Lai atslogotu tiesas, pirms dažiem gadiem Probācijas dienestam tika uzticēta jauna funkcija – izlīguma slēgšana krimināllietās. Jelgavā pērn panākti 11 izlīgumi, no kuriem divos iesaistītas nepilngadīgas personas. Tomēr ne vienmēr iesākto procesu izdodas novest līdz galam. «Divu vīriešu starpā bija izcēlies konflikts sievietes dēļ. Viens no viņiem brauca ar automašīnu, otrs mēģināja pa logu ielīst braucošajā mašīnā, pakrita, un automašīna pārbrauca viņa kājai. Izlīgumu panākt tomēr neizdevās, jo cietušais pieprasīja morālo kompensāciju vairāku tūkstošu latu apmērā, kam vainīgais nepiekrita,» stāsta brīvprātīgais starpnieks izlīgumos Karīna Veisa.
Ilze Knusle-Jankevica
K.Veisa stāsta, ka situācijas, kuras tiek risinātas izlīguma ceļā, ir dažādas. Nereti tie ir nodarījumi, kas cietušajam radījuši materiālus zaudējumus. Piemēram, jaunietis naktī nozadzis datorsomu ar datoru; sieviete iedevusi juvelierim zeltu un naudu papildu zelta iegādei, bet viņš šo zeltu izlietoja cita pasūtītāja darbam; ieriebis vīrietis no pretī nākoša pusaudža rokām izrāva mobilo telefonu; iereibis vīrietis no kaimiņa dzīvokļa nozaga televizoru 100 latu vērtībā un pārtikas produktus no ledusskapja 4,34 latu vērtībā. Ir arī gadījumi, kad cietušajam nodarīti miesas bojājumi – kāds uz ielas piekauts, citā reizē vainīgs suns – tas uzbrucis velosipēdistam, nodarot vieglus miesas bojājumus. Cietušajam un suņa īpašniecei izdevies vienoties. Bijis arī gadījums, kad kāds iereibis vīrietis ar ceļazīmi iesvieda pa kādas iestādes durvīm, izsitot stiklu. Viņš tā rīkojies, lai piesaistītu policijas uzmanību, jo viņu naktī uz ielas piekāva un aplaupīja nepazīstamas personas. Arī šajā gadījumā vīrietim un iestādei izdevās panākt kompromisu. «Tā nav tikai formāla izlīgšana un, piemēram, 50 latu atdošana par nozagtu televizoru. Tā ir arī vainīgā audzināšana,» izlīguma būtību raksturo Valsts probācijas dienesta Jelgavas nodaļas vadītājs Juris Sokolovs.
Ierosinājumu par izlīgumu var iesniegt kāda no iesaistītajām pusēm – cietušais, vainīgais vai procesa virzītājs. Šobrīd gandrīz visus procesus ir iniciējuši vainīgie, bet J.Sokolovs pieļauj, ka ne visi tiešām nožēlo izdarīto. «Izlīguma noslēgšana nenozīmē, ka automātiski tiek izbeigts kriminālprocess. Bet gadījumos, ja noziedzīgais nodarījums ir tik smags un lieta nonāk līdz tiesai, izlīgums kalpo kā vainu mīkstinošs apstāklis,» stāsta Jelgavas nodaļas vadītājs. Līdz ar to iespējams, ka vainīgie, zinot šo niansi, apzināti piekrīt izlīguma slēgšanai, tomēr pat tad, pēc J.Sokolova domām, šis solis vērtējams pozitīvi. «Ir taču tik daudz noziedznieku, kuri nedara neko! Un prakse rāda, ka šāda tikšanās nāk par labu arī cietušajam. Piemēram, pārnākot mājās no darba un ieraugot, ka dzīvoklis ir uzlauzts un apzagts, cilvēku pārņem pretīguma un neaizsargātības sajūta, bet, starpnieka klātbūtnē satiekoties ar zagli, izrunājoties ar viņu, uzzinot zādzības motīvus, visbeidzot saņemot elementāru atvainošanos par nodarījumu, cilvēks jūtas drošāk, jo mēs baidāmies tikai no tā, ko nezinām un neizprotam,» stāsta viņš. Tiesa, ne visi iesāktie izlīguma procesi sniedz rezultātu, jo reizēm pusēm neizdodas panākt vienošanos. Visgrūtāk vienoties ir par atmaksājamo zaudējumu summu, bet ir arī gadījumi, kad cietušais tā arī pasaka: «Gribu, lai viņš sēž cietumā.» «Vēl viens no iemesliem varētu būt tas, ka cietušais baidās, vai pēc izlīguma atgūs naudu, tāpēc jāuzsver, ka arī tiesa negarantē, ka piespriestā nauda tiks piedzīta par labu prasītājam,» norāda J.Sokolovs.
Tomēr izlīgumi nav vienīgā Probācijas dienesta funkcija. Pēc būtības dienests ir soda izpildes institūcija un uzrauga nosacīti notiesātos, pirmstermiņa atbrīvotos no ieslodzījuma, piespiedu darbu izpildi, kā arī izstrādā probācijas programmas personām un novērtējumus tiem ieslodzītajiem, kuri pretendē uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Jelgavas nodaļa pērn piedalījusies 59 tiesas sēdēs, sastādījusi 114 izvērtējumus, kontrolējusi 180 piespiedu darbu veicējus (no tiem desmit – nepilngadīgas personas) un četrus sabiedrisko darbu veicējus. Gadā Probācijas dienesta Jelgavas nodaļas uzraudzībā ir ap 400 aktīvu uzraudzības lietu – pagājušajā gadā klāt nāca 180 nosacīti notiesātie, no kuriem 21 ir nepilngadīgs, un 32 pirmstermiņa atbrīvotie (no tiem divi nepilngadīgie). Izvērtējot darba rezultātus, J.Sokolovs uzskata, ka dienesta darbs ir efektīvs un gan tā klientu skaits, gan noziedzība pilsētā pēdējos gados samazinās.
Tomēr situācija jau drīzumā varētu mainīties, jo šobrīd izstrādes stadijā ir izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz lielāku akcentu likt uz brīvībā izciešamajiem sodiem, nevis ieslodzījumu. Un tas nozīmē, ka dienesta darbiniekiem palielināsies slodze. «Jau tagad pie esošā atalgojuma nespējam konkurēt ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Pagājušā gada laikā no darba Jelgavas nodaļā aizgāja seši cilvēki jeb trešā daļa, un šogad jau esmu saņēmis divus atlūgumus. Visbiežāk iemesls ir tieši zemais atalgojums,» norāda J.Sokolovs, piebilstot, ka vidējā alga dienestā vecākajam referentam ir 220 lati «uz rokas», no kuriem viens procents jeb divi lati ir piemaksa par to, ka darbs ir bīstams. Šobrīd Probācijas dienestā Jelgavā strādā 17 darbinieki. «Ja situācija neuzlabosies, iespējams, nākotnē nevarēsim soda izpildi nodrošināt pietiekamā kvalitātē,» piebilst Jelgavas nodaļas vadītājs.
Foto: Ivars Veiliņš
6.3 °C,
1.3 m/s,
68.5 % 
6.3 °C,
1.3 m/s,
68.5 %