres līguma un sabiedriskās kārtības noteikumus.
Šie dzīvokļi tiek uzraudzīti īpaši, un atkārtotu pārkāpumu gadījumā
īres līgums tiek uzteikts. 

– Pēc kādiem dzīvokļiem ir lielākais
pieprasījums? Vai joprojām aktuāli ir nelabiekārtoti dzīvokļi, kuri
bieži vien pat neatbilst mūsdienu prasībām un izpratnei par sociālo
palīdzību?

– To iedzīvotāju vidū, kuri var pretendēt uz
palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā, joprojām populārākā izvēle
ir 2–3 istabu nelabiekārtoti dzīvokļi, jo lielākā daļa pašvaldības
labiekārtoto dzīvokļu atrodas nerenovētās mājās, kurās ir
salīdzinoši augsti komunālie maksājumi, un tie neatbilst šo cilvēku
maksātspējai. Situāciju nav mainījis arī tas, ka malkas vai cita
cietā kurināmā iegāde ar katru gadu kļūst dārgāka, jo
nelabiekārtotā dzīvoklī vienmēr ir izvēle nekurināt, savukārt mājā
ar centralizēto apkuri šādas izvēles nav.

– Vai joprojām vērojama tendence, ka
daļa pašvaldības dzīvokļu īrnieku uzkrāj parādus par komunālajiem
maksājumiem?

– Situācija šajā ziņā ir mainījusies, jo
šobrīd visus jaunos īres līgumus slēdzam tikai uz gadu un rūpīgi
sekojam līdzi, kā tiek veikti maksājumi. Īrnieki kļuvuši
disciplinētāki un atbildīgāk izturas pret savām saistībām. Protams,
ir izņēmumi, kad īres līgums tiek uzteikts, vēl pirms izveidojušies
nozīmīgi parādi. Taču, piemēram, pašvaldības īres namā Pulkveža
Oskara Kalpaka ielā 9 šobrīd īrniekiem tikpat kā vairs nav parādu
par komunālajiem pakalpojumiem. Pašvaldības Īpašuma pārvalde strādā
ciešā sadarbībā ar SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» un
sociālajiem dienestiem, gan apsekojot pašvaldības dzīvokļus, gan
uzraugot maksājumu disciplīnu.

– Kāda šobrīd ir situācija ar
pašvaldības īres namu Stacijas ielā 13, kuru
deinstitucionalizācijas procesā bija plānots pielāgot cilvēkiem ar
invaliditāti?

– Šis projekts sociālajā jomā pilsētai ir
ļoti nozīmīgs, jo paredz ne tikai telpu pielāgošanu dažādu sociālo
pakalpojumu sniegšanai, bet arī izbūvēt sociālos grupu dzīvokļus
personām ar invaliditāti, kuras šobrīd atrodas ilgstošās aprūpes
iestādēs vai gaida rindā uz pašvaldības dzīvokli. Tāpat kā citu
investīciju projektu realizācijai pašvaldība šī projekta
īstenošanai bija ieplānojusi ņemt aizņēmumu Valsts kasē, bet
valdība tādu iespēju noraidīja. Šobrīd turpinās pārrunas ar
Labklājības ministriju un Finanšu ministriju par iespēju piešķirt
finansējumu šī projekta realizācijai 2020. gadā.

 

UZZIŅAI

Likums «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā» paredz, ka pašvaldības var definēt to speciālistu loku,
kas drīkst pretendēt uz pašvaldības atbalstu mājokļa jautājumā, ja
šīs profesijas atbilst pilsētas prioritārajām jomām. Atbilstoši
Jelgavas pilsētas attīstības programmai uz pašvaldības dzīvokli
Jelgavā var pretendēt šādu jomu pārstāvji: veselības aprūpe,
izglītība, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi, sabiedriskā
kārtība un drošība, kultūra, sports, uzņēmējdarbība (kvalificēti
speciālisti kokapstrādes, pārtikas, mašīnbūves, metālapstrādes,
tūrisma un loģistikas jomā).

Saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības
palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtību
pašvaldības atbalstu var saņemt:

• bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez
vecāku gādības;

• maznodrošinātas politiski represētas
personas;

• trūcīgas un maznodrošinātas personas, kuru
apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;

• trūcīgas vai maznodrošinātas pensijas
vecuma personas ar vai bez invaliditātes, kurām nav apgādnieku;

• trūcīgas vai maznodrošinātas personas
(ģimenes), kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu
personu ar invaliditāti;

• no ieslodzījuma vietas atbrīvotas personas,
ja nav iespējas atgriezties iepriekšējā mājoklī;

• stihisku nelaimju (ugunsgrēks, plūdi u.c.)
gadījumos.

*Lai pretendētu uz pašvaldības palīdzību
dzīvojamās telpas jautājumu risināšanā, vismaz piecus gadus jābūt
deklarētam Jelgavā un pārtraukums šo piecu gadu laikā nedrīkst būt
ilgāks par četriem mēnešiem. Ja persona pretendē uz mājokli ar
sociālā dzīvokļa statusu, Jelgavas pilsētā jābūt deklarētam vismaz
trīs gadus.