24.4 °C, 2.1 m/s, 82.8 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSportsPeldēšana kļūst arvien populārāka
Peldēšana kļūst arvien populārāka
08/10/2009

Šajā mācību gadā Jelgavas Specializētajā peldēšanas skolā ir teju 350 audzēkņi – tur peldēšanas apmācību apgūst piecu 2. klašu skolēni un 3. pamatskolas specializētās peldēšanas klases, savukārt pārējie apgūst vai nu interešu izglītības, vai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu. Tieši šogad Peldēšanas skolā atgriezušies daudzi bērni, kas nu mācās 3. klasē un pašvaldības finansēto peldēšanas apmācību apguva pērn 2. klasē. Skolas direktore Zelma Ozoliņa šo intereses pieaugumu skaidro ar zemo vecāku līdzfinansējumu, jo lielāko daļu no izmaksām arī interešu izglītībā sedz pašvaldība

Ilze Knusle-Jankevica
Šajā mācību gadā Jelgavas Specializētajā peldēšanas
skolā ir teju 350 audzēkņi – tur peldēšanas apmācību apgūst piecu
2. klašu skolēni un 3. pamatskolas specializētās peldēšanas klases,
savukārt pārējie apgūst vai nu interešu izglītības, vai
profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu. Tieši šogad
Peldēšanas skolā atgriezušies daudzi bērni, kas nu mācās 3. klasē
un pašvaldības finansēto peldēšanas apmācību apguva pērn 2. klasē.
Skolas direktore Zelma Ozoliņa šo intereses pieaugumu skaidro ar
zemo vecāku līdzfinansējumu, jo lielāko daļu no izmaksām arī
interešu izglītībā sedz pašvaldība
.
Viens no iemesliem, kāpēc palielinās skolas audzēkņu skaits,
ir peldēšanas apmācība otrklasniekiem un 3. pamatskolas
specializētajām peldēšanas klasēm, ko finansē pašvaldība. Tomēr
būtiski ir arī tas, ka bērni pēc šīs apmācības apgūšanas nolemj
turpināt treniņus. Ja parasti ik gadu apmēram 40 procenti jauno
turpina trenēties, šogad šis skaits bija lielāks. Peldēšanas skolas
direktore stāsta, ka pēdējā laikā arvien vairāk ir tādu bērnu, kas
neprot peldēt vai pat baidās no ūdens. «Mācību gada sākumā apmēram
75 procenti jauno audzēkņu neprata pat turēties uz ūdens, bet tagad
proporcijas ir mainījušās – trīs ceturtdaļas jau guvušas pirmās
iemaņas un sāk peldēt,» teic Z.Ozoliņa. Viņa uzsver, ka peldēšanas
apmācībai ir vairāki plusi. Pirmkārt, bērns iemācās peldēt un līdz
ar to arī vecāki par savu bērnu var justies drošāk. Otrkārt,
bērniem ir dota iespēja saturīgi pavadīt brīvo laiku. Treškārt,
bērniem veidojas savstarpējās attiecības grupā – viņi paliek
draugos vēl ilgi pēc tam, kad pārtrauc trenēties. Ceturtkārt, bērni
norūdās un uzlabo savu veselību. Jāpiebilst, ka Jelgava ir viena no
retajām pašvaldībām, kur bērniem ir iespēja bez maksas iemācīties
peldēt. Šāda apmācība ir arī dažos Rīgas baseinos, par daļēju
samaksu – Valmierā.
Sāk ar atlasi Rostokai
Jauno sezonu skola sāka ar vietējā mēroga sacensībām, lai,
izanalizējot audzēkņu sniegumu, nokomplektētu 30 cilvēku komandu,
kas 21. oktobrī dosies uz sacensībām Rostokā, Vācijā. Jāpiebilst,
ka sacensības galvenokārt domātas profesionālās ievirzes sporta
izglītības programmas apguvējiem un sporta klases audzēkņiem, tie,
kas apgūst peldētapmācību, tajās nepiedalās. «No šā gada 1. janvāra
Latvijas Peldēšanas federācija mainīja normatīvus, kas izpildāmi,
lai iegūtu sporta klases. Prasības tika paaugstinātas, īpaši
zemākajām klasēm, tāpēc mums svarīgākais bija redzēt, ko katrs
audzēknis spēj,» tā Peldēšanas skolas direktore. Sacensību
rezultāti liecina, ka Jelgavā ir talantīgi peldētāji, kas šajā
sezonā var pretendēt gan uz augstajām sporta klasēm, gan labiem
rezultātiem sacensībās. Viens no skolas audzēkņiem jau pirmajās šīs
sezonas sacensībās izpildīja 2. sporta klases normatīvu – līdz šim
viņam bija 3. sporta klase, un viņš pakāpās soli augstāk. Jaunākais
sportists, kas dosies uz Rostoku, ir dzimis 1998. gadā, bet
vecākais – 1989. gadā.
Iemet ūdenī, gan izķepurosies!
Z.Ozoliņa ir kategoriska pret šo tautā populāro teicienu, kas
it kā liecina par pareizu piegājienu peldētapmācībā. «Tā bērnu var
nobaidīt uz visu mūžu,» stingri nosaka speciāliste. Vispirms bērnus
māca peldēt uz muguras un kraulā, bet interesanti, ka Latvijā ir
maz peldētāju, kas specializējas peldējumā uz muguras. Visur
pasaulē – un arī Jelgavā – dominē brīvais stils. «To apliecina kaut
vai tas, ka Pasaules čempionātā brīvajā stilā startēja 205
dalībnieki, bet citās disciplīnās – 60 – 70,» teic Peldēšanas
skolas direktore.
Lai gan treneriem darbs ir pamatīgs, Z.Ozoliņa iestājas par
to, lai vecāku līdzmaksājums, kas jāmaksā tikai to bērnu vecākiem,
kuri apgūst interešu izglītības programmu, netiktu paaugstināts –
šobrīd vecākiem mēnesī jāmaksā četri lati. «Maksimālais, ko var
palielināt, ir pieci lati, bet jau tad būs ļoti grūti šo naudu
iekasēt. Tāpēc ceru, ka pašvaldībai izdosies rast risinājumu, lai
vecāku līdzmaksājums nebūtu jāpalielina,» tā Z.Ozoliņa. 
Talantu kalve
Jelgavas Specializētajai peldēšanas skolai rit jau 43. darba
gads. Visā skolas vēsturē 48 tās audzēkņiem izdevies iegūt sporta
meistara klasi, tomēr no Jelgavas nāk arī divi no pieciem Latvijas
starptautiskajiem sporta meistariem – Guntars Deičmans un Andrejs
Dūda. Lai gan tagad ir tāda kā paaudžu maiņa, skolas direktore
teic, ka tukšuma nav – mums ir talantīgi bērni, no kuriem var
izaugt labi sportisti. «Interesanti ir arī tas, ka pie mums
atgriežas mūsu bijušie audzēkņi, kuru bērni tagad sāk peldēt.
Aizvadītajās sacensībās tribīnēs sēdēja trīs tēti, mūsu audzēkņi,
kuru dēli tagad nodarbojas ar peldēšanu un piedalījās sacensībās.
Man šķiet, ka par saviem dēliem viņi pārdzīvo vairāk nekā paši par
sevi, kad startēja. Turklāt šie trīs tēti ir atsākuši treniņus un
startē veterānu sacensībās. Lūk, tas ir gandarījums un mūsu darba
novērtējums,» piebilst Z.Ozoliņa.