Jelgavas Pensionāru biedrība sadarbībā ar citām Zemgales senioru organizācijām izstrādājusi ierosinājumus, kā uzlabot senioru dzīves kvalitāti sociālās aizsardzības un veselības aprūpes jomā. Ierosinājumi tiks apkopoti dokumentā «Iniciatīvas senioru sociālekonomisko interešu aizstāvībai 2013. – 2017. gadam». Seniori rosina palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzlabot tās kvalitāti, indeksēt pensijas, neaplikt tās ar nodokļiem. Ierosinājumi tiks apkopoti un jau tuvākajā laikā iesniegti Labklājības un Veselības ministrijai.
Ritma Gaidamoviča
Iniciatīvu izstrāde ir viena no senioru projekta «Senior, piedalies» aktivitātēm, un ierosinājumi tapuši īpašās paneļdiskusijās – par sociālo aizsardzību (pensijām) un par veselības aizsardzību. Tajās piedalījās vairāk nekā 60 seniori.
Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja stāsta, ka senioru ierosinājumi ir uzklausīti un noformulēti, taču tie šobrīd tiek apkopoti dokumentā «Iniciatīvas senioru sociālekonomisko interešu aizstāvībai 2013. – 2017. gadam». «Šobrīd jau esam deleģējuši vairākus cilvēkus, kuri pēc rezultātu apkopošanas Veselības un Labklājības ministrijā aizstāvēs un paskaidros mūsu vēlmes,» tā M.Kolneja.
Attiecībā uz veselības jomu seniori vēlas daudz pārmaiņu. Valstiskā līmenī viņi ierosina pakāpeniski palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz sešiem procentiem no IKP, ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, piemērojot Lietuvas modeli, kad zināmus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirza veselības aprūpei, vai Igaunijas piemēru – ka šim mērķim novirza naudu no sociālā nodokļa. Tāpat seniori izsaka ideju, lai nodrošina finansēšanas principu «nauda seko pacientam», bet nevis ēkām. Viņiem būtiski, lai Veselības inspekcija nodrošina kontroli par pakalpojuma kvalitāti ārstniecības iestādē, perspektīvā to sasaistot ar iestādes finansējumu (līdzīgi kā Igaunijā, kas nesteidz apmaksāt jebkuru pakalpojumu, bet tikai pamatotu). Tāpat, viņuprāt, būtiski, lai valsts nodrošinātu atlaižu sistēmu pacientu iemaksām pensionāriem ar ienākumiem zem valsts noteiktā iztikas minimuma. Svarīgi valstij esot arī nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, nosakot reģistrēto pacientu skaitu pie viena ārsta līdz 1700 cilvēkiem un ģimenes ārstiem organizējot apmācības kursu gerontoloģijā, jo veca cilvēka ārstēšanā ir savas īpatnības un atšķirīga komunikācija. Vēl seniori rosina izstrādāt izglītojošus materiālus, programmas, kas vērstas uz gados vecu iedzīvotāju pašaprūpes iemaņu veicināšanu hronisku slimību gadījumos, veselības paškontroli, veselīgu novecošanu.
Pašvaldībām seniori rosina sadarbībā ar NVO veicināt gados vecāku iedzīvotāju izglītošanu, sociālo aktivitāti, veselīga dzīves popularizēšanu, celt paša iedzīvotāja atbildību par savu veselību. Bet ārstu praksēm – nodrošināt pakalpojumu kvalitāti, veicot kvalitatīvas profilaktiskās apskates, kas ietver sevī daudz plašāku uzdevumu kā, piemēram, savlaicīgu vēža diagnostiku, mērķtiecīgu izmeklēšanu, dispanserizāciju, efektīvu un pēctecīgu ārstniecību, atbildību par ārstēšanas rezultātu un komunikāciju.
M.Kolneja pabilst, ka izvirzītās iniciatīvas diskusijas dalībnieki jau apsprieduši ar Veselības ministri Ingrīdu Circeni viņas viesošanās laikā Jelgavā. «Ministre jau mazliet iepazinās ar mūsu iniciatīvām un apliecināja, ka iestrādes sāktas. Tiek domāts gan par veselības apdrošināšanu, gan finansējuma palielināšanu veselības nozarei, gan to, ka pensionāriem jāparedz pacientu iemaksas atlaides,» tā M.Kolneja.
Paneļdiskusijā par pensiju problēmām tika diskutēts par četrām šobrīd senioriem aktuālām problēmām – par pensiju indeksāciju likuma nepārtrauktām izmaiņām, kas tiek veiktas par sliktu pensionāriem. Seniori uzsver, ka likumā jāiestrādā aizsardzība pret tā grozījumiem. Seniori diskutējuši arī par labojumiem pensiju indeksācijas veikšanas noteikumos, par mazo pensiju, kas aprēķinātas par ilgstošu darba stāžu līdz pensiju reformas ieviešanai no 1996. gada janvāra, palielināšanu. Diskusijas dalībnieki atbalstīja priekšlikumu par piemaksas pie pensijas par katru darba stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim palielināšanu no 1,2 līdz 1,5 latiem mazām pensijām, kas ir zem iztikas minimuma. Tāpat diskutēts par nodokli no pensijām un pensionāru algām. Diskusijas dalībnieki bija vienoti, ka pensijas nav jāapliek ar nodokli, vismaz pensijas, kas ir zemākas par minimālo algu.
No paneļdiskusiju dalībnieku vidus izvirzīti deviņi pārstāvji, kuriem jāapkopo diskusijas gaitā iesniegtie priekšlikumi, jāsagatavo iesniegumi Labklājības un Veselības ministrijai ar piedāvātajiem labojumiem likumos un jāaizstāv savi labojumi diskusijās ar ministrijas speciālistiem.