25.9 °C, 5.1 m/s, 49.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPiemin Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku varonību
Piemin Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku varonību
09/01/2016

Ziemassvētku kaujas bija lielākā militārā operācija Pirmā pasaules kara laikā, kas risinājās Latvijas teritorijā. Latviešu strēlnieki toreiz vēl dienēja Krievijas impērijas armijas sastāvā un Tīreļpurva mežos pirms 99 gadiem cīnījās pret vācu armiju. Tradicionāli arī šogad Jelgavas novadā notika leģendāro kauju atceres pasākumi.

«Mans tēvs bija represēts. Pati esmu piedzīvojusi kara laiku.
Toreiz man bija seši gadi, un es visu pārdzīvoto atceros vēl
joprojām. Ir piedzīvots tik daudz, ka manu stāstu, šķiet, vajadzētu
pierakstīt vai kaut kur ierakstīt kā vēstures liecību,» tā stāsta
pensionāre Biruta no Jelgavas, kura atzīst, ka dalība šajos
piemiņas pasākumos viņai nes vārdos neaprakstāmas emocijas.
«Latviešu kara dziesmas pie ugunskuriem, tā sabiedrība, kas tur ir,
iedegtās svecītes, kas mežā, šķiet, izvietotas kādu divu kilometru
garumā un svinīgi ved uz Ložmetējkalnu… – tas viss rada brīnišķīgas
emocijas. Šis ir pasākums, kas vieno latviešus,» tā viņa, atklājot,
ka, viņasprāt, piemiņas pasākumi ir interesanti jebkura vecuma
latvietim un tos ir vērts apmeklēt kaut vai vien tā dēļ, lai
apskatītu kā laika gaitā ir manījušās piemiņas vietas, jo tās
tiek katru gadu labiekārtotas un uzlabotas. Turklāt šī ir iespēja
ielūkoties cīņu vēsturē un gūt priekšstatu par to, kā norisinājās
leģendārās kaujas. Ložmetējkalna apkārtnē ir saglabājušās unikālas
liecības par Pirmā pasaules kara nocietinājumiem un notikušajām
Ziemassvētku kaujām.

Piemiņas pasākumus ik gadu apmeklē Latviešu Strēlnieku
apvienības biedrs jelgavnieks Jānis, kurš sacīja, ka iemesls viņa
dalībai šajos pasākumos ir mīlestība pret savu tēvzemi un cieņa
pret vīriem, kuri pašaizliedzīgi ir cīnījušies par savu zemi, lai
mēs, tās iedzīvotāji, beigu beigās varētu dzīvot brīvā Latvijā.

Tradicionāli Ziemassvētku kauju gadadienu un kaujās kritušos
latviešu strēlniekus pieminēja ar piemiņas brīdi Antiņu kapsētā,
savukārt Latvijas Kara muzeja filiālē «Mangaļi» notika Pirmā
pasaules kara kaujas rekonstrukcija, kur vēstures rekonstrukcijas
kluba «Latviešu karavīrs» dalībnieki demonstrēja latviešu
strēlnieku un vācu karavīru sadursmi. Piemiņas pasākumu cikls kā
ierasts noslēdzās ar atmiņu ugunskuriem un svinīgu pasākumu
Ložmetējkalnā. Jāpiebilst, ka Ziemassvētku kauju atceres pasākumā
Ložmetējkalnā zvērestu deva 24 Zemessardzes 52. kājnieka
bataljona Jelgavā jaunie zemessardzes kandidāti.

Ziemassvētku kaujās krita, tika ievainoti vai pazuda bez vēsts
aptuveni 9000 latviešu strēlnieku. Ziemassvētku kauju laikā
Ložmetējkalna apkārtnē latviešu strēlnieku vienības, cīnoties ar
daudz lielāku pārspēku, parādīja apbrīnojamu varonību un izcīnīja
savas asiņainākās cīņas Pirmā pasaules kara laikā.

Foto: Raitis Supe