23.1 °C, 1.6 m/s, 84.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPensionāri ministrijām izstrādā ierosinājumus savu interešu aizstāvībai
Pensionāri ministrijām izstrādā ierosinājumus savu interešu aizstāvībai
01/02/2013

Jelgavas Pensionāru biedrība sadarbībā ar citām Zemgales senioru organizācijām izstrādājusi ierosinājumus, kā uzlabot senioru dzīves kvalitāti sociālās aizsardzības un veselības aprūpes jomā. Ierosinājumi tiks apkopoti dokumentā «Iniciatīvas senioru sociālekonomisko interešu aizstāvībai 2013. – 2017. gadam». Seniori rosina palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzlabot tās kvalitāti, indeksēt pensijas, neaplikt tās ar nodokļiem. Ierosinājumi tiks apkopoti un jau tuvākajā laikā iesniegti Labklājības un Veselības ministrijai.

Ritma Gaidamoviča

Jelgavas Pensionāru biedrība
sadarbībā ar citām Zemgales senioru organizācijām izstrādājusi
ierosinājumus, kā uzlabot senioru dzīves kvalitāti sociālās
aizsardzības un veselības aprūpes jomā. Ierosinājumi tiks apkopoti
dokumentā «Iniciatīvas senioru sociālekonomisko interešu
aizstāvībai 2013. – 2017. gadam». Seniori rosina palielināt
finansējumu veselības aprūpei, uzlabot tās kvalitāti, indeksēt
pensijas, neaplikt tās ar nodokļiem. Ierosinājumi tiks apkopoti un
jau tuvākajā laikā iesniegti Labklājības un Veselības
ministrijai.

Iniciatīvu izstrāde ir viena no senioru
projekta «Senior, piedalies» aktivitātēm, un ierosinājumi tapuši
īpašās paneļdiskusijās – par sociālo aizsardzību (pensijām) un par
veselības aizsardzību. Tajās piedalījās vairāk nekā 60
seniori.

Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja
Marija Kolneja stāsta, ka senioru ierosinājumi ir uzklausīti un
noformulēti, taču tie šobrīd tiek apkopoti dokumentā «Iniciatīvas
senioru sociālekonomisko interešu aizstāvībai 2013. – 2017. gadam».
«Šobrīd jau esam deleģējuši vairākus cilvēkus, kuri pēc rezultātu
apkopošanas Veselības un Labklājības ministrijā aizstāvēs un
paskaidros mūsu vēlmes,» tā M.Kolneja.

Attiecībā uz veselības jomu seniori
vēlas daudz pārmaiņu. Valstiskā līmenī viņi ierosina pakāpeniski
palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz sešiem procentiem no
IKP, ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, piemērojot Lietuvas
modeli, kad zināmus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa
novirza veselības aprūpei, vai Igaunijas piemēru – ka šim mērķim
novirza naudu no sociālā nodokļa. Tāpat seniori izsaka ideju, lai
nodrošina finansēšanas principu «nauda seko pacientam», bet nevis
ēkām. Viņiem būtiski, lai Veselības inspekcija nodrošina kontroli
par pakalpojuma kvalitāti ārstniecības iestādē, perspektīvā to
sasaistot ar iestādes finansējumu (līdzīgi kā Igaunijā, kas
nesteidz apmaksāt jebkuru pakalpojumu, bet tikai pamatotu). Tāpat,
viņuprāt, būtiski, lai valsts nodrošinātu atlaižu sistēmu pacientu
iemaksām pensionāriem ar ienākumiem zem valsts noteiktā iztikas
minimuma. Svarīgi valstij esot arī nodrošināt kvalitatīvu veselības
aprūpi, nosakot reģistrēto pacientu skaitu pie viena ārsta līdz
1700 cilvēkiem un ģimenes ārstiem organizējot apmācības kursu
gerontoloģijā, jo veca cilvēka ārstēšanā ir savas īpatnības un
atšķirīga komunikācija. Vēl seniori rosina izstrādāt izglītojošus
materiālus, programmas, kas vērstas uz gados vecu iedzīvotāju
pašaprūpes iemaņu veicināšanu hronisku slimību gadījumos, veselības
paškontroli, veselīgu novecošanu.

Pašvaldībām seniori rosina sadarbībā ar
NVO veicināt gados vecāku iedzīvotāju izglītošanu, sociālo
aktivitāti, veselīga dzīves popularizēšanu, celt paša iedzīvotāja
atbildību par savu veselību. Bet ārstu praksēm – nodrošināt
pakalpojumu kvalitāti, veicot kvalitatīvas profilaktiskās apskates,
kas ietver sevī daudz plašāku uzdevumu kā, piemēram, savlaicīgu
vēža diagnostiku, mērķtiecīgu izmeklēšanu, dispanserizāciju,
efektīvu un pēctecīgu ārstniecību, atbildību par ārstēšanas
rezultātu un komunikāciju.

M.Kolneja pabilst, ka izvirzītās
iniciatīvas diskusijas dalībnieki jau apsprieduši ar Veselības
ministri Ingrīdu Circeni viņas viesošanās laikā Jelgavā. «Ministre
jau mazliet iepazinās ar mūsu iniciatīvām un apliecināja, ka
iestrādes sāktas. Tiek domāts gan par veselības apdrošināšanu, gan
finansējuma palielināšanu veselības nozarei, gan to, ka
pensionāriem jāparedz pacientu iemaksas atlaides,» tā
M.Kolneja.

Paneļdiskusijā par pensiju problēmām
tika diskutēts par četrām šobrīd senioriem aktuālām problēmām – par
pensiju indeksāciju likuma nepārtrauktām izmaiņām, kas tiek veiktas
par sliktu pensionāriem. Seniori uzsver, ka likumā jāiestrādā
aizsardzība pret tā grozījumiem. Seniori diskutējuši arī par
labojumiem pensiju indeksācijas veikšanas noteikumos, par mazo
pensiju, kas aprēķinātas par ilgstošu darba stāžu līdz pensiju
reformas ieviešanai no 1996. gada janvāra, palielināšanu.
Diskusijas dalībnieki atbalstīja priekšlikumu par piemaksas pie
pensijas par katru darba stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim
palielināšanu no 1,2 līdz 1,5 latiem mazām pensijām, kas ir zem
iztikas minimuma. Tāpat diskutēts par nodokli no pensijām un
pensionāru algām. Diskusijas dalībnieki bija vienoti, ka pensijas
nav jāapliek ar nodokli, vismaz pensijas, kas ir zemākas par
minimālo algu.

No paneļdiskusiju dalībnieku vidus
izvirzīti deviņi pārstāvji, kuriem jāapkopo diskusijas gaitā
iesniegtie priekšlikumi, jāsagatavo iesniegumi Labklājības un
Veselības ministrijai ar piedāvātajiem labojumiem likumos un
jāaizstāv savi labojumi diskusijās ar ministrijas
speciālistiem.