Ar koncertu Jelgavā 28. jūlijā sāksies Latvijas populārākās grupas «Prāta vētra» koncerttūre «Vēl viena klusā daba». Pirmais tūres koncerts notiks Jelgavā, jo tā ir puišu dzimtā pilsēta. «Uzstājoties Jelgavā, vienmēr ir liela atbildības sajūta, jo klausīsies gan mammas ar tētiem, gan krustmātes un tantes, gan ģimenes draugi, gan skolotājas – tie, kuriem mēs esam savējie vienkāršie džeki no sētas, nevis neaizsniedzamie mākslinieki no TV ekrāniem,» saka ģitārists Jānis Jubalts.
Ilze Knusle-Jankevica
Arī šogad koncerts notiks pļavā pretī pilij – vieta jau pārbaudīta iepriekšējā grupas koncertā. Kā vienmēr, īpaši būs piedomāts pie scenogrāfijas, skatuves, gaismu režijas un visa, kas un kādā secībā notiks uz skatuves. «Tas būs kā stāsts ar sākumu-plūdumu un kulmināciju,» norāda J.Jubalts. Dziesmu Jelgavai gan viņš nesola: «Ir lietas, kas notiek dabīgi, un lietas, kas nesaliekas. Šoreiz laikam otrais variants.»
Vienmēr atgriežas mājās Grupa «Prāta vētra» gandrīz vai kā sprīdīši – lai kur vestu viņu ceļi, vienmēr atgriežas mājās, Jelgavā. Laikam tāpēc, ka vissirsnīgākās un mīļākās atmiņas par savu pilsētu puišiem saistās ar bērnību un skolas laikiem – tieši šeit, Jelgavas 1. ģimnāzijā, meklējami grupas pirmsākumi. «Joprojām atceros, kā braucu pie tēta uz darbu Lauktehnikā ēdnīcā ēst pusdienas – zupu, otro un, protams, ķīseli ar krēmu,» šo J.Jubalts uzskata par vienu no savām spilgtākajām atmiņām par Jelgavu. Savukārt grupas solists Renārs Kaupers atminas bērnudārzu «Zemenīte» pie tirgus, mūzikas skolu turpat pāri laukumam, 1. ģimnāziju, kur dzima «Prāta vētra» un notika grupas pirmie koncerti, Dzilnas ielas pagalmu un draugus, un spēles līdz vēlai naktij. «Bērnībā Jelgava likās lielāka un zaļāka, jo šodien, uzbraucot Svētās Trīsvienības baznīcas skatu tornī, ir sajūta, ka pilsētu var uzlikt uz delnas un visiem parādīt,» piebilst J.Jubalts.
Identitātes meklējumi ir arī viena no biežāk izskanējušajām tēmām grupas daiļradē, un atbilde gandrīz vienmēr ir: turi godā savu pagātni, jo tikai tad spēsi augt. Lepojies ar to, kas esi un no kurienes nāc – šis motīvs caurstrāvo gan «Prāta vētras» mūziku, gan atspoguļojas puišu uzvedībā un rīcībā. Arī grupas jaunākajā albumā, kas nosaukts tāpat kā koncerttūre, ir vārdi: «Ko prot vaļā pastiepta roka? Tā prot latviski rakstīt un neprot ubagot.»
Nekad neapstājas «Prāta vētras» mūziķi ne tikai muzicē, bet dara vēl daudzas citas lietas. Viena no tām – amatieru futbola turnīra rīkošana, kura fināls jau otro gadu notiks Jelgavā, Zemgales Olimpiskā centra stadionā. Šogad fināls būs 11. augustā. «Amatieru futbola čempionāts ir loģisks bērnības aktivitāšu turpinājums: paņem kedas, šortus, kreklu un nāc piedalies! Fināls notiek Jelgavā, jo grēks tādu skaistu stadionu slēpt un neizrādīt citiem. Ja ir ar ko palielīties, vajag taurēt visās taurēs,» tā J.Jubalts, piebilstot, ka, iesaistoties dažādās aktivitātēs, puiši mēģina dzīvi padarīt raibāku.
Jāpiebilst, ka arī jaunības dienu brīvā laika pavadīšana mūziķiem joprojām palikusi atmiņā – kā ar draugiem spēlēts futbols, sētā sists novuss un galda teniss, vasarās kājām iets uz Svētes upi peldēties, kur puiši stundām vienkārši gulšņājuši un spēlējuši zolīti.
Sapņo par kino Lai gan uz lūgumu nosaukt mīļāko vietu Jelgavā mūziķi nevar uzreiz atbildēt, vīzijas par to, kādai Jelgavai būtu jābūt, viņiem ir. Ja grupas taustiņinstrumentālists Māris Mihelsons atzinīgi vērtē pilsētas jaunos vaibstus – topošo gājēju tiltu, atjaunoto Torni, vecpilsētu, Lielupes krastmalu, arī saremontētās ielas – J.Jubaltam Jelgava ir daudz personiskāka. «Man patīk akadēmijas sala pie Lielupes, kur vasarās braukājām ar ūdensslēpēm. Patīk arī pie vecākiem dārzā «Atpūtā» – pirmās zemenes, tomāts ar gurķi no siltumnīcas un zirņu ēšana uzreiz no dobes,» stāsta J.Jubalts, bet ir arī kas tāds, kā viņam Jelgavā pietrūkst. Kino. «Kādreiz Jelgavā bija divi kinoteātri, biļetes nevarēja dabūt, bet šobrīd nav neviena. Tagad abās ēkās bankas, un tas nozīmē, ka ir iespēja būvēt jaunu. Varbūt vecpilsētā?»
Joprojām tic brīnumiem Visbiežāk, šķiet, Jelgavā ir J.Jubalts – bērniem pulciņi, vecāki jāapciemo, saimnieciskie darbi. «Redzu visas pilsētas pārmaiņas celtniecībā un ceļu būvē, priecājos par rosību vecpilsētā. Mana vīzija būtu, ka vecpilsēta tiktu veidota ar vēsturiskām arhitektūras iezīmēm, bet kombinācijā ar moderniem materiāliem un izpildījumu. Piemērs varētu būt studentu pilsēta Oksforda Anglijā,» tā viņš, aicinot būt drosmīgākiem un netradicionālākiem ideju ģenerācijā un radīt šeit, Jelgavā, astoto pasaules brīnumu.
Savukārt grupas bundzinieks Kaspars Roga, kurš vienmēr ticis uzskatīts par grupas prātīgāko un domīgāko vīru, uzskata, ka Jelgava jau ir brīnumu pilna. «Reizēs, kad apciemoju savus vecākus, redzu, kā šī vieta attīstās un atstāj sakoptas un mūsdienīgas pilsētas iespaidu, kuru lieliski papildina tādas Latvijas kultūrvēsturiskas vērtības kā Jelgavas muzejs jeb «Academia Petrina» un Jelgavas pils. To gan novērtē tikai ar laiku, jo, kamēr tu katru dienu staigā šiem brīnumiem garām, šāda Jelgava šķiet pilnīgi pašsaprotama un pierasta,» tā viņš.
Ko tu vēl domā? Jelgavas publikai grupa savu pēdējo gadu veikumu demonstrēs 28. jūlijā pļavā pretī pilij. Koncerta sākums – pulksten 20. Mājas lapā www.eKase.lv» joprojām nopērkamas biļetes (cena – 15 lati). Iespējams, šo koncertu un visu šo tūri raksturo dziesmas vārdi no jaunākā albuma:
«Es būšu taurenis, tu būsi spāre – Šīs vasaras skaistākais pāris. Mums mirdzēs acis un zibēs spārni. Paši skaisti un skaisti būs bērni. Ko tu domā? Ko tu vēl domā?!»
Foto: Ivars Veiliņš