«Esmu invalīde, man grūti augstu pacelt kājas, lai pārvarētu šķēršļus. Tieši šī iemesla dēļ ikdienā bieži izmantoju pilsētas sabiedrisko transportu. Taču problēmas rada tas, ka šoferīši autobusu aptur ļoti tālu no pieturas apmales, līdz ar to, lai izkāptu no autobusa, teju jālec. Jau vairākkārt Jelgavas Autobusa parka šoferīšiem esmu lūgusi, lai pietur pēc iespējas tuvāk malai, jo ne man vienai ir grūtības izkļūt no sabiedriskā transporta. Taču pretī esmu saņēmusi atbildi: «Ne jau mēs vainīgi, ka nav izbūvētas normālas pieturas.» Vienreiz man šoferis pat atcirta, lai guļu mājās, ja nevaru pacelt kājas. Vai tiešām ir tik grūti saprast vecus cilvēkus un invalīdus, kas vairs nevar kustēties kā jaunībā? Mēs taču tieši šī iemesla dēļ braucam ar autobusu!» klāsta «Jelgavas Vēstneša» lasītāja, piebilstot, ka autobusu šoferi varētu pamācīties no lielveikalu pārdevējiem, kuriem katrs pircējs jāuzņem ar smaidu, jāpasaka labdien un paldies. «Kāpēc tā nevarētu darīt arī šoferi? Tā mēs visi veidotu labāku pasauli sev apkārt!»
SIA «Jelgavas Autobusu parks» (JAP) komercdirektore Viktorija Ļubļinska skaidro, ka lasītājas minētajā situācijā nav vainojams tikai JAP, jo šo problēmu rada vairāki faktori. Pirmkārt, tas ir autobusu pieturu tehniskais izpildījums – dažādos laika posmos izbūvējot autobusu pieturas, nav ņemta vērā vienota pieeja, tādējādi atšķiras to parametri, tostarp augstums. «Ne vienmēr mūsdienu autobuss ar zemo grīdu, kuram pasažieru durvis veras uz ārpusi, var piebraukt cieši pie pieturas malas, kā to prasa pasažieri. Ja tehniski pieturas augstums pārsniedz parametrus, pie kuriem autobusa durvis atveras, neskarot pieturas virsmu, un tās brīvi iet pāri pieturas virsmai, tad viss kārtībā. Taču, tiklīdz pieturas virsmas augstums ir par lielu un durvju atvēršanas kontrolierīce fiksē iespēju, ka durvis var skart pieturas virsmu, durvju atvēršanas mehānisms nobloķējas. Un šādā gadījumā autobusa šoferim jāsauc tehniskā palīdzība, jo autobuss tālāk pabraukt nevar – sistēmā parādās signāls, kas liecina par kļūmi durvju aizvēršanas/atvēršanas sistēmā. Līdz ar to gan reiss, gan pasažieri kavējas,» tehniskās nianses skaidro V.Ļubļinska.
Kā otru faktoru viņa min apstākli, ka atsevišķās vietās pilsētā braucamā daļa ir nelīdzena, un autobusa parametri garuma ziņā neļauj pielāgot piebraukšanu cieši pie pieturas, jo arī šādā gadījumā nostrādā tas pats mehānisms – durvju atvēršanas aizsargierīce nobloķē durvis.
«Protams, jāņem vērā arī autobusu vadītāju prasmes faktors – ir autobusu vadītāji, kuriem piebraucot gadās kļūme, un durvju aizvēršanas/atvēršanas mehānisms nobloķējas, tieši tādēļ atsevišķi vadītāji varbūt pārmērīgas piesardzības dēļ nebrauc pārāk tuvu pieturas malai,» tā JAP komercdirektore.
Jāpiebilst, ka Jelgavas pilsētas maršrutos kopumā ir vairāk nekā četri simti pieturu un atbilstoši sakārtotas tās tiek pakāpeniski līdz ar ielu rekonstrukciju.
Savukārt, komentējot «Jelgavas Vēstneša» lasītājas iebildumus par šoferu nelaipno apkalpošanu, viņa norāda, ka JAP autobusu vadītājiem divas reizes gadā notiek apmācība par apkalpošanas kultūru pasažieru pārvadājumos un apmācības kursu vada kvalificēti speciālisti no Rīgas pēc speciālām sertificētām programmām. «Taču nevar noliegt, ka saskarsmes kultūra autobusos nav atkarīga tikai no autobusa vadītāja vien,» piebilst V.Ļubļinska.
Sagatavoja Sintija Čepanone
28.2 °C,
3.9 m/s,
57.8 % 
28.2 °C,
3.9 m/s,
57.8 %