20.4 °C, 1.5 m/s, 96.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPētījums: Cilvēki asi nosoda ceļmalu mēslotājus un gatavi sodus palielināt līdz Ls 1000
Pētījums: Cilvēki asi nosoda ceļmalu mēslotājus un gatavi sodus palielināt līdz Ls 1000
15/07/2010

Lai arī atkritumu izmešana pa braucošas automašīnas logu vairumam iedzīvotāju nešķiet tik liels pārkāpums kā mēslošana mežā, tomēr liela daļa sabiedrības strikti nosoda ceļmalu piemēslotājus. Vairāk nekā 70% iedzīvotāju šādu rīcību salīdzina ar vandālismu un huligānismu, tādējādi izjaucot dabisko, tīro vidi, secināts AS «Latvijas valsts meži» un tīru mežu aizstāvja Cūkmena veiktajā sabiedrības aptaujā. Uzsākot kampaņu «Nemēslo ceļmalā!», atbalstu  Cūkmenam paudusi jau trešdaļa aptaujāto, savukārt katrs ceturtais iedzīvotājs atbalsta līdzšinējā soda par mēslošanu dabā paaugstināšanu līdz pat 1000 latiem. 

www.jelgavasvestnesis.lv

Lai arī atkritumu izmešana pa braucošas automašīnas logu
vairumam iedzīvotāju nešķiet tik liels pārkāpums kā mēslošana mežā,
tomēr liela daļa sabiedrības strikti nosoda ceļmalu piemēslotājus.
Vairāk nekā 70% iedzīvotāju šādu rīcību salīdzina ar vandālismu un
huligānismu, tādējādi izjaucot dabisko, tīro vidi, secināts AS
«Latvijas valsts meži» un tīru mežu aizstāvja Cūkmena veiktajā
sabiedrības aptaujā. Uzsākot kampaņu «Nemēslo ceļmalā!»,
atbalstu  Cūkmenam paudusi jau trešdaļa aptaujāto, savukārt
katrs ceturtais iedzīvotājs atbalsta līdzšinējā soda par mēslošanu
dabā paaugstināšanu līdz pat 1000 latiem.
 

Kā liecina sabiedrības aptauja, tikai viena trešā daļa aptaujāto
nekad nav izmetuši atkritumus pa braucošas automašīnas logu, jo
viņiem šāda rīcība šķiet nepieņemama. Turpretī gandrīz puse
respondentu atzīst, ka kaut reizi dzīvē paši vai viņu draugi ir
šādi rīkojušies. Visbiežāk pa logu tiek izmesti papīri, maisiņi,
dzērienu pudeles u.c. atkritumi.

Lai arī pret ceļmalu piemēslošanu daudzi izturas ļoti nosodoši,
tomēr lielāka cieņa un rūpes sabiedrībā valda par mežiem. Vairāk
nekā 70% aptaujāto atzīst, ka nemēslo mežā un, ja arī ir gadījies
kaut ko izmest, tad tie bijuši atkritumi, kas dabā sadalās,
piemēram, banāna miza vai ābola serde. Tas liecina, ka cilvēki,
sekojot Cūkmena piemēram un atbalstot viņa īstenotās aktivitātes,
kļuvuši saudzīgāki pret vidi.

Aptauja arī parāda, ka joprojām sāpīga problēma ir nesakārtotā
atkritumu apsaimniekošanas politika. Vairāk nekā puse jeb 54%
iedzīvotāju ceļmalās ir redzējuši lielos atkritumu maisus vai savā
piemājas konteinerā atraduši svešus atkritumus, taču nevienu
mēslotāju aiz rokas noķert nav izdevies. Turklāt aptuveni 14%
iedzīvotāju esot zināmas pat konkrētas ceļmalas, kur cilvēki
speciāli ved savus sadzīves atkritumus.

Lai cīnītos pret ceļmalu un mežu piemēslošanu, lielākā daļa
aptaujāto būtu gatavi paši iesaistīties dažādās aktivitātēs,
piemēram, piedalīties talkās un sakopt piemēslotās vietas. Gandrīz
trešdaļa ir gatavi iesaistīties mēslotāju ķeršanā, fiksējot
pārkāpumus un Cūkmena policijai iesūtot fotogrāfijas un video,
kuros redzami vides piesārņotāji.

Kaut arī mežu un ceļmalu piemēslošana visbiežāk tiek salīdzināta
ar huligānismu, vandālismu un pat slepkavību, tomēr liela daļa
sabiedrības nav gatavi paši vērsties pret ceļmalu piemēslotājiem.
Piemēram, redzot, ka tiek piedrazota daba, tikai 25% aptaujāto
aizrāda mēslotājiem un palūdz atkritumus savākt. Turklāt tikai
retais pats ir gatavs savākt izmestos atkritumus un iemest tos
konteineros.

Savukārt par sodu, kas piespriežams ceļmalu piemēslotājiem,
iedzīvotāju domas dalās. Puse aptaujāto kā efektīvāko sodu, kas
atturētu no dabas piesārņošanas, uzskata piespiedu sabiedriskos
darbus, sakopjot mežus un ceļmalas. Savukārt pārējie 50% aptaujāto
kā labāko veidu cīņai ar dabas piemēslotājiem min naudas sodu.
Patlaban saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par mēslošanu
dabā var piešķirt Ls 50 līdz 500 lielu sodu, taču liela daļa
respondentu uzskata, ka līdzšinējais sods ir pārāk mazs un to
varētu paaugstināt līdz pat Ls 1000.

Kā informē Cūkmena sekretāre Ginta Bormane, gandrīz katrs
piektais ir pārliecināts, ka efektīvākais sods būtu nogādāt
mēslotāju mājās atkritumus un izmest tos viņu gultā. Aptuveni katrs
desmitais respondents uzskata, ka cīņā palīdzētu mēslotāju
uzņemšana īpaši radītā cūkotāju uzskaitē un arī mēslotāju
izvārtīšana atkritumos. Vēl radikālāk noskaņoti 8% iedzīvotāju,
kuri uzskata, ka no mēslošanas mežā atturētu kauna zīmes
iededzināšana uz mēslotāja ķermeņa.