Ziemassvētku kaujas bija lielākā militārā operācija Pirmā pasaules kara laikā, kas risinājās Latvijas teritorijā. Latviešu strēlnieki toreiz vēl dienēja Krievijas impērijas armijas sastāvā un Tīreļpurva mežos pirms 99 gadiem cīnījās pret vācu armiju. Tradicionāli arī šogad Jelgavas novadā notika leģendāro kauju atceres pasākumi.
«Mans tēvs bija represēts. Pati esmu piedzīvojusi kara laiku. Toreiz man bija seši gadi, un es visu pārdzīvoto atceros vēl joprojām. Ir piedzīvots tik daudz, ka manu stāstu, šķiet, vajadzētu pierakstīt vai kaut kur ierakstīt kā vēstures liecību,» tā stāsta pensionāre Biruta no Jelgavas, kura atzīst, ka dalība šajos piemiņas pasākumos viņai nes vārdos neaprakstāmas emocijas. «Latviešu kara dziesmas pie ugunskuriem, tā sabiedrība, kas tur ir, iedegtās svecītes, kas mežā, šķiet, izvietotas kādu divu kilometru garumā un svinīgi ved uz Ložmetējkalnu… – tas viss rada brīnišķīgas emocijas. Šis ir pasākums, kas vieno latviešus,» tā viņa, atklājot, ka, viņasprāt, piemiņas pasākumi ir interesanti jebkura vecuma latvietim un tos ir vērts apmeklēt kaut vai vien tā dēļ, lai apskatītu kā laika gaitā ir manījušās piemiņas vietas, jo tās tiek katru gadu labiekārtotas un uzlabotas. Turklāt šī ir iespēja ielūkoties cīņu vēsturē un gūt priekšstatu par to, kā norisinājās leģendārās kaujas. Ložmetējkalna apkārtnē ir saglabājušās unikālas liecības par Pirmā pasaules kara nocietinājumiem un notikušajām Ziemassvētku kaujām.
Piemiņas pasākumus ik gadu apmeklē Latviešu Strēlnieku apvienības biedrs jelgavnieks Jānis, kurš sacīja, ka iemesls viņa dalībai šajos pasākumos ir mīlestība pret savu tēvzemi un cieņa pret vīriem, kuri pašaizliedzīgi ir cīnījušies par savu zemi, lai mēs, tās iedzīvotāji, beigu beigās varētu dzīvot brīvā Latvijā.
Tradicionāli Ziemassvētku kauju gadadienu un kaujās kritušos latviešu strēlniekus pieminēja ar piemiņas brīdi Antiņu kapsētā, savukārt Latvijas Kara muzeja filiālē «Mangaļi» notika Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija, kur vēstures rekonstrukcijas kluba «Latviešu karavīrs» dalībnieki demonstrēja latviešu strēlnieku un vācu karavīru sadursmi. Piemiņas pasākumu cikls kā ierasts noslēdzās ar atmiņu ugunskuriem un svinīgu pasākumu Ložmetējkalnā. Jāpiebilst, ka Ziemassvētku kauju atceres pasākumā Ložmetējkalnā zvērestu deva 24 Zemessardzes 52. kājnieka bataljona Jelgavā jaunie zemessardzes kandidāti.
Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts aptuveni 9000 latviešu strēlnieku. Ziemassvētku kauju laikā Ložmetējkalna apkārtnē latviešu strēlnieku vienības, cīnoties ar daudz lielāku pārspēku, parādīja apbrīnojamu varonību un izcīnīja savas asiņainākās cīņas Pirmā pasaules kara laikā.
Foto: Raitis Supe
8.4 °C,
5.6 m/s,
42.9 % 
8.4 °C,
5.6 m/s,
42.9 %