Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis
Dūms stāsta, ka visbiežāk šādos gadījumos tiek izmantotas divas
metodes – vai nu pensionārs tagad savu algu saņem aploksnē, lai
nebūtu jāšķiras no 70 procentiem pensijas, vai arī fiktīvi darba
līgums tiek noformēts uz citas personas vārda, bet reāli strādā
pensionārs. «Jāatzīst, ka pirmos signālus par šādām nelikumībām mēs
saņēmām no iedzīvotājiem – tie bija telefona zvani, kuros mums tika
ziņots par nelegāli nodarbinātiem pensionāriem. Pieļauju, ka tie
varēja būt kā darba kolēģi, tā arī, piemēram, citi pensijas vecuma
ļaudis, kuri godīgi bija atteikušies no darba, lai nezaudētu
lielāko daļu pensijas. Protams, viņi nebija mierā ar to, ka citi
nelikumīgā veidā turpina gūt ienākumus tāpat kā līdz šim. Šo
informāciju pārbaudījām, un atklājās, ka patiesi šādu gadījumu nu
jau vairs nav retums,» tā V.Dūms.

Inspekcijas vadītājs gan lēš, ka visbiežāk uzņēmumi un arī
paši pensijas vecuma cilvēki neapzinās, ar ko riskē, nelegāli
strādājot. «Patiesībā tas ir tas pats, kas jebkura cita cilvēka
nelegāla nodarbinātība. Par to būtisks sods draud darba devējam –
minimālais naudas sods ir 750 latu, taču tai pat laikā sankcijas
var tikt vērstas arī pret pašu nelegāli strādājošo pensionāru.
Patiesībā šī shēma ir līdzīga tai, kad neoficiāli strādāt dodas,
piemēram, bezdarbnieks, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu
 papildu nelegālai nodarbinātībai – tā ir valsts naudas
izkrāpšana, un šādos gadījumos te var draudēt pat krimināllieta.
Tāpēc es patiesi aicinu pensionārus nopietni apsvērt, vai ir vērts
šādi riskēt,» piebilst V.Dūms.