Šobrīd Svētās Trīsvienības baznīcas teritorijā tiek veidota kanalizācijas trase. Būvnieki ar ekskavatoriem noņem apmēram metru biezu kārtu, bet darbu pabeidz arheologi, rūpīgi izpētot zemes dzīles.
Ilze Knusle-Jankevica
SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» arheologs Mārtiņš Lūsēns stāsta, ka vietā, kur iet kanalizācijas trase, arī tiek atrasts pa kādam apbedījumam. Pavisam senās baznīcas teritorijā tādi atrasti seši un visi – 17. gadsimta apbedījumi. «Apbedījuma vietās esam atraduši vien monētas un pa kādai kniepadatai, podziņai. Tas liecina par tendenci, ka lielo pilsētu tuvumā dominēja kristīgās tradīcijas, kas aizliedza priekšmetu došanu līdz pēc nāves. Provincēs tā aina ir citāda – tur vēl 17. gadsimtā kapā līdzi lika gan saktas un gredzenus, gan iedzīves priekšmetus,» stāsta arheologs. Viņš piebilst, ka šobrīd Trīsvienības baznīcas teritorijā esošajos apbedījumos atrastas vairāk nekā simts dažādu valstu – Polijas, Zviedrijas, Prūsijas – monētas. «Domāju, ka lielākā daļa naudas vienkārši izkritusi baznīcēniem un caur šķirbām grīdā nonākušas zemē. Tomēr šīs monētas atklās to, kāda bija naudas apgrozība Kurzemes hercogistē no 17. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta sākumam,» tā M.Lūsēns.
Arheologu atradumi liecina par to, ka mirušie apglabāti koka zārkos un bijuši ietīti līķautos. To apstiprina kniepadatas, kas atrastas gan kapos, gan savrup. «Iespējams, ka varēsim pateikt, kas bija cilvēki, kas apglabāti pie Trīsvienības dienvidu mūriem. Ir saglabājies baznīcas plāns no 1688. gada, kurā precīzi norādīts, kāda dzimtas apglabātas baznīcas teritorijā. Tāpēc, iespējams, varēsim noteikt, kurām dzimtām pieder atraktie apbedījumi,» stāsta arheologs. Pēc sākotnējās apskates antropologi pieļauj, ka apbedījumos atdusējušies divi vīrieši, divas sievietes un divi bērni, no kuriem viens nav bijis pat gadu vecs. Vēlāk, izpētot zobu, mugurkaula skriemeļu un ribu stāvokli, būs iespējams pateikt cilvēku vecumu.
Foto: Kristaps Hercs
-1.2 °C,
2.9 m/s,
94.9 % 
-1.2 °C,
2.9 m/s,
94.9 %