Virkne jelgavnieku, kuri no pašvaldības īrē dzīvojamo platību, vecos niķus nav atmetuši – to, regulāri apsekojot pašvaldībai piederošos dzīvokļus, nākas secināt Īpašumu konversijas pārvaldes speciālistiem. Pēdējā mēneša laikā vien fiksēti jau pieci nelikumīgas izīrēšanas gadījumi. Proti, dzīvoklis, kas cilvēkam piešķirts kā pašvaldības palīdzība, izīrēts trešajai personai.
Sintija Čepanone
Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka stāsta, ka ar šādu situāciju, kad pašvaldības palīdzība ļaunprātīgi tiek izmantota peļņas nolūkā, itin bieži nācās saskarties pirms gada diviem, taču sistemātiska darba rezultātā to izdevās izskaust. Pašlaik šī problēma atkal kļūst arvien aktuālāka. «Apsekojot pašvaldības dzīvokļus laika periodā no 18. oktobra līdz 21. novembrim, esam konstatējuši jau piecus nelikumīgas izīrēšanas gadījumus. Acīmredzot dzīvokļu īrnieki uzskata, ka šim jautājumam vairs nepievēršam īpašu uzmanību un, ja vienreiz dzīvokli esam apsekojuši, otrreiz tajā vairs neieradīsimies, tādēļ pašvaldības palīdzību atkal sāk izmantot peļņas gūšanas nolūkā,» atzīst S.Beļaka. Scenārijs vairumā gadījumu ir tas pats vecais – cilvēks, ko dzīvokļu apsekošanas laikā izdodas sastapt mājās, par faktu, ka patiesībā mīt pašvaldībai piederošā dzīvoklī, ir pārsteigts, jo līdz šim domājis, ka dzīvokli īrē no saimnieka. «Nelikumīgais apakšīrnieks tiek informēts, ka divu nedēļu laikā šis dzīvoklis jāatbrīvo. Vai tas izdarīts, pārliecināsimies atkārtotās pārbaudēs,» norāda S.Beļaka.
Viņa atklāj, ka pārbaudīt, vai cilvēks saka patiesību, nav iespējams, taču jebkurā gadījumā tas ir pārkāpums, tāpēc atbildība jāuzņemas kā pašvaldības dzīvokļa īrniekam, tā cilvēkam, kurš tajā nelikumīgi dzīvo. «Lai izvairītos no šādiem nepatīkamiem starpgadījumiem, ikvienu, pirms īrēt dzīvojamo platību, aicinām pārliecināties par to, vai dzīvoklis nepieder pašvaldībai,» tā S.Beļaka. To iespējams izdarīt, vēršoties pie Īpašumu konversijas pārvaldes Dzīvojamā fonda sektora vadītāja Edija Merca Jelgavas domē Lielajā ielā 11, 110. kabinetā, iepriekš piesakoties pa tālruni 63005523.
Pārvaldes vadītāja skaidro, ka atsevišķos gadījumos ar pašvaldības piekrišanu iespējams noslēgt līgumu par apakšīri.
«Ja pašvaldības izīrētais dzīvoklis tiek uzturēts kārtībā, nav uzkrājušies parādi un saņemtas kaimiņu sūdzības, atsevišķos gadījumos ar pašvaldības piekrišanu var noslēgt apakšīres līgumu ar trešo personu, piemēram, radinieku, taču pašvaldības palīdzību nekādā gadījumā nedrīkst izmantot peļņas gūšanas nolūkā,» uzsver S.Beļaka.
Jāpiebilst, ka līdztekus nelikumīgai dzīvokļu izīrēšanai vēl aizvien aktuāls ir jautājums par izīrētā dzīvokļa atstāšanu, neinformējot par to apsaimniekotāju vai pašvaldību un nenokārtojot saistības jeb uzkrāto parādu par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Tāpat netrūkst tādu īrnieku, kuri trokšņojot traucē kaimiņu mieru vai arī izīrēto platību neuztur pienācīgā kārtībā. S.Beļaka akcentē, ka fiksētās problēmas ar īrniekiem tiek pārrunātas un pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi arī turpmāk tiks sistemātiski apsekoti, lai novērtētu to tehnisko stāvokli un pārliecinātos, ka aizrādījumi ņemti vērā un nelikumības novērstas.
«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka pašvaldības īpašumā ir 1154 dzīvokļi un 108 sociālie dzīvokļi.
Foto: Ivars Veiliņš
3.3 °C,
6.5 m/s,
94 % 
3.3 °C,
6.5 m/s,
94 %