«Kā tālaika Latvijas Tautas frontes (LTF) Jelgavas nodaļu apvienības valdes loceklis es vēlos pateikties jubilejas pasākuma organizatoriem – politiski represēto apvienības «Staburadze» pašreizējai vadībai, pašvaldības iestādei «Kultūra» un kultūras darba speciālistei Lolitai Truksnei, pasākumu vadītājai Zaigai Zariņai, kā arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam.
Paldies «melnā darba» darītājiem, kas palīdzēja Baltijas ceļa organizatoriem
Apmeklējot visus 25. marta, 14. jūnija un 23. augusta pasākumus, ar pilnu atbildību varu teikt, ka pēdējos 3 – 5 gados šo pasākumu režija arvien pilnveidojas un šobrīd, manuprāt, ir atrasts optimālais variants – svinīgs svētbrīdis Svētbirzē un izglītojošs turpinājums muzejā.
Taču šajā jubilejas pasākumā bijām aizmirsuši 1989. gada Baltijas ceļa tiešos organizatorus, bez kuru «melnā darba» nebūtu iespējams izvietot pa vienam cilvēkam uz 1,2 metriem šosejas posmā no Iecavas līdz Codei jeb Baltijas ceļa posmā, kas bija uzticēts Jelgavas pilsētas un rajona tautfrontiešiem.
1989. gada Baltijas ceļš kardināli atšķīrās no 1990. – 1991. gada masu pasākumiem – manefestācijas Daugavmalā 4. maijā, pašvaldību darbinieku sanāksmes Daugavas stadionā 21. aprīlī, barikāžu nedēļām un nevardarbīgās pretošanās kustībām puča dienās 1991. gadā no 19. līdz 21. augustam.
Vara LPSR juridiski un lielā mērā arī faktiski bija «vienīgās», «viszinošās» un «godīgās» partijas iecelto vietējo izpildkomiteju pārziņā. Tajā laikā daudzi vietējie deputāti jau bija pārgājuši LTF pozīcijās, taču pārņemt varu juridiski vēl neuzdrošinājās. Tieši tādēļ Baltijas ceļu Lietuvā, Igaunijā un Latvijā organizēja pavisam jaunas sabiedriski politiskas organizācijas – «Sajūdis» Lietuvā, Igaunijas Tautas fronte un Latvijas Tautas fronte. Tikai pēc Baltijas ceļa 1989. gada decembrī varu pašvaldībās pārņēma alternatīvās vēlēšanās ievēlētie deputāti un to izveidotās izpildkomitejas, mēri un padomju prezidiji. 1989. gada 23. augustā nākamais pilsētas mērs Jānis Bunkšs vēl strādāja par asistentu Lauksaimniecības akadēmijā, bet nākamais rajona padomes vadītājs Andris Rāviņš – par galveno inženieri kolhozā «Avangards».
LTF Jelgavas organizācijas valdes vārdā izsaku pateicību to dienu notikumu īstajiem organizētājiem un transporta nodrošinātājiem, no kuriem vairāki jau pašlaik ir aizgājuši aizsaulē.
Īpaši gribu pieminēt Oskaru Vizuli un viņu vedeklu, Hariju Jordānu, Jāni Krūklīti, Gunāru Preinbergu, Hariju Veģeri, Jāni Auziņu, Albertu Vilcānu, Ildefonu Jasenu un Jāzepu Kivlenieku, Mārtiņu Kalēju un Albertu Stalidzānu, Juri Veisu, Imantu Šnepu un Māri Aināru.»
Pēteris Miļūns
5.4 °C,
2.3 m/s,
91 % 
5.4 °C,
2.3 m/s,
91 %