Pilsētā

«1941. gada 14. jūnijā Jelgavas stacijā sāka savākt apcietinātos Latvijas iedzīvotājus no Jelgavas un apkārtējiem apriņķiem, un 16. jūnijā uz Sibīriju tika deportēti divi ešeloni – 64 vagoni ar 2564 arestētajiem un 73 vagoni ar 2920 arestētajiem. 17. jūnijā ceļā devās vēl trešais ešelons – 59 vagoni ar 2360 arestētajiem,» vēstures lappusēs ieskatās vēsturnieks Andris Tomašūns.

Ilze Knusle-Jankevica

«1941. gada 14. jūnijā Jelgavas stacijā sāka savākt
apcietinātos Latvijas iedzīvotājus no Jelgavas un apkārtējiem
apriņķiem, un 16. jūnijā uz Sibīriju tika deportēti divi ešeloni –
64 vagoni ar 2564 arestētajiem un 73 vagoni ar 2920 arestētajiem.
17. jūnijā ceļā devās vēl trešais ešelons – 59 vagoni ar 2360
arestētajiem,» vēstures lappusēs ieskatās vēsturnieks Andris
Tomašūns.

Šodien, pieminot komunistiskā genocīda upurus, Svētbirzē notika
piemiņas brīdis – ziedus pie memoriāla «Ciešanu ceļš» nolika
Jelgavas pilsētas domes vadība, represētie, viņu tuvinieki un citi
jelgavnieki.

Vēsturnieks A.Tomašūns norāda, ka Padomju Savienības karaspēks
Jelgava ienāca 1940. gada 17. jūnijā no Lietuvas puses, un sākās
padomju okupācijas un genocīda laiks. Represijas pirmajā kārtā
skāra Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulku, policiju un 16.
Jelgavas aizsargu pulku. Viens no pirmajiem arestētajiem bija
Cukurfabrikas strādnieks Kristaps Ordelovskis (1900-?), kuru
apsūdzēja pretpadomju aģitācijā un arestēja 1940. gada 2.
augustā.

Represijas turpinājās arī pēc izsūtīšanas – līdz 26. jūnijam
Jelgavas apriņķis un pilsēta cilvēku tvarstīšanas kampaņā zaudēja
sešus vīrus, viņu vidū bija Kārļa Ulmaņa sekretārs Jānis Rudums
(Cimermanis), kura lietā ieprotokolēta padomju okupantu izvirzītā
apsūdzība «nepārtraukta cīņa pret padomju varu».

Vēstures dati liecina, ka 1941. gadā Jelgavā bija 2150 ēkas,
iedzīvotāju skaits – ap 32 000.

Lai gan vēsturi izmainīt mēs nevaram, mēs varam paust savu
nostāju un viedokli. 1942. gadā Bisenieka ielā (tagadējā Svētes
ielā) pie sporta nama IMKa tika iestādīti piemiņas ozoli
sportistiem – padomju deportācijas upuriem Aleksandram Jakimovičam
(1912 – 1940), Alfonam Veinbaumam, Ziedonim Ramiņam (1921 – 1942).
1989. gadā bijušo Vienības birzi pārveidoja par Svētbirzi, uzstādot
piemiņas akmeni 1941. – 1949. gada represiju upuriem. Projektu
izstrādāja arhitekte Aija Ziemeļniece. Piemiņas akmens izsūtītajiem
uzstādīts arī pie kultūras nama Rota.

Foto: Ivars Veiliņš