Pilsētā

No šodienas pulksten 13 līdz ar rekonstrukcijas darbu sākšanos Lielās ielas posmā no Pasta līdz Akadēmijas ielai būtiskas izmaiņas paredzētas pilsētas sabiedriskā transporta kustībā.

Sestdien neilgi pēc pusdienas laika Jelgavas slimnīcā palīdzība bija nepieciešama kādam 1935. gadā dzimušam vīrietim. Viņš sev iešāvis ar naglu pistoli.

Veicot operatīvos pasākumus, Rīgā atrasta automašīna, kura piektdien no rīta tika nozagta no kāda mājas pagalma Smilšu ielā Jelgavā.

Kamēr Rīgā kārtējie pārgalvji centušies uzkāpt Vanšu tilta vantīs, Jelgavā kāds jaunietis mēģinājis nolēkt no Lielupes tilta. Tiesa, jaunietis policijai paskaidroja: «Man ir labs garastāvoklis, un es gribēju pajokoties.» Bet pie Svētes upes tilta pazudis makšķernieks, atstājot krastmalā personīgās mantas un makšķeres.

Pirmajā pusgadā Jelgavā reģistrēti 143 ugunsgrēki, kas ir par desmit procentiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, portālu www.jelgavasvestnesis.lv informē VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.

Kāda Loka maģistrāles 23. nama iedzīvotāja vēlas saprast, kas ietilpst sētnieka pienākumos un vai viņa darba laiks dienā ir normēts. «Gribētu zināt, kādi pienākumi sētniekam ir vasarā un kādi – ziemā. Par ko mēs maksājam?!» jautā kundze.

«Gribētos zināt, kad beidzot atjaunos pulksteni Pasta un Sudrabu Edžus ielas krustojumā. Vienmēr, ejot garām, noskatos uz šo «monstru» un nodomāju – cik ilgi tas vēl tur stāvēs. Varbūt, ja nav iespējams to atjaunot, agrākais pulkstenis vienkārši jādemontē?» jautā jelgavniece.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte norādījusi, ka pašlaik medicīnas aprūpē iesaistītie darbinieki strauji noveco, bet jaunajiem mediķiem nav motivācijas iesaistīties Latvijas veselības aprūpes sistēmā, jo arvien pieaug darba apjoms, bet atalgojums nav adekvāts. Statistika liecina, ka patlaban viena māsa aprūpē vidēji 30 pacientus, kamēr citās Eiropas valstīs viena māsa rūpējas par 6 – 12 pacientiem.

No 23. jūlija uz trim nedēļām apmeklētājiem slēgta Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvalde (SIP) Sarmas ielā 4. Darbinieki un nacionālās kultūras biedrības šajā laikā dodas atvaļinājumā. Tāpat šobrīd interesentiem slēgts arī Jelgavas Jauniešu centrs, kas atrodas blakus SIP. Tas darbu atsāks pēc četrām nedēļām – 20. augustā.

Ar koncertu Jelgavā 28. jūlijā sāksies Latvijas populārākās grupas «Prāta vētra» koncerttūre «Vēl viena klusā daba». Pirmais tūres koncerts notiks Jelgavā, jo tā ir puišu dzimtā pilsēta. «Uzstājoties Jelgavā, vienmēr ir liela atbildības sajūta, jo klausīsies gan mammas ar tētiem, gan krustmātes un tantes, gan ģimenes draugi, gan skolotājas – tie, kuriem mēs esam savējie vienkāršie džeki no sētas, nevis neaizsniedzamie mākslinieki no TV ekrāniem,» saka ģitārists Jānis Jubalts.

«Mēs tik daudz dzirdam par kultūras apmaiņas programmām ar Lietuvu, Šauļiem, taču tā apmaiņa aprobežojas ar pāris koncertiem kultūras namā un dažām lietuviešu biedrības aktivitātēm. Gribas vairāk. Gribas ne tikai uzņemt kaimiņvalsts māksliniekus pie mums, bet arī pašiem aizbraukt uz kādu kultūras pasākumu Šauļos. Taču iespēju tādu nav, kaut arī dzīvojam 21. gadsimtā,» saka Jevgeņija. Viņa spriež, ka lielai daļai tas nav aktuāli, jo pašiem ir automašīnas, tāpēc var aizbraukt, kur un kad vēlas. «Bet ko darīt mums, pensionāriem? Satiksmes autobuss maršrutā Rīga–Šauļi–Rīga kursē neizdevīgos laikos, tādēļ mums ir ierosinājums – varbūt reisu uz Šauļiem varētu organizēt Jelgavas Autobusu parks? Ne katru dienu – reizi, varbūt divas reizes mēnesī, teiksim, sestdienā. Domāju, ka pasažieru netrūktu – kāds brauktu baudīt kultūru, kāds varbūt iepirkties vai ciemos pie radiem. Es un manas kaimiņienes pensionāres šo iespēju noteikti nelaistu garām!» tā Jevgeņija, uzreiz gan piebilstot, ka kritiku neiztur prātojumi par to, ka šādi reisi nebūtu rentabli. «Vajag pamēģināt! Tikai tad varēs pārliecināties par šo reisu lietderību!» tā viņa.

«Situācija Cepļu ielā nav mainījusies – tur vēl aizvien puse ielas slīgst tumsā, kaut arī «Pilsētsaimniecība» šo jautājumu solīja risināt. Kāpēc līdz 10. numuram pašvaldība var nodrošināt apgaismojumu, bet tālāk – ne. Mēs neesam cilvēki?!» sašutusi ir Cepļu ielas iedzīvotāja, kura savā un citu iedzīvotāju vārdā šo jautājumu uzņēmusies nokārtot. «Mums pat nevajag laternu uz katra staba! Kaut divas spuldzes degtu – tas jau būtu daudz, lai šajā tumšajā nostūrī iedzīvotāji varētu justies kaut nedaudz drošāk,» tā viņa.