18.1 °C, 3.3 m/s, 77.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPašvaldības piekrīt Godmaņa kompromisa piedāvājumam
Pašvaldības piekrīt Godmaņa kompromisa piedāvājumam
01/10/2008

Šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome apstiprināja Ministru kabineta (MK) un LPS 2009. gada domstarpību un vienošanās protokolu un pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt, informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.

Šodien Latvijas Pašvaldību
savienības (LPS) dome apstiprināja Ministru kabineta (MK) un LPS
2009. gada domstarpību un vienošanās protokolu un pilnvaroja LPS
priekšsēdi Andri Jaunsleini to parakstīt, informē LPS padomniece
sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.

 

Pašvaldības piekrīt Ministru prezidenta
Ivara Godmaņa kompromisa piedāvājumam – palielināt neapliekamo
minimumu, tai pašā laikā palielinot maksātāja dzīvesvietas
pašvaldības budžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
ieņēmumu daļu.

Protokolu parakstīs Godmanis un
Jaunsleinis. MK un LPS domstarpību un vienošanās protokols ir
valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Pēc
parakstīšanas tas tiks iesniegts Saeimā kopā ar 2009. gada valsts
budžeta likumprojektu.

LPS domes 1. oktobra sēdē Godmanis
izteica priekšlikumu: ja LPS piekrīt, ka neapliekamais minimums no
2009.gada 1.janvāra tiek paaugstināts ne tikai no 80 uz 90, bet gan
no 80 uz 100 latiem, tad MK piekrīt palielināt maksātāja
dzīvesvietas pašvaldības budžetā ieskaitāmo IIN ieņēmumu daļu no
80% uz 82%. LPS dome atbalstīja šo Ministru prezidenta priekšlikumu
un puses vienojās, ka 2009.gadā pašvaldību budžetos tiks ieskaitīti
82% no IIN, bet valsts budžetā – 18%.

Par IIN iekasēšanu LPS dome un Ministru
prezidents vienojās, ka Liepājas un Ventspils pašvaldības pašas
iekasē IIN, bet Rīgā, kas arī līdz šim pati iekasēja IIN, 2009.gadā
IIN tiks iekasēts Valsts kases sadales kontā, ja līdz likumprojekta
«Par valsts budžetu 2009.gadam» izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā
Rīgas dome un Finanšu ministrija (FM) nespēs rast kompromisu. LPS
domes sēdē Rīgas dome nepiekrita, ka tās IIN prognoze 2009.gadam
tiek palielināta par 10% attiecībā pret 2008.gada IIN
prognozi.

Godmanis arī LPS domes sēdē uzsvēra savu
jau 29.septembrī Ministru kabineta komitejā pausto domu, ka ir
jāpārtrauc ministrijām virzīt caur valdību normas, kam nav
finansējuma, un ka šādas normas, kas jau ir pieņemtas, ir
jāpārskata un obligātās normas, ja tām nav finansējuma, jāmin kā
rekomendējošas. FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis apsolīja, ka
FM sagatavos un izskatīšanai valdības sēdē iesniegs konkrētu laika
grafiku ar uzdevumu sadalījumu ministrijām par MK un LPS 2009.gada
domstarpību un vienošanās protokolā minēto, bez finansējuma atstāto
normu pārskatīšanu.

Nesaskaņoti protokolā paliek pušu
viedokļi par nepieciešamo valsts budžeta dotāciju pašvaldību
finanšu izlīdzināšanas fondam, jo MK norāda, ka ir iespējams
paredzēt dotāciju no valsts budžeta pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondam tikai 7,15 miljonu latu apmērā.

Tradicionāli nesaskaņoti ir arī pušu
viedokļi par pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību: LPS prasa
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2009.gadam
kopējo minimālo finanšu nepieciešamību saskaņā ar likuma «Par
pašvaldību finanšu izlīdzināšanu» 1.panta 13.punktu noteikt ne
mazāku par 1,518 miljardiem latu, bet MK paredz to noteikt ne
mazāku par 787,9 miljoniem latu saskaņā ar likuma «Par pašvaldību
finanšu izlīdzināšanu» 8.panta pirmo daļu.

Nesaskaņoti ir pušu viedokļi par
pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumiem no Valsts autoceļu fonda
programmas apakšprogrammas «Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem
(ielām)». LPS prasa tos plānot 81,80 miljonu latu apmērā atbilstoši
likuma «Par autoceļiem» pārejas noteikumu 2.pantam, kas noteic, ka
Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā
gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem
no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Savukārt MK paredz
atbilstoši Valsts autoceļu fonda programmai piešķiramo līdzekļu
samazinājumam plānot šos pašvaldību speciālo budžetu ieņēmumus 72
miljonu latu apmērā.

Vienošanās protokolā ir panākta par
dotācijām no valsts budžeta: caur Bērnu un ģimenes lietu ministriju
par 0,61 miljonu latu, caur Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministriju (RAPLM) vienreizējai dotācijai novadu pašvaldību
infrastruktūras attīstībai par 13,2 miljoniem latu.

Puses ir vienojušās pašvaldību
investīcijām infrastruktūras sakārtošanai RAPLM budžetā paredzēt
mērķdotāciju 20,87 miljonu latu apmērā, plānošanas reģionu, rajonu
un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu
izstrādei paredzēt mērķdotāciju 0,60 miljonu latu apmērā un
pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru
izmantošanai – mērķdotāciju 0,89 miljonu latu apmērā.

Puses ir arī vienojušās paredzēt
pašvaldībām mērķdotācijas no valsts budžeta izglītības un kultūras
pasākumiem 319,56 miljonu latu apmērā, ja darba devēja sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas ir noteiktas 24,09% apmērā.
Atšķirīgs ir pušu viedoklis par mērķdotāciju apmēru pašvaldību
pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai
un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un
uzturēšanas izdevumiem pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm,
internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un speciālajām
internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības
traucējumiem.

Puses ir vienojušās par pašvaldību
aizņēmumiem un galvojumiem, paredzot pašvaldību aizņēmumu
pieļaujamo palielinājumu 107,52 miljonu latu apmērā un pašvaldību
galvojumu pieļaujamo palielinājumu 40 miljonu latu
apmērā.

 

www.leta.lv