No vienas puses, pilsētas tēls ir kaut kas abstrakts un netverams, bet no otras – tas ir jēdziens, ko pietiekami bieži lietojam arī ikdienas sarunvalodā. Būtiski ir apzināties, ka ikviens pilsētnieks ir pilsētas tēla daļa un piedalās tā veidošanā ar labajiem un, protams, ne tik labajiem darbiem. Tāpat kā katrs pagalms, sakopts vai ne tik sakopts… Tā ir mūsu pilsēta, vide, ko radām vispirms paši sev un tikai pēc tam viesiem. Ikdienā parasti neaizdomājamies par to, kādu Jelgavu redz citi – par pilsētu, uz kuru ir vērts atbraukt, iepazīt un iemīlēt.
Sintija Čepanone
«Jelgavas veiksmes stāsts ir cilvēki, kuri strādā vienam mērķim – Jelgavas pilsētas izaugsmei. Tādēļ, kad uzsākām darbu pie Jelgavas pilsētas logo un saukļa izstrādes, par saukli nebija ne mazāko šaubu: «Jelgava – pilsēta izaugsmei». Arī ilgu diskusiju rezultātā tapušais jaunais pilsētas logo, mūsuprāt, ir ļoti veiksmīgs – tajā stilizēti attēlota aļņa galva un pilsētas nosaukums. Trīs gadu garumā tas ir aprobēts dažādos veidos, un atsauksmes ir labas,» stāsta Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Iveta Šurma, uzsverot, ka Jelgavas logo aļņa lielie un žuburainie ragi simbolizē pilsētas vēsturisko vērtību un pieredzi. Pagājušā gada novembrī ir iesniegts pieteikums Patentu valdē par saukļa un logo reģistrāciju kā Jelgavas preču zīmēm. «Jelgavas oficiālā simbolika ir smagnēja, un tādēļ tās lietošana – svinīga, jo esam vienīgā Latvijas pilsēta, kuras ģerbonī heraldiski attēlots arī valsts mazais ģerbonis, tādēļ ikdienas lietošanai nepieciešams kas vieglāks un atraktīvāks,» uzsver I.Šurma.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš ir pārliecināts, ka tieši izaugsme ir tā, kas vislabāk raksturo pilsētu. To apliecina gan kolēģi no sadraudzības pilsētām, gan paši jelgavnieki, kuri dažādu iemeslu dēļ ilgāku laiku ir dzīvojuši citur. «Pilsētā ir dota iespēja ikvienam atrast jomu, kurā viņš vēlas darboties, apgūt zināšanas, profesionāli attīstīties. Tieši tā ir izaugsme, kuru varam dot mūsu iedzīvotājiem, sākot no bērnudārza un beidzot ar mūžizglītības iespējām senioriem. Katram ir iespēja augt līdz ar pilsētu, kā arī dot savu ieguldījumu pilsētas labā,» uzsver A.Rāviņš.
Vieta, kur dzīvot, investēt, atgriezties Pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektoram ir koordinējoša loma pilsētas tēla veidošanā, jo šajā darbā piedalās ikviena valsts un pašvaldības iestāde, sabiedriskās organizācijas, uzņēmēji, visi jelgavnieki. I.Šurma uzsver, ka galvenais akcents tiek likts uz pilsētu ar tās bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, plašo piedāvājumu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. «Pēdējos gados arvien lielāku uzmanību pievēršam tam, kā pasniegt mūsu piedāvājumu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku atbrauktu un iepazītu Jelgavu. Tomēr mūsu svarīgākā auditorija ir jelgavnieki – lai katrs sajustu piederības sajūtu pilsētai. Tikai tad, kad cilvēkam būs pietiekami daudz argumentu, lai no sirds lepotos ar to, ka dzīvo Jelgavā, viņš par to pastāstīs arī citiem. Pilsētas tēlu veido sakārtotas ielas, sporta un kultūras būves, iespēja labi atpūsties un ieturēt maltīti,» turpina Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja. «Lai cilvēkos radītu vēlmi iesaistīties pilsētas procesos, būtiski ir uzrunāt cilvēkus tieši un personīgi,» akcentē pilsētas mērs A.Rāviņš, norādot, ka sakoptākās sētas un izgaismotākā objekta konkursi ir spilgts apliecinājums tam, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties un piedalīties, vajadzīgs tikai pamudinājums. «Arvien vairāk pilsētā pie ēkām redzam pilsētas karogu, arī automašīnas ar pilsētas simbolikas uzlīmēm apliecina piederību Jelgavai. Tās ir zīmes, ka esam izkustējušies no sastinguma un lokālpatriotisms kļūst par vienu no pilsētas iedzīvotāju pamatvērtībām,» rezumē A.Rāviņš.
Jaunākais produkts, kas vēlreiz atgādina par Jelgavas izcilo vēsturi un hercoga Jēkaba valdīšanas laiku, ir Amatu vidusskolas pedagogu un audzēkņu īpaši izstrādātie Jelgavas ēdieni – «Hercoga bura» un «Šarlotes skūpsts». Jau noticis praktisks seminārs, kurā piedalījās Jelgavas ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji. Speciālisti atzinuši, ka pēc recepšu aprobēšanas labprāt iekļaus tos savu uzņēmumu ēdienkartē kā Jelgavas speciālo piedāvājumu.
Pilsētas svētki kā aicinājums katram jelgavniekam Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs Jelgavas vārds saistās ar festivāliem, galvenokārt jau ar Ledus skulptūru festivālu, kas, pateicoties vairāk nekā desmit gadu garai vēsturei, starptautiskam dalībnieku sastāvam un mediju uzmanībai, ir viens no populārākajiem ziemas sezonas pasākumiem Latvijā – šo pasākumu ik gadu apmeklē ap 40 tūkstošiem cilvēku. Zināmā mērā šie festivāli aizēno pilsētas svētkus, kuri lielākajā daļā pilsētu tiek pozicionēti kā svarīgākais gada pasākums. Šai domai nepiekrīt Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja, norādot, ka Jelgavas pilsētas svētki ir svētki pilsētas iedzīvotājiem, mazāk domājot par to, kā šajās dienās piesaistīt tūristus un pilsētas viesus. «Mūsu galvenais uzdevums šajā maija pēdējā nedēļā ir vispirms radīt svētku sajūtu jelgavniekiem, lai ikviens programmā spētu atrast sev piemērotāko pasākumu un piedalītos. Pilsētas svētku pasākumi tiek veidoti tā, lai tie būtu pieejami pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam,» stāsta I.Šurma. «Svētki ir vēl viena iespēja, kā veicināt piederības sajūtu pilsētai, un atskaites punkts padarītajam. Ja festivālu mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk viesu, tad pilsētas svētkos mūsu mērķis ir uzrunāt jelgavniekus, lai ikvienam tas būtu notikums ar pievienoto vērtību. Viens no spilgtākajiem pilsētas svētku pasākumiem ir gājiens, kurā katrs cenšas sevi parādīt no labākās puses. Cilvēkiem šī tradīcija ir svarīga, lai sajustu piederību savam kolektīvam un pilsētai. Tādēļ arī mūsu pilsētas svētku moto ir «Mēs mīlam Jelgavu»,» uzsver A.Rāviņš.
Top Jelgavas pamatzināšanu rullis Jelgava var lepoties ar savu bagāto vēsturi, un tā neapšaubāmi ir viena no lielākajām pilsētas vērtībām, tādēļ, gatavojoties pilsētas 850 gadu jubilejai, ko atzīmēsim 2015. gadā, ir uzsākts darbs pie pilsētas vēstures pamatruļļa izveides. «Tas ir vēl viens veids, kā veicināt piederības, lepnuma sajūtu par savu pilsētu. Uzskatu, ka katra jelgavnieka goda lieta būtu zināt pilsētas ģerboni, logo, saukli, karogu un dibināšanas gadu. Par to būtu jāsāk runāt jau bērnudārzā. Zināšanas, kas tiek apgūtas šajā vecumā, saglabājas uz mūžu, tādēļ tās jāpasniedz pēc iespējas uztveramākā un saprotamākā veidā. Tas varētu būt pamats, lai cilvēkam rastos dziļāka interese par savu pilsētu un tās vēsturi. Jelgavas pamatzināšanu rulli Draudzīgā aicinājuma pasākumā dāvināsim visām pilsētas izglītības iestādēm,» stāsta I.Šurma, piebilstot, ka otrs ne mazāk svarīgs faktors ir ar Jelgavu saistītās personības. «Šogad februārī atzīmēsim Jelgavas vienīgās goda pilsones Elzas Radziņas 95 gadu jubileju. Sadarbībā ar Nacionālo teātri top izrāde, kuru piedāvāsim baudīt jelgavniekiem. Savukārt rudenī paredzēts atklāt piemiņas zīmi Norai Bumbierei – tās ir personības, ar kurām lepojamies,» papildina domes priekšsēdētājs.
Lielākais resurss ir iedzīvotāji «Bieži vien nākas konstatēt, ka mūsu viesiem par Jelgavu stāstām vairāk nekā zina paši jelgavnieki, tādēļ viens no mūsu mērķiem ir arvien plašāk popularizēt iedzīvotājiem ekskursijas pa pilsētu. Pirms diviem gadiem šādas ekskursijas rīkojām sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju «Vecāki Jelgavai» un atsaucība bija vērā ņemama. Cilvēkiem bija iespēja apskatīt ne tikai ikdienā publikai atvērtos objektus, bet arī rūpnīcu «Amo Plant», industriālo parku bijušās RAF rūpnīcas teritorijā, metālapstrādes parku un citus objektus. Mums ir daudz, ko parādīt un stāstīt,» tā Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja. Īpaša balva ir «Ielūgums uz Jelgavu». Tā ir iespēja bez maksas apmeklēt Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeju, Ādolfa Alunāna Memoriālo muzeju un Svētās Trīsvienības baznīcas tornī izvietotās muzeja ekspozīcijas. «Līdz šim esam pārliecinājušies, ka «Ielūgums uz Jelgavu» ir vienlīdz aktuāls kā pašiem jelgavniekiem, tā pilsētas viesiem, jo visās no šīm trim vietām ir bijis tikai retais,» piebilst I.Šurma.
Baiba Pušinska, Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektora vadītājas vietniece: «Veidojot attiecības ar citām pašvaldībām un ārvalstu uzņēmējiem, mums jāapzinās, ka vispirms Jelgavu vērtēs kā pilsētu Baltijas reģionā ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām un trūkumiem. Brīdī, kad uzņēmējs ir nonācis līdz izvēlei par labu kādai no Latvijas pilsētām, mēs jau esam izturējuši lielu konkurenci ar daudzām citām kaimiņvalstu pilsētām. Pieredze liecina, ka ne vienmēr spožais iesaiņojums ir tas, ko meklē investori. Ļoti būtisks faktors ir labu attiecību uzturēšana ar ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, jo tās ir pirmās, pie kurām pēc padoma vēršas potenciālie ārvalstu sadarbības partneri. Pēc tā, cik bieži Jelgava tiek izraudzīta kā dažādu ārvalstu delegāciju galamērķis, secinām, ka pilsētas reputācija ir augsta. To, ka spējam novērtēt savu kultūrvēsturisko mantojumu, apliecināja arī Hercoga Jēkaba pēcteči, kuri hercoga 400 gadu svinībās atzina, ka ir patīkami pārsteigti par to, ka šāda veida atceres pasākumi spēj pulcēt pilnu zāli ar interesentiem, tai skaitā jauniem cilvēkiem. Viens no viņu lielākajiem pārsteigumiem bija tas, ka jaunieši interesējas par vēsturi. Vācijā tas notiek daudz šaurākā lokā. Arī citi mūsu ārvalstu viesi, kuri Jelgavā atgriežas pēc vairāku gadu pārtraukuma, atzīst, ka pilsēta aug un attīstās. Šajā ziņā viedoklis no malas ļauj uz pilsētu paskatīties objektīvāk, jo pašiem ikdienas ritmā daudzas lietas un notikumi šķiet pašsaprotami. Par normu ir kļuvusi gan izgaismotā pils un baznīcas, gan atjaunotais Trīsvienības tornis, gan Ģ.Eliasa vēstures un mākslas muzejs. Mūsu viesi šīs izmaiņas pamana un novērtē.»
Egita Veinberga, Jelgavas pašvaldības preses sekretāre: «Pēdējo divu gadu laikā arvien lielāku uzsvaru liekam ne tikai uz tradicionālajiem publicitātes pasākumiem caur presi, radio un televīziju, pašvaldības portālu jelgava.lv, bet arī uz sociālajiem medijiem. Lai popularizētu Jelgavas aktualitātes, ar nosaukumu JelgavaLV izveidots pilsētas profils vietnē twitter, kur jaunumiem seko līdz jau vairāk nekā 1000 cilvēku, un portālā draugiem.lv. Savukārt video informācija tiek ievietota portālā youtube.com. Pagājušogad esam publicējuši 92 videosižetus par pilsētas aktualitātēm, ko noskatījušies vairāk nekā 16 tūkstoši cilvēku. Būtiskākā sociālo mediju priekšrocība ir iespēja uzrunāt to auditorijas daļu, kurai galvenais informācijas avots ir sociālie mediji. Tie nodrošina arī atgriezenisko saiti – saņemts daudz vērtīgu priekšlikumu un, protams, arī kritikas, bet galvenais, ka cilvēki nav pasīvi un ir gatavi iesaistīties. To, ka pilsēta attīstās, apliecina publicitātes rādītāji nacionālajos medijos, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieauguši par 30 procentiem. Arī tas atspoguļo pašvaldības darba rezultātu – Jelgava kļūst arvien interesantāka arī valsts mērogā.
Pilsētas profils youtube/JelgavaLV Izveidots 2011. gada martā Kopējais video skatījumu skaits: 16 000 Pieejami 92 video: jaunumi un projektu video
Pilsētas profils twitter.com/JelgavaLV Izveidots 2010. gada maijā Kopējais sekotāju skaits: 1100 Sekotāji 2011. gada janvārī: 400 Sekotāji 2010. gada septembrī:170
Pilsētas profils draugiem.lv/JelgavaLV Izveidots 2011. gada novembrī Sekotāju skaits: 200
Foto: Ivars Veiliņš
8.7 °C,
5.6 m/s,
47.2 % 
8.7 °C,
5.6 m/s,
47.2 %