Pilsētā

«Es domāju, tā ir diezgan liela muļķība, ka cilvēks bieži vien apzināti laikus nesamaksā pārdesmit eiro lielu administratīvo sodu un pieļauj, ka tas tiek nodots tiesu izpildītājam. Iespējams, savu dara arī nezināšana, jo tikai retais apzinās sekas, kas iestājas brīdī, kad darbu pie soda piedziņas sāk tiesu izpildītājs. Vienkāršs piemērs – ja administratīvā soda apmērs ir 10 eiro, tad brīdī, kad tas nonāk pie tiesu izpildītāja un sākas piedziņas darbs, kopējā parāda summa uzreiz izaug pieckārt,» uzsver zvērināta tiesu izpildītāja Jelgavā Agnese Celherte-Ozola.

Marta beigās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome rīkoja
Tiesu izpildītāju dienas, kad konsultācijas klātienē varēja saņemt
visos tiesu izpildītāju birojos Latvijā – kopumā 101 birojā,
tostarp četros Jelgavā. Šoreiz ikviens bija aicināts saņemt
bezmaksas juridiskās konsultācijas par administratīvo naudas sodu
piedziņas jautājumiem. Kā uzsver Zvērinātu tiesu izpildītāju
padome, ik gadu ceturtā daļa jeb 50 000 administratīvo pārkāpumu
lietās piemēroto naudas sodu noteiktajā termiņā labprātīgi netiek
samaksāti un to piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājiem. 2017.
gadā piedziņas procesā valsts budžetā no personām, kurām piemērota
administratīvā atbildība, atgūti 26,44 miljoni eiro, 2016. gadā –
24,74 miljoni eiro. Visbiežāk tās ir lietas par administratīvajiem
pārkāpumiem ceļu satiksmē, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola
reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Tāpat
bieži ir lietas par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu
lietošanu sabiedriskā vietā un atrašanos sabiedriskā vietā reibuma
stāvoklī.

Kaut arī šādas konsultāciju dienas Latvijā tiek rīkotas jau otro
gadu, vismaz Jelgavā atsaucība tām nav liela – visbiežāk neatnāk
neviens, labākajā gadījumā kāds konsultāciju vēlas saņemt pa
tālruni. Taču cilvēku, kuriem tas būtu aktuāli, ir ārkārtīgi daudz
– tikai A.Celhertes-Ozolas birojā vien šobrīd ir aktīvas apmēram
3800 administratīvo sodu piedziņas lietas ar kopējo piedziņas summu
1,7 miljoni eiro. Šogad viņas birojā piedziņas darbs pabeigts 100
lietām, piedzenot 17 000 eiro, bet pērn piedzīti 41 565 eiro par
362 lietām.

Visbiežāk laikus nesamaksā par pārkāpumiem ceļu
satiksmē

Tiesu izpildītāji Jelgavā atzīst, ka līdz ar fotoradaru
parādīšanos uz Latvijas ceļiem arvien vairāk kļūst to autovadītāju,
kuri laikus nenomaksā sodu par ātruma pārsniegšanu un citiem ceļu
satiksmes noteikumu pārkāpumiem, jo proporcionāli liela daļa
administratīvo sodu piedziņas lietu tiesu izpildītāju birojos nonāk
no Valsts policijas. Dažos birojos tie veido pat 70 procentus no
visām lietām.

Otra sadaļa Jelgavā ir alkohola lietošana un atrašanās reibumā
sabiedriskā vietā, tikai pēc tam – dažādi administratīvie pārkāpumi
kā, piemēram, zāles nenopļaušana, sniega nenotīrīšana, īpašuma
nesakopšana, bērna uzraudzības pārkāpumi. Zvērināta tiesu
izpildītāja Jelgavā Indra Andrejeva atzīst, ka viņas birojā ik gadu
ir vismaz 1000 administratīvo lietu, kas nodotas parāda piedziņai:
«Mēs jau zinām – nāk vasara, un vairāk būs lietu par alkohola
lietošanu, zāles nenopļaušanu, savukārt ziemā aktuālāka ir sniega
nenotīrīšana. Tomēr ik pa laikam līdztekus Valsts policijas un
pašvaldības uzliktajiem administratīvajiem sodiem pie mums nonāk
arī piedziņas lietas no citām valsts iestādēm.» Piemēram, no
Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes, kas uzliek administratīvo
sodu par laikus neatjaunotu pasi, no Valsts ieņēmumu dienesta – par
laikus neiesniegtiem dokumentiem.

Vidējais soda apmērs – no 30 līdz 70 eiro

Visbiežāk administratīvā soda apmērs, kas jāpiedzen tiesu
izpildītājam, nav ārkārtīgi liels – tas svārstās no 10 līdz 100
eiro. Tieši tāpēc tiesu izpildītāji lēš, ka salīdzinoši nelielā
summa nemaksātājam var radīt maldinošu priekšstatu, sak’, kurš tad
valstī ķēpāsies ar tik mazu sodu?! Tomēr likums nosaka:
administratīvā soda nesamaksātājs pēc 30 dienu termiņa saņem
paziņojumu, ka viņa lieta tiek nodota piedziņai tiesu izpildītājam.
Un tajā brīdī, kad tiesu izpildītājs uzsāk parāda piedziņu, summa
palielinās par aptuveni 40 eiro, kas ir valsts noteiktā takse tiesu
izpildītāja darba samaksai un dažādu ar piedziņu saistītu izdevumu
segšanai, visbiežāk – ierakstītu vēstuļu sūtīšanai. Līdz ar to, ja
cilvēks nav samaksājis sodu 10 eiro, viņam jārēķinās, ka tiesu
izpildītājs no viņa piedzīs jau vismaz 50 eiro.

Kā skaidro I.Andrejevas birojā, mēdz būt arī gadījumi, ka
cilvēks ir parādā pat ne 10, bet, piemēram, tikai 1 eiro – uzlikto
sodu pārskaitījis kļūdaini, pats to nav pamanījis, un process
nonācis līdz tiesu izpildītājam. «Jā, arī tā var būt, tāpēc pret
soda nomaksu jāattiecas ļoti nopietni un uz izsūtītajiem
paziņojumiem jāreaģē nekavējoties, jo arī 1 eiro, nonākot pie tiesu
izpildītāja, pārvēršas par vismaz 40 eiro lielu parādu,» uzsver
birojā.

Bloķē bankas kontus, uzliek apgrūtinājumu īpašumam,
auto

Kādas neērtības laikus nenomaksāts pārdesmit eiro sods var radīt
parādniekam? Tiesu izpildītāji skaidro, ka pirmais, pret ko vērš
parāda piedziņu, ir ieturējums no parādnieka algas atbilstoši tam,
kā to nosaka likums. Taču, ja cilvēks nestrādā, oficiālu ienākumu
nav, tad var skatīties, kas notiek viņa bankas kontā. «Tie, kuriem
ir alga, bieži vien pat nereaģē uz mūsu aicinājumiem – darba devējs
atbilstoši likumam un mūsu pieprasījumam veic ieturējumu no algas,
un parāds tiek nomaksāts. Tiem, kuriem oficiālas algas nav, bet ir
konts, tas tiek bloķēts. Kad tas notiek, daļa parādnieku
nekavējoties reaģē un saistības nokārto. Bet, ja nav ne algas, ne
konta, tad nākamais solis ir īpašums – iespējams uzlikt
apgrūtinājumu īpašumam, kas vairs neļauj ar to brīvi rīkoties,
tāpat liegumu var uzlikt īpašumā esošam auto. Protams, pārdesmit
eiro parāda dēļ mēs nevērsīsim piedziņu, pārdodot īpašumu izsolē,
bet arī šādi apgrūtinājumi rada būtiskas problēmas, un, ja nonāk
tik tālu, tad bieži vien parādnieks nekavējoties ir gatavs
sadarboties. Taču no šīm neērtībām varētu izvairīties, ja cilvēks
laikus nokārtotu, viņaprāt, pat niecīgu parādu. Protams, praktiski
neiespējami ir veikt piedziņu no cilvēka, kuram nav ne algas, ne
kontu bankā, ne īpašuma,» tā A.Celherte-Ozola, skaidrojot to, kāpēc
tik lielas summas piedzīt tā arī neizdodas. Visbiežāk tie ir
bezpajumtnieki, kuri regulāri saņem administratīvo sodu par
atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. A.Celhertes-Ozolas
birojā esot 25 lietas vienai šādai personai, un piedziņa ir
bezcerīga. Savukārt I.Andrejevas birojā rekordists ir cilvēks,
kuram aktuālas un nepiedzītas ir 60 administratīvās naudas soda
lietas.

Cer uz noilgumu

Tiesu izpildītāji nenoliedz, ka labi spēj atpazīt negodprātīgos
nemaksātājus. Daļa no viņiem cer uz noilgumu, jo likums paredz: ja
uzlikto administratīvo soda naudu neizdodas piedzīt piecu gadu
laikā, tas tiek dzēsts. «Daudzi šo likuma normu labi pārzina un cer
uz to. Taču jāuzsver kāda būtiska nianse, ko bieži vien parādnieki
neņem vērā, proti, soda naudai ir noilgums, bet tāda nav tiesu
izpildītāja izdevumiem. Tātad jau minētajā piemērā par 10 un 50
eiro dzēsts tiek tikai 10 eiro sods, bet ne 40 eiro, ko veido tiesu
izpildītāja izdevumi. Šai sadaļai noilguma nav, un tie no personas
var tikt piedzīti līdz pat mūža galam,» skaidro
A.Celherte-Ozola.

Galvenais ir nebaidīties nākt un runāt

«Tas tiesa, ka cilvēki pie mums nāk reti, jo baidās, neuzticas,
bet es mudinu ikvienu, kuram kādu iemeslu dēļ parāds ir uzkrājies,
sods nav samaksāts un jau nonācis pie mums: nāciet pie tiesu
izpildītāja un runājiet! Arī mēs esam cilvēcīgi, un sarunā daudzus
jautājumus ir iespējams atrisināt. Taču, ja komunikācijas nav, mēs
varam tikai skrupulozi sekot likumam,» uzsver A.Celherte-Ozola.

Tiesu izpildītāji atzīst, ka situācijas mēdz būt dažādas – par
uzlikto sodu vienkārši aizmirsts, esot pat gadījumi, ka vīrs sievai
naudu iedevis, bet viņa to iztērējusi nevis soda nomaksai, bet
citām vajadzībām, gadās arī, ka ģimenē tiešām ir noticis kas
nopietns un sodu laikā nav iespējams samaksāt. «Mēs praktizējam arī
labprātīgu soda nomaksu pa daļām. Iespējas ir, taču tās var atrast
tikai savstarpējā komunikācijā,» tā A.Celherte-Ozola.

Foto: lvportals.lv