18.9 °C, 3.3 m/s, 65 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaPētījumā noskaidro, ka bumbieris veicina citu augļu nogatavošanos
Pētījumā noskaidro, ka bumbieris veicina citu augļu nogatavošanos
14/02/2018

Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) aizvadīts jauno vides pētnieku forums «Skolēni eksperimentē» – 1.–9. klašu skolēni prezentēja patstāvīgi veiktus pētījumus, pamudinājums kuriem gūts gan no ikdienā sastopamām lietām un parādībām, gan arī domājot par mūsu dzīves kvalitāti plašākā mērogā.

Foruma dalībnieki tika vērtēti divās klašu grupās – 1.–5. klase
un 6.–9. klase. Jaunākie skolēni bija izvēlējušies pētīt, piemēram,
vārāmās sāls un sodas ietekmi uz augļu uzglabāšanas ilgumu, tāpat
viņi bija izmēģinājuši mājas apstākļos audzēt sāls kristālus,
izgatavojuši barometru, kā arī no caurulēm un piltuvēm
uzmeistarojuši «smadzeņu apmānīšanas iekārtu», nodrošinot to, ka
vienā ausī pateiktās skaņas nonāk otrā ausī.

Savukārt vairāku 6. – 9. klašu skolēnu izvēlētās tēmas bija
saistītas ar augiem – viņi pētīja gan tomātu diedzēšanu dažādās
augsnēs, gan etilēna daudzumu augļos un tā ietekmi uz augļu
nogatavošanos. Izrādās, ka visvairāk citu augļu nogatavināšanās
procesu paātrina bumbieris – noliekot to, piemēram, blakus zaļam
banānam, otrs nogatavosies ātrāk. Tika apskatītas arī tēmas, kas
saistītas ar zaļo domāšanu un veselīgu dzīvesveidu – skolēni
piedāvāja risinājumus suvenīru un dekoru izgatavošanai no izdegušām
spuldzēm.

Jaunāko klašu grupā visaugstāko novērtējumu saņēma Jelgavas 3.
sākumskolas 4. klases skolnieks Linards Straume – viņš pētīja augu
pielāgošanās spēju mainīgiem apstākļiem. «Mums mājās ir liels
naudas koks, un vecāki man ieteica izpētīt, kā to ietekmēs
atrašanās dažādos apstākļos. Noskaidroju, ka vislabāk tas aug uz
palodzes vai uz balkona, kad ārā ir silts – tāpat vislabāk augu ir
novietot austrumu pusē. Rietumu pusē savukārt naudas koks jutās
sliktāk. Mēģināju koku novietot arī tajā palodzes pusē, ko
iemīļojis mūsu kaķis – tas tika apgāzts neskaitāmas reizes, taču
pētījuma gaitā nonācu pie secinājuma, ka šis augs diezgan ātri spēj
pielāgoties dažādiem apstākļiem,» par savu pētījumu stāsta
L.Straume. Jaunais pētnieks atklāj, ka šis eksperiments viņam ļoti
patika un skolā viņš neko līdzīgu nebija darījis.

Vecāko klašu grupā dabaszinātņu pedagogi visaugstāk novērtēja
Jelgavas 6. vidusskolas 6. klases skolnieces Katrīnas Borisovas
pētījumu «Augu tigmonastija: vai ir vērts tos aiztikt bez
vajadzības», kā arī Jelgavas 1. internātpamatskolas – attīstības
centra 9. klases skolēnu Lauras Prazdnicānes un Adriana Kuzņecova
darbu «Augstuma noteikšana». «Skolā mācījāmies par trijstūru
līdzību, un tas mūs pamudināja izpētīt, kā, izmantojot šīs
zināšanas, varētu izmērīt koka augstumu. Pētījuma gaitā izstrādājām
vairākas koka mērīšanas metodes, piemēram, mērot to ar spoguļa,
ēnas, fotogrāfijas, zīmuļa palīdzību,» stāsta 9. klases skolēni.
Viņi atklāj, ka, veicot šādus pētījumus, ir vieglāk izprast
likumsakarības un norises reālajā dzīvē. L.Prazdnicāne un
A.Kuzņecovs uzskata, ka jauniegūtās zināšanas varētu būt noderīgas
jebkurā dzīves situācijā, kad pie rokas nav klasisko
mērinstrumentu.

Konkursu, kura mērķis ir sekmēt skolēnu izpratni par vidi un tās
problēmām un veicināt interesi par dabas procesu pētīšanu un
pētniecisko prasmju attīstīšanu, rīko ZRKAC.


KONKURSA REZULTĀTI: 1.–5. klase


KONKURSA REZULTĀTI: 6.–9. klase

Foto: ZRKAC