19.4 °C, 1.4 m/s, 96.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāPētījums: Latvijas iedzīvotāji neatbalsta abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem
Pētījums: Latvijas iedzīvotāji neatbalsta abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem
28/01/2013

Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret abonentmaksām, jāiegulda milzīgs komunikācijas darbs, uzsver eksperti. Patlaban 95% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajiem medijiem, liecina pētījumu kompānijas «GfK» un LETA biznesa portāla «Nozare.lv» pētījums.

Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret abonentmaksām,
jāiegulda milzīgs komunikācijas darbs, uzsver eksperti. Patlaban
95% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta abonentmaksas ieviešanu
sabiedriskajiem medijiem, liecina pētījumu kompānijas «GfK» un LETA
biznesa portāla «Nozare.lv» pētījums.

Šo ideju atbalsta vien 5% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc vēl ir
pāragri runāt par konkrētām abonentmaksas summām – vispirms ir
jāpanāk lielāks sabiedrības atbalsts šādai iecerei, prezentējot
pētījumu, norādīja «GfK» Klientu servisa direktore Māra
Tauriņa.

Pētījums prezentēts LETA sadarbības partneriem rīkotajā
diskusijā par televīzijas nākotni.

Latvijas Televīzijas (LTV) prokūrists Gints Miķelsons norādīja,
ka arī LTV darbinieku vidū ir veikta aptauja par abonentmaksām. Tā
parādīja, ka 40% darbinieku atbalsta, bet 60% ir pret abonentmaksas
ieviešanu.

Miķelsons «Nozare.lv» uzsvēra, ka abonentmaksu varēs ieviest
tikai tad, kad sabiedriskā televīzija būs izpildījusi virkni
kritēriju, kas noteikti jaunajā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM)
koncepcijā. Kā būtiskākie ir minēti satura kvalitātes uzlabošana un
auditorijas pieaugums.

Miķelsons norādīja, ka iespējamais abonentmaksas ieviešanas
laiks LSM koncepcijā ir norādīts 2016. gads, bet tas var mainīties
uz nenoteiktu laiku, ja nebūs izpildīti kritēriji, kā arī ir
jāpieaug sabiedrības atbalstam šai idejai.

«Pašlaik abonentmaksa ir kā tāds bubulis, no kura visiem ir
bail,» sacīja Miķelsons.

Diskusijā eksperti norādīja, ka ir jāiegulda milzīgs
komunikācijas darbs, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret
abonentmaksām.

Arī kaimiņvalstīs neatbalsta abonentmaksas ieviešanu – Lietuvā
pret ir 92%, bet Igaunijā 93% iedzīvotāju.

LETA biznesa portāla «Nozare.lv» un «GfK» pētījums tika veikts
2012. gada decembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījumā
piedalījās respondenti no 18 līdz 65 gadiem, kuri lieto internetu.
No Latvijas piedalījās 1028 respondenti, no Igaunijas – 1016, no
Lietuvas – 919. Dati tika vērtēti pēc dzimuma, vecuma, tautības,
reģiona un dzīvesvietas tipa.

Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padome (NEPLP) noraida publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus
par tūlītēju biedējoša apjoma sabiedrības līdzmaksājuma ieviešanu
par sabiedrisko mediju, ko it kā paredzot LSM projekts.

NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka līdzmaksājums par LSM,
kas tiek piedāvāts kā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju maksāta medija
nodeva, lai nodrošinātu sabiedriskā medija finansējuma pastāvību un
neatkarību no valsts budžeta, ir paredzēts ieviest ne ātrāk kā
2016. gadā un ar nosacījumu, ja tiktu sasniegti būtiski medija
darbības uzlabojumi – saikne ar auditorijām un sabiedrības atbalsts
sabiedriskajam medijam.

NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants uzsvēra, ka jebkurā variantā
no medija nodevas būtu atbrīvotas sociāli mazaizsargātās
sabiedrības grupas (pensionāri un jaunieši), kā arī ir apsverama
nodevas progresivitāte atkarībā no katra ekonomiski aktīvā
iedzīvotāja ieņēmumiem un kāda nodokļa samazināšana.

NEPLP loceklis Gints Grūbe jau 8.janvāra LSM koncepcijas
prezentācijā norādīja, ka līdzmaksājums tiks ieviests tikai tad,
kad būs uzlabots sabiedriskā medija saturs.

Savukārt Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis iepriekš
«Nozare.lv» norādīja, ka atbalsta ideju par līdzmaksājumu, tomēr
koncepcijā iekļautais modelis esot brutāls. Vispirms esot jāpanāk
sabiedrības izpratne par līdzmaksājuma nepieciešamību.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšsēdētāja Ināra Mūrniece 23. janvāra komisijas sēdē norādīja,
ka atbalsta vienota sabiedriskā medija izveidi, tomēr viņai ir
iebildumi pret sabiedriskā medija finansēšanas modeli, kas paredz
apmēram 36 latu nodevu no ekonomiski aktīva iedzīvotāja, nevis no
mājsaimniecības kopumā. Tas, pēc Mūrnieces domām, neaizsargā
sociāli mazāk nodrošinātos cilvēkus.

LETA