Lapsas pilsētā ir ierastas visā valstī, un arī Jelgava šajā ziņā nav izņēmums. «Pašlaik pilsētā fiksētas divas lapsas, kuras, visticamāk, jau ir piedzimušas šeit, nevis mežā, tādēļ šajā vidē ir adaptējušās un jūtas droši. Tiesa gan – notvert viņas sevi neļauj, turklāt pilsētas teritorijā jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem šajā ziņā, un tas apgrūtina cīņu ar meža dzīvniekiem,» saka SIA «Bauskas veterinārais centrs» dzīvnieku ķērājs veterinārārsts Jānis Bite.
Sintija Čepanone
Pēdējā laikā gan pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība», gan Pašvaldības policijā fiksētas iedzīvotāju sūdzības par Jelgavā pamanītām lapsām, un iedzīvotāji ir nobažījusies, ka šie meža dzīvnieki apdraud mājdzīvnieku un cilvēku drošību gan kā plēsēji, gan kā iespējamie slimību pārnēsātāji. Taču, kā akcentē «Pilsētsaimniecības» dzīvnieku uzturēšanas uzraudzības speciāliste Rita Voicehoviča, līdz šim, laboratorijā veicot trakumsērgas pārbaudi pilsētā atrastajiem mirušajiem dzīvniekiem, šī slimība nav konstatēta nevienā gadījumā – acīmredzot Pārtikas un veterinārā dienesta regulāri izvietotās vakcīnas arī Jelgavā, devušas labus rezultātus. Taču viņa atgādina, ka par savu mājdzīvnieku veselību, vakcinējot pret trakumsērgu, gan iedzīvotājiem nevajadzētu aizmirst. Īpašnieka pienākums ir pieskatīt savus mājdzīvniekus, regulāri veikt vakcināciju, tādā veidā parūpējaties par savu un citu dzīvnieku, kā arī par apkārtējo cilvēku drošību. Klaiņojoši dzīvnieki ir potenciāli trakumsērgas pārnēsātāji un inficētājs. Turklāt trakumsērgas pazīmes var būt gan redzamas, gan slēptas, arī miermīlīgs suns var būt slims.
«Pašvaldība klaiņojošo dzīvnieku, tostarp meža dzīvnieku, izķeršanai pievērš ļoti lielu uzmanību, un šos darbus saskaņā ar līgumu nodrošina SIA «Bauskas veterinārais centrs». Visbiežāk iedzīvotāji mūs informē par klaiņojošām stirnām un lapsām, taču jāņem vērā, ka pilsētā meža dzīvnieku izķeršanai pastāv zināmi ierobežojumi, piemēram, tos nedrīkst šaut, tāpēc, lai notvertu lapsas, dzīvnieku ķērājiem nākas izmantot citas metodes,» akcentē R.Voicehoviča, piebilstot, ka pašlaik lapsām ir kucēnu laiks, tādēļ tās pilsētā manāmas vēl biežāk.
«Mūsu redzeslokā ir nonākušas divas lapsas, Saldus un Dambja ielas apkaimē esam uzgājuši arī to alas, taču tās notvert diemžēl līdz šim nav izdevies,» atzīst J.Bite. Iedzīvotāji ziņojuši arī par lapsām «Ģintermuižas» apkārtnē, līnijās, Loka maģistrāles, Kalnciema ceļa pusē un citviet pilsētā, un dzīvnieku ķērājs norāda, ka liela iespējamība iemitināties lapsai ir ikvienā nesakoptā vietā. «Lapsas pilsētā ienākušas, meklējot barību, un pie atkritumu konteineriem tās netrūkst. Jāņem arī vērā, ka tās lapsas, kas piedzimušas pilsētā, mežā, visticamāk, neatgriezīsies, un arī minētās divas lapsas ir «pilsētnieces» – no pagājušā gada metiena. Diemžēl lapsu notveršanu apgrūtina vairāki apstākļi, tostarp aizliegums pilsētā medīt meža dzīvniekus, drošības apsvērumu dēļ tās arī nedrīkst indēt, un vienīgais, kas atliek, ir tās notveršana automātiskajā ķeramajā būrī jeb lamatās vai arī iemidzināšana, iešaujot ar pneimatisko narkozes ierīci. Taču no tās dzīvniekam atkarībā no vēja virziena var trāpīt, maksimālais, no 20 metru attāluma, bet, lai arī cik drošas lapsas būtu pilsētā, no cilvēkiem viņas bēg,» skaidro J.Bite.
Jāpiebilst, ka šogad Jelgavā kopumā ir notverta viena lapsa, viens lapsēns un uzietas 11 mirušas lapsas, taču trakumsērga nav konstatēta nevienam.