Latvijā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija liecina, ka šogad ir pieaudzis ar apkures iekārtu nepareizu ekspluatāciju, bojājumiem un to nepareizu izbūvi saistītajos ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Ja 2017. gadā ar apkuri saistītos ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 18 procenti no visiem bojāgājušajiem, tad šogad negadījumu skaits ir pieaudzis līdz 21 procentam, informē VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

VUGD statistika liecina, ka šogad kopumā ugunsgrēkos dzīvību
zaudējuši 67 cilvēki. Šiem traģiskajiem ar apkuri saistītajiem
notikumiem raksturīgs tas, ka gandrīz visi bojāgājušie bija
pensijas vecumā, un ugunsgrēki lielākoties izcēlušies vēlā
pēcpusdienā un vakarā, kad cilvēki virtuvē uz plīts gatavo
vakariņas vai arī silda māju pirms došanās gulēt. «Apkures iekārtas
bojājuma, nepareizas izbūves vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu
dēļ katru gadu izceļas gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem.
Papildus tam, vairāk nekā 500 gadījumos ugunsdzēsēji glābēji dodas
uz dūmvados degošiem sodrējiem. Ņemot vērā to, ka novembra beigās
tiek prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās, kad tradicionāli
pieaug ar apkuri saistīto ugunsgrēku skaits, aicinām iedzīvotājus
rūpīgi izvērtēt savu apkures ierīču tehnisko stāvokli un to
lietošanas paradumus,» norāda I.Palkavniece.

Ja pirms apkures sezonas sākuma nav veikta dūmvadu tīrīšana, to
nepieciešams izdarīt apkures sezonas laikā, lai dūmvadā nenotiktu
degšana. Degošie sodrēji rada augstu temperatūru, kas dūmenī var
radīt plaisas, kā rezultātā karstuma un liesmu ietekmē var
aizdegties ēkas konstrukcijas. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka
privātmāju īpašnieki paši var veikt dūmvadu tīrīšanu, ja ir tam
nepieciešamās zināšanas un aprīkojums. Savukārt, lai izvairītos no
nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai
cita veida apkures ierīci, reizi piecos gados jāapseko dūmvadu,
dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt
atbilstoši sertificēti speciālisti.

Tāpat VUGD atgādina, ka, lietojot malkas plīti, jāatceras, ka
plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla
apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas. Lai novērstu to, ka
liesmas un dzirksteles pa plīts spraugām nokļūst uz degtspējīgiem
priekšmetiem, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi
aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo
cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas.

Ņemot vērā to, ka lielākā daļa no ugunsgrēkos bojāgājušajiem
nosmok dūmos nevis sadeg, VUGD aicina iedzīvotājos savos mājokļos
uzstādīt dūmu detektorus, kas ar spalgas skaņas signāla palīdzību
brīdina par mājoklī izveidojušos sadūmojumu. Dūmu detektorus var
iegādāties jebkurā mājsaimniecības preču veikalā, un tos var
uzstādīt gandrīz jebkurš cilvēks – nepieciešams sienā vai griestos
izurbt pāris caurumus un ar skrūvju palīdzību piestiprināt dūmu
detektora korpusu. Visa nepieciešamā informācija ir norādīta
lietošanas instrukcijā.

VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties par sava mājokļa drošību,
lai aukstajā laikā apkures ierīces varētu darbināt droši,
neuztraucoties par iespējamo ugunsnelaimi.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva