16.4 °C, 1.9 m/s, 96.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPētījums: 35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka saule riņķo ap zemi
Pētījums: 35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka saule riņķo ap zemi
19/04/2011

Latvijas iedzīvotājiem ir vājas zināšanas atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos, tā 35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka saule riņķo ap zemi, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veiktajā pētījumā.

Latvijas iedzīvotājiem ir vājas zināšanas atsevišķos ar
zinātni saistītos jautājumos, tā 35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka
saule riņķo ap zemi, secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu
centrs SKDS veiktajā pētījumā.

72% iedzīvotāju uzskata, ka visa radioaktivitāte ir cilvēka roku
darbs, bet 39% ir pārliecināti, ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši
vienlaikus ar dinozauriem, secināts pētījumā.

Pētījumu centra SKDS šā gada martā veiktās aptaujas rezultāti
atklāj ne pārāk glaimojošu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju
zināšanām atsevišķos ar zinātni saistītos jautājumos. Tā, piemēram,
lai gan tas, ka nevis saule riņķo ap zemi, bet gan zeme ap sauli,
tika atklāts jau 16. gadsimtā, bet pēdējo paaudžu laikā tas visiem
kā pamata patiesība tiek mācīts jau skolā, izrādās, ka vairāk nekā
trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju ir pretējās domās – viņi ir
pārliecināti, ka saule riņķo ap zemi, aģentūru LETA informēja SKDS
vadītājs Arnis Katiņš.

Aptaujas dati liecina, ka dažāda veida maldi Latvijā ir plaši
vai pat ļoti plaši izplatīti arī daudzos citos ar zinātni saistītos
jautājumos. Tā saskaņā ar aptaujas datiem 72% iedzīvotāju domā, ka
visa radioaktivitāte ir cilvēka roku darbs, 63% ir pārliecināti, ka
antibiotikas iznīcina vīrusus tikpat labi kā baktērijas, 39% domā,
ka pirmie cilvēki ir dzīvojuši vienlaikus ar dinozauriem, bet 15%
uzskata, ka zeme pilnībā apriņķo ap sauli viena mēneša laikā.

Savukārt 14% nepiekrīt tādam atklājumam, ka pašreizējie cilvēki
ir attīstījušies no agrīnām cilvēku sugām, 11% nedomā, ka zemes
centrs ir ļoti karsts, bet 7% nedomā, ka skābeklis, kuru mēs
elpojam, rodas no augiem.

Kaktiņa vērtējumā, diemžēl aptaujas dati ir ļoti neglaimojoši
pašreizējās Latvijas izglītības sistēmas darba kvalitātei. Ja vēl
var pieņemt, ka gados vecāki cilvēki dažādas skolā mācītas pamata
patiesības laika gaitā ir aizmirsuši, tad tiem, kuri vēl aizvien
mācās vidusskolā vai izglītību ir ieguvuši pēdējo gadu laikā, tās
vajadzētu atcerēties un zināt daudz labāk. Taču šī pētījuma
rezultāti to neapstiprina. Saskaņā ar aptaujas datiem iedzīvotāji
vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem uz visiem aptaujā iekļautajiem ar
zinātni saistītajiem jautājumiem nepareizas atbildes ir snieguši
apmēram tikpat bieži cik Latvijas iedzīvotāji caurmērā, norādījis
Kaktiņš.

Atsevišķu maldu plašā izplatība būtu vērtējama ne tikai kā
smieklīgs kuriozs, bet tai var būt arī ļoti nevēlamas un pat
kaitīgas sekas. Tā, piemēram, jādomā, ka tieši iedzīvotāju sliktās
zināšanas par antibiotiku patieso iedarbību ir cēlonis to
nepamatoti plašajai lietošanai, vērtē SKDS vadītājs.

Tā rezultātā pēdējās desmitgades laikā aizvien biežāk mediķi
atklāj pret antibiotikām rezistentas bīstamas baktērijas, kas
mutāciju rezultātā ir radušās tieši nepamatoti plašās antibiotiku
lietošanas dēļ.

Līdzīgu pētījumu šī gada janvārī Krievijas iedzīvotāju vidū
veica sabiedriskās domas pētījumu centrs VCIOM, kas atklāja, ka
ļoti liela daļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo ar maldīgiem
priekšstatiem par dažādām zinātnes pamata patiesībām. Pētījumu
centra SKDS aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju maldu
līmenis vairumā jautājumu ir pat lielāks, bet dažos jautājumos pat
ievērojami lielāks nekā Krievijā.

Aptauja veikta no 11. marta līdz 24. martam. Kopumā tika
aptaujāti 1036 ar stratificētās nejaušās izlases metodi izvēlēti
respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

LETA