17.4 °C, 3.2 m/s, 93.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Piecītis» policistam, un tu jau esi krimināli sodāms
«Piecītis» policistam, un tu jau esi krimināli sodāms
12/05/2014

«Esmu pamanījis, ka mainās interneta komentāru saturs, un, manuprāt, tas ir labs signāls. Ja agrāk komentēja: «par maz iedevi», «pasakiet, cik tagad jādod, lai paņemtu», «nejēdz dot», tad šobrīd jau es lasu: «muļķi, vai 20 eiro dēļ bija vērts». Un tas tikai norāda, ka pamazām sabiedrība mainās,» spriež Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, komentējot, ka nu jau astoņos gadījumos šogad mūsu pilsētā pieķerti autovadītāji kukuļdevēji, bet Zemgales reģionā kopumā policisti šogad pieķēruši jau 34 šoferus kukuļdevējus.

Kristīne Langenfelde

«Esmu pamanījis, ka mainās interneta
komentāru saturs, un, manuprāt, tas ir labs signāls. Ja agrāk
komentēja: «par maz iedevi», «pasakiet, cik tagad jādod, lai
paņemtu», «nejēdz dot», tad šobrīd jau es lasu: «muļķi, vai 20 eiro
dēļ bija vērts». Un tas tikai norāda, ka pamazām sabiedrība
mainās,» spriež Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
priekšnieks Haralds Laidiņš, komentējot, ka nu jau astoņos
gadījumos šogad mūsu pilsētā pieķerti autovadītāji kukuļdevēji, bet
Zemgales reģionā kopumā policisti šogad pieķēruši jau 34 šoferus
kukuļdevējus.

Nevajag nolaisties līdz prostitūtu līmenim –
tik skarbi pirms dažiem gadiem savus darbiniekus policistus
uzrunāja H.Laidiņš. «Domāšanas mainīšana ir viens no galvenajiem
aspektiem, lai mainītos pats cilvēks. Preventīvi strādājot un
apmācot policistus, pamazām mēs panākam ilgi stagnējušās situācijas
maiņu. Jā, ir arī tādi darbinieki, kas gadu desmitiem jau strādā
policijā, nekad agrāk nav pieķēruši nevienu kukuļdevēju, bet tagad
pieķer… Šobrīd šoferiem, pirms piedāvāt policistam naudu par
pārkāpumu, būtu jāaizdomājas, vai tas ir tā vērts. Pieķertam
kukuļdevējam iestājas kriminālatbildība – kaut vai iedodot piecus
eiro policistam, šoferis riskē ar sodāmību. Un bieži cilvēks par to
vēl neaizdomājas. Šie 27 septiņi šoferi kukuļdevēji Zemgalē šogad
savu dzīvi ir pamatīgi sabojājuši. Ir pietiekami daudz amatu, kuros
nevar strādāt, ja esi krimināli sodīts, arī darbā ārzemēs, kas
daudziem ir aktuāli, praktiski vienmēr tiek pieprasīti dati par
sodāmību, tāpat Latvijā darba devēji, ja arī to nenosaka likums,
seko līdzi kadru tīrībai un darbā nepieņem sodītas personas. Un,
jāatzīst, kukuļdošana tiek kvalificēta kā smags noziegums,» skaidro
H.Laidiņš.

Policijas priekšnieks atzīst, ka pēdējā laikā
ir mainījusies arī kukuļdevēju taktika – arvien retāk kukulis tiek
dots policistam rokās. «Tagad tiek izmantotas tādas metodes, kā,
piemēram, naudu vienkārši nosviest uz krēsla policista mašīnā.
Iespējams, ka tā šoferis cer izvairīties no atbildības par kukuļa
došana. Taču jāatzīst, ka arī šāda it kā nevainīga naudas izkrišana
tiek kvalificēta kā kukuļdošana – valstī jau ir virkne notiesājošu
spriedumu pēc šādiem gadījumiem. Tāpat nav nozīmes naudas apmēram,
kāds kukulī tiek dots – vai tie ir pieci eiro vai vairāk –
kriminālatbildība iestājas tik un tā. Lielākā summa, kas pagājušajā
gadā tika dota kā kukulis ceļu policistam, bija 1000 latu.»

Zemgales policijas pārvaldē darbs ar
kukuļdevēju pieķeršanu rit vissekmīgāk, tāpēc H.Laidiņš ar savām
darba metodēm nesen bija aicināts iepazīstināt arī Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Kā
izrādās, mūsu valsts ik gadu sniedz atskaites Briselei par to, kā
notiek cīņa ar korupciju valstī, un šo datu vidū tiek apkopota arī
informācija par kukuļdošanu policistiem.

«Protams, būtu naivi cerēt, ka jau rīt mūsu
valstī ceļu policistam neviens kukuli nedos un neviens to arī
nepaņems. Arī Jelgavā skatos – ja paiet laiks un neviens
kukuļdevējs nav pieķerts, kļūstu aizdomīgs. Veicu nomaiņu – izsūtu
darbā uz ceļiem kriminālpolicistus, un viņi apstiprina, ka neviens
nepiedāvāja. Tātad kaut kas mainās. Mēs taču visi gribam dzīvot
tiesiskā valstī, bet negribam sākt ar sevi. Nu, kas tur traks, ja
iedošu policistam kukuli? Bet, ja pienāks brīdis, kad tu būsi
cietušais un tā otra puse iedos policistam kukuli?» jautā
H.Laidiņš, piebilstot, ka tas esot mīts, ka Zemgalē policistiem par
katru pieķertu kukuļdevēju pienākas prēmija noteiktas naudas summas
apmērā. «Piemaksas par labu darbu mums ir, tiek izvērtēts viss
darbs kopumā, bet par katra atsevišķa kukuļdevēja pieķeršanu gan
neko pie algas nepiemaksājam.»

Uz jautājumu, vai pašam, ilgus gadus strādājot
policijā, nav gadījies pieņemt kukuli, vēl jo vairāk, ka, piemēram,
deviņdesmitajos gados tā bija ierasta prakse, par ko neviens pat
neceltu brēku, H.Laidiņš atbild: «Nekad. Manā dzīvē ir bijis tikai
viens gadījums, kad deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādāju ceļu
policijā – toreiz kāds šoferis par pārkāpumu piedāvāja 100 dolārus.
Noformēju protokolu, aizbraucu atpakaļ uz pārvaldi, bet izrādījās,
ka tur neviens nezināja, ko darīt ar šādu protokolu… Šodien mēs
zinām.»  

 

Uzsāktie kriminālprocesi par
kukuļdošanu Zemgalē, 2010. – 2013. gads

Gads      Jelgava
Tukums      
Dobele   Bauska  
Jēkabpils  
Aizkraukle  
Kopā     

2010.    
3             
0             
0             
1             
0             
2             
6

2011.    
4             
3             
4             
3             
1             
2             
18

2012.    
4             
6             
12          
11         
  

6             
6             
45

2013.    
10          
5              
19        
 

11          
 

6             
10         
 
61

 

Viedokļi

Vai jūs kādreiz esat atpircies no ceļu
policijas?

 Gints, šofera stāžs
vairāk nekā 10 gadu:

«Jau vairāk nekā piecus gadus dzīvoju Anglijā,
un arī šofera tiesības tagad man ir Anglijā izdodas. Nupat kā reiz
viesojos mājās Jelgavā – vienu dienu izbraucot, protams, īsti
spidometrā neskatījos un pārsniedzu ātrumu. Apturēja ceļu policija.
Es, kā jau agrāk pierasts, puišiem samaksāju. Es iedevu, viņi
paņēma. Tā mierīgi, bez jebkādiem starpgadījumiem. Pēc tam satiku
draugus un stāstīju, ka mani tikko noķēra, bet es, par laimi,
atpirkos. Draugi šokā: «Kas tu galīgs muļķis esi?! Nejēdz, ar ko
tas tev var draudēt? Nezini, ka poliči tagad normāli ķer
kukuļdevējus? Tu vispār saproti, ka knapi esi izmucis no
kriminālatbildības?!» Ziniet, es kaut kā par to nebiju aizdomājies.
It kā jau sekoju līdzi Latvijas ziņām, bet to, ka tagad Latvijā
kukuļus īsti dot vairs nevar, biju palaidis garām. Labs, kas labi
beidzas, bet pēc draugu pārmetumiem es noteikti tagad aizdomājos –
pieļauju, ka šis paliks mans pēdējais kukulis ceļu policistam.»

 

Pēteris, 10 gadu autovadītāja
stāžs:

«Godīgi? Tikai vienu reizi esmu atpircies no
ceļu policijas. Tas jau bija pasen – pirms kādiem trim gadiem Rīgā.
Manuprāt, toreiz kaut kādu zīmi nebiju ievērojis un samaksāju 20
latus. Toreiz policists pats to summu nosauca, es samaksāju –
vienkārši policijas mašīnā atstāju to naudu. Pārsvarā jau tie
pārkāpumi ir tādi maznozīmīgi, un man ir paveicies, ka visas
iepriekšējās reizes esmu ticis cauri ar brīdinājumu vai vienkāršu
piedošanu. Tagad gan vairs nemaksātu – nu i nafig! – neesmu tik
stulbs, lai uzrautos uz krimināllietas. Pēc idejas – kāda jēga
maksāt: tu vai nu samaksā policistam, vai sodu. Neesmu no tiem, kas
regulāri vai smagi pārkāpj noteikumus, tāpēc sodapunkti mani
nebiedē. Un tad jau tiešām loģiskāk ir samaksāt uzlikto sodu vai
saņemt to vienu divus punktus, nevis dot kukuli. Kurš cilvēks
brīvprātīgi par tādu sīkumu gribētu dabūt kriminālu sodāmību?»

 

Juris, 20 gadu autovadītāja
stāžs:

«Es kaut kā negribu dot tos kukuļus. Negribu
maksāt policistam, un viss. Manā mūžā vienīgais gadījums bija
Lietuvā, kad samaksāju 20 eiro policistam par ātruma pārsniegšanu.
Vai nebija bail maksāt? Nē, kaut arī tā man bija pirmā reize, tu
jau jūti tā policista noskaņojumu. Viņš tev noteikti dos mājienu,
ka var sarunāt… Zinu, ka viens draugs pirms kāda laika Rīgā gribēja
iedot kukuli, bet policists jau viņam krata ar galvu – izrādījās,
viņš aprīkots ar kādu tur skaņu ierakstīšanas aparatūru, un, ja tu
tādu sīkumu nepamani un izmuldies, pats vainīgs – uzreiz
kukuļdevējs. Man jau šķiet, ka tagad Latvijā daudzi baidās dot tos
kukuļus, iebaidīti ar tiem kriminālprocesiem. Lai gan man jau
personīgi šķiet, ka te viss ir atkarīgs no katra policista
garastāvokļa – vienu dienu viņš var nepaņemt kukuli un noformēt
lietu, bet kur teikts, ka jau nākamajā dienā tas pats policists
nebūs pielaidīgāks un naudu no šofera nepaņems? Šoferiem jau jādomā
ar galvu – katrs atbild pats par sevi.»

 

Edgars, 10 gadu šofera
stāžs:

«Tiešām nekad neesmu devis kukuli ceļu
policistam. Nav jau man bijuši tādi pārkāpumi, lai es no kāda
vēlētos atpirkties – tāpat vienmēr esmu ticis cauri sveikā. Pat
nezinu, par ko es būtu gatavs maksāt. Ja brauktu alkohola reibumā,
noteikti nedotu kukuli – tur jau pilnīgi skaidrs, ka pats esi
stulbs un par savu stulbību ir jāatbild. Baigi būtu jādomā, par ko
būtu gatavs maksāt. Jā, zinu vairākus paziņas, kuri strādā par
šoferiem, un tad gan ir saprotams, ka viņi vēlas atpirkties no
policijas – viņam taču tiesības ir maizes darbs, bet, ja tās
pazaudē, pazaudē arī darbu. Un tad jau ir dzirdēti gadījumi, kad
viņi arī samaksā. Viss vienmēr ir atkarīgs no situācijas.»

 

Egils, šofera stāžs vairāk nekā 20
gadu:

«Jā, protams. Kurš tad to nav darījis? Pēdējo
reizi gan kukuli devu pagājušajā gadā – šogad vēl nav nācies.
Visbiežāk jau sanāk par ātrumu. Agrāk normāli varēja atpirkties par
10 latiem, tagad tā takse aug. Policists jau pats tev pasaka, cik
jāmaksā. Tagad ir tāda kā žestu valoda, kuru labi saprot ceļinieks
un šoferis. Policists stāv un ar visiem pieciem pirkstiem pakasa
vēderu – tad tev uzreiz ir skaidrs, ka jāmaksā 50. Šoferi jau arī
nav muļķi, skaidri zina, ka tagad var dabūt kriminālprocesu, tāpēc
metodes pamainījušās. Neviens vairs nedod naudu policistam tieši
rokās, neatstāj arī mašīnā – tik elementāras metodes vairs
nestrādā. Pats drošākais šobrīd ir nomest zemē uz zālītes – tas gan
strādā. Tu tā paņem savu maciņu, bet makam no ārpus jau skaidri
saredzama piespiesta naudas zīme. Un tad tu saki: «Priekšniek,
varbūt šoreiz piedosiet?» Un, ja tu redzi, ka viņš jau atmaigst, un
saka: «Brauciet!», tev nejauši tā naudas zīme nokrīt zemē. Vēl
nekad neviens policists man nav teicis: «Pagaidiet, jums tur kaut
kas izkrita!» Paņem, un beigta balle.

Kāpēc vispār šoferi dod kukuļus? Ne jau tāpēc,
ka viņi nevarētu samaksāt sodu. Visu nosaka tā punktu sistēma –
kurš tad grib sakrāt maksimālo punktu skaitu un palikt bez
tiesībām?! Bet, ja tu esi tāds straujāks braucējs, tad uz ātrumu
vien gada laikā var iekrist tā, ka tev jau maksimālie punkti
sakrājas. Protams, pēdējā laikā zināma raustīšanās ir, un raustās
kā šoferi, tā policisti – neviens jau negrib kļūt par notiesāto,
bet tik un tā tu jūti, kad tas policists atmaigst un kad – ne.»

Foto: Ivars Veiliņš