13.7 °C, 0.4 m/s, 94.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPērn kūlas ugunsgrēku dzēšanā «nobraukti» 14 000 latu
Pērn kūlas ugunsgrēku dzēšanā «nobraukti» 14 000 latu
04/04/2011

Iestājoties siltākam laikam, Latvijā sākusies aktīva pērnā gada zāles dedzināšana. VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumu un pat dzīvību. Kaut gan pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki nav gājuši bojā, tomēr ir liels skaits cietušo. Saskaņā ar VUGD statistiku pērn šajos ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki, taču faktiskais skaits ir lielāks, jo nereti cilvēki kūlas ugunsgrēku pašu spēkiem ir nodzēsuši un ugunsdzēsēju palīdzība vairs nav nepieciešama, taču pēc tam griezušies pie mediķiem, jo gūti pat tik nopietni apdegumi, ka jāārstējas slimnīcā.

Inga Vetere, VUGD Preses un sabiedrisko
attiecību nodaļas vadītāja

Iestājoties siltākam laikam, Latvijā
sākusies aktīva pērnā gada zāles dedzināšana. VUGD atgādina, ka,
dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan līdzcilvēku īpašumu un
pat dzīvību. Kaut gan pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki nav
gājuši bojā, tomēr ir liels skaits cietušo. Saskaņā ar VUGD
statistiku pērn šajos ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki, taču
faktiskais skaits ir lielāks, jo nereti cilvēki kūlas ugunsgrēku
pašu spēkiem ir nodzēsuši un ugunsdzēsēju palīdzība vairs nav
nepieciešama, taču pēc tam griezušies pie mediķiem, jo gūti pat tik
nopietni apdegumi, ka jāārstējas slimnīcā.

Pērno zāli dedzina tikai tajās vietās, kur nav
sakopts un rudenī nav nopļauts. Kūlas dedzināšana – tas nav veids,
kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Diemžēl
Latvijā ir plašas teritorijas, kurās zemes īpašnieki pastāvīgi
nedzīvo un gadiem neliekas zinis par savu īpašumu. Šādās
teritorijās kūlas ugunsgrēki notiek lielās platībās, apdraudot arī
kaimiņu īpašumu vai tuvumā esošos mežus.

Ik gadus daudz kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī
pilsētās. Kaut gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg
daudz mazākas platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve
ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas,
saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus un citus pilsētas
objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota
pilsētas teritorija.

Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs
no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts
pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku
«sezona» nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss,
pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus izraisa
ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji,
kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus,
kas aizdedzina sauso zāli. Savukārt sabiedrībā vēl joprojām pastāv
viedoklis, ka kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. Kūlas
dedzināšana un līdumu līšana gan nav gluži viens un tas pats.
Turklāt jāatceras, ka senatnē viena no lielākajām vērtībām bija
tieši zeme un cilvēki apstrādāja to pilnībā, bet lopi tika ganīti
pa mežmalām un grāvmalām, kur zemi nebija iespējams apstrādāt.
Tādēļ diez vai kādam arī latviešu folklorā izdosies atrast tādu
vārdu kā „kūla”. Arī teorija par to, ka kūlu dedzināt ir
lietderīgi, jo sadeg ērces, ir visai apšaubāma, jo tajās pašās
pļavās dzīvo daudz un dažādi kukaiņi un mazie dzīvnieciņi, ligzdo
putni. Ja kādam mājās ielidojusi muša, diezin vai kāds tādēļ
dedzinās māju?

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē,
vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra
noteikumu Nr.82 «Ugunsdrošības noteikumu» prasības. Ja konstatēts
pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Ugunsdrošības noteikumu 3. punkts nosaka, ka
ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai
darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20. punkts
nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no
degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu
jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (valdītājs) veic
nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas
dedzināšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu
par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu –
uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz simts
latiem, bet juridiskajām personām – no divsimts līdz tūkstoš
latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām
personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro
administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tāpat kā iepriekšējos gados VUGD sadarbosies
ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas
degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks
samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

Kūlas ugunsgrēku dzēšanai pagājušajā gadā VUGD
iztērēja degvielu gandrīz 14 000 latu vērtībā un bija
jāremontē septiņas ugunsdzēsēju automašīnas. Turklāt degviela īpaši
tika ekonomēta – pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos
ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet
cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz
citiem ugunsgrēkiem. Tāpat arī tehnika tiek atstāta visbiežāk
ceļmalā, lai, braucot pa laukiem, to nesalauztu. Kūlas
dedzinātājiem būtu jāatceras arī tas, ka VUGD resursi nav bezgalīgi
un, lai apkarotu šos ugunsgrēkus, tiek tērēti VUGD līdzekļi, kas
faktiski ir visu nodokļu maksātāju nauda.