Latvijā

Vērtējot laba darba raksturojošus faktorus, 74% kā galveno kritēriju min labu atalgojumu, secināts jaunākajā «DNB Latvijas barometra» pētījumā.

Vērtējot laba darba raksturojošus faktorus, 74% kā
galveno kritēriju min labu atalgojumu, secināts jaunākajā «DNB
Latvijas barometra» pētījumā.

Otrs biežāk minētais kritērijs ir interesants darbs, kas guvis
tikai 48% aptaujāto atbalstu.

Kā vismazāk svarīgos kritērijus, kas raksturo labu darbu,
iedzīvotāji minējuši labu uzņēmuma vai iestādes augstāko vadību
(4%) un labu darbavietas tēlu, reputāciju sabiedrībā (6%). Arī laba
tiešā priekšniecība un iespēja mācīties un gūt jaunas zināšanas ir
būtiska mazāk nekā piektajai daļai respondentu. Šo faktoru
nozīmīgums pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījies.

«DNB bankas» Personāla pārvaldes vadītāja Dace Kauliņa atzina,
ka piedāvātais atalgojums joprojām ir noteicošais faktors darba
izvēlē un tikai pēc tam seko darba saturs, kas dominē valstīs ar
lielāku sociālo nodrošinātību. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēkiem
nepieciešams nodrošināt savas pamatvajadzības, un šī tendence
nemainīsies, kamēr valstī kopumā netiks sasniegts pietiekams dzīves
līmenis.

Augstāks atalgojums ir arī svarīgākais kritērijs, lai,
izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem, dotu priekšroku
tam, kur sola maksāt vairāk. Tas ir svarīgi 79% aptaujāto. Otrs
nozīmīgākais kritērijs ir sociālās garantijas, ko norādījuši 38%
«DNB Latvijas barometra» respondentu. Tikmēr samērā līdzīgu
atbalstu guvuši tādi izvēles kritēriji kā ērta ģeogrāfiskā
atrašanās vieta (27%), labi un elastīgi darba apstākļi (26%) un
amata atbilstība respondenta specialitātei un zināšanām (25%).
Salīdzinoši reti pie darbavietas izvēles kritērijiem aptaujātie
atzīmējuši iespēju ieņemt augstāku amatu nekā līdz šim (10%) un gūt
jaunas zināšanas (10%), savukārt iespēju strādāt starptautiskā vidē
novērtētu vien 5% aptaujāto.

Darba samaksas nozīmīgums dominē arī atbildēs uz jautājumu, kuru
darba piedāvājumu respondenti pieņemtu, ja būtu jāizvēlas – strādāt
kvalificētu darbu par zemāku samaksu vai mazkvalificētu darbu par
augstāku samaksu. 61% aptaujāto atzina, ka izvēlētos mazkvalificētu
darbu par lielāku samaksu, savukārt pretējo variantu izvēlētos vien
24% aptaujāto. Salīdzinot ar 2010. gadā veikto pētījumu,
iedzīvotāju viedoklis šai jautājumā nav būtiski mainījies.

Savukārt, vērtējot, cik lieliem ienākumiem patlaban jābūt uz
vienu ģimenes locekli, lai varētu iztikt, vidējā atzīmētā summa ir
364 lati. Interesanti, ka 8% aptaujāto spētu iztikt, ja ienākumi uz
vienu ģimenes locekli būtu līdz 150 latiem, bet līdzīgs skaits –
10% aptaujāto – norādījuši, ka tiem jābūt vairāk nekā 500 latiem.
Turklāt zināmas pārdomas raisa fakts, ka vislielākās atalgojuma
gaidas ir uzņēmējiem un vadītājiem, kā arī – skolēniem un
studentiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Anita Līce
norādīja, ka 16% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzīmējuši,
ka viņiem nepieciešams 501 lats mēnesī, kas ir ievērojami vairāk
nekā vecāku paaudžu grupas aptaujāto vidū minētās summas. «Kopumā
ambīcijas nav sliktas, īpaši ņemot vērā to, ka Latvija ir iespēju
zeme jauniem un apņēmīgiem cilvēkiem, par ko arī liecina fakts, ka
lielāko atalgojumu Latvijā saņem 30 līdz 34 gadus veci darbinieki,»
secina eksperte.

Analizējot iespējas pašreizējā situācijā atrast jaunu darbu,
mazliet vairāk nekā puse «DNB Latvijas barometra» aptaujāto
iedzīvotāju atzīmējuši, ka efektīvākais veids, kā iegūt jaunu
darbu, ir ar neformālo kanālu (radu, draugu, paziņu loka)
starpniecību. Tikmēr ievērojami retāk aptaujātie atzīmējuši, ka
efektīvs veids, kā rast jaunu darbu, ir sekot darba sludinājumiem
avīzēs un internetā (14%), pašiem aktīvi pieteikties
interesējošajās darbavietās (13%) un izmantot Nodarbinātības valsts
aģentūras pakalpojumus (9%). Kā visneefektīvākā metode norādīta
darbā iekārtošanās firmu pakalpojumu izmantošana (3%).

Raksturojot galvenos iemeslus, kādēļ daudzi cilvēki Latvijā
kļuvuši par ilgstošajiem bezdarbniekiem un pat vairs necenšas
meklēt darbu, aptaujātie visbiežāk minējuši neticību tam, ka
Latvijā var atrast pieņemamu darbu (45%). Tiesa gan, 37% aptaujāto
uzskata, ka daudziem ir izdevīgāk iztikt no pabalstiem, nevis no
piedāvātās algas. Tikmēr nedaudz retāk aptaujātie norādījuši, ka
darba meklētājiem bieži vien ir grūti izbraukāt līdz piedāvātajai
darba vietai (35%), viņiem trūkst darba tirgū nepieciešamo prasmju
un izglītības (34%), kā arī – vairākums «ilgstošo» bezdarbnieku
vienkārši nevēlas un neprot strādāt (33%).

Vērtējot kopējās situācijas attīstību valstī, iedzīvotāji retāk
nekā februārī norādījuši, ka situācija attīstās nepareizā virzienā
– ja februārī tā domāja 64% aptaujāto, tad jaunākajā «DNB Latvijas
barometra» pētījumā tā apgalvojis 61% respondentu. Turklāt par
astoņiem punktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Latvijas
pašreizējo ekonomisko stāvokli vērtē kā sliktu. Tikmēr, vērtējot
ekonomiskā stāvokļa izmaiņu virzienu, salīdzinājumā ar februāri
nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri norāda, ka situācija
pamazām uzlabojas.

«DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, analizējot
rezultātus vairāku gadu griezumā, sacīja, ka bez lielas sajūsmas,
tomēr pakāpeniski pašreizējā ekonomikas stāvokļa vērtējums martā
sasniedzis augstāko punktu kopš 2008. gada vasaras. Tātad vismaz
daļēji respondenti nošķir īslaicīgas savas finansiālās situācijas
svārstības no kopējās lietu virzības.

Tomēr iedzīvotāju vērtējums savu ģimeņu materiālajam stāvoklim
turpina pasliktināties – ja janvārī to par sliktu uzskatīja 37%
aptaujāto, tad martā jau 43%. Turklāt, prognozējot ģimenes
materiālā stāvokļa perspektīvas turpmākā gada laikā, iedzīvotāji
nedaudz biežāk izsaka negatīvas prognozes – attiecīgi 19% aptaujāto
atzīmējuši, ka viņu ģimenes materiālā situācija tuvākajā laikā
pasliktināsies.

Neskatoties uz visu iepriekš minēto, jaunākā «DNB Latvijas
barometra» respondenti nedaudz pozitīvāk nekā februārī vērtējuši
valdības darbu. Ja februārī ar valdības darbu bija neapmierināti
80% aptaujāto, tad martā – vien 73%.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» sociālo un
politisko projektu direktore Ieva Strode informēja, ka 2012. gada
martā apritēja četri gadi, kopš tika uzsākti «DNB Latvijas
barometra» pētījumi. Salīdzinot indikatorus šajā laikā periodā,
redzams, ka 2012. gadā gandrīz visu indikatoru vidējie rādītāji ir
labāki nekā iepriekšējos gados.

«Protams, ir izņēmumi, piemēram, vērtējot pašreizējo ģimenes
finansiālo situāciju un laba darba atrašanas iespējas, 2008. gadā
un 2009. gadā šajos indikatoros vērtējums bijis labāks. Tomēr arī
šeit pēdējā gada laikā vērtējums ir kopumā pozitīvāks nekā otrajā
gadā – tas ir, periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada
martam,» norādīja Strode.

«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģisks pētījums
valstī, kas tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas
konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā.
Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo
jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju
vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

LETA