18.4 °C, 1.1 m/s, 90 %

Pilsētā

Pilsētā sarūk auto skaits
16/04/2011

Automašīnu skaits Jelgavas ielās samazinās – CSDD dati liecina, ka gada laikā fiziskām personām piederošo vieglo automašīnu skaits sarucis teju par 6000. «Daudzi pērn vecos transporta līdzekļus norakstīja, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, bet atlikusī daļa vairs nevar atļauties to, ko varēja tā sauktajos treknajos gados, jo kredītu saņemt nevar, daļu automašīnu atsavina bankas un līzinga kompānijas, tāpat nevar nepieminēt augstās degvielas cenas,» tā auto samazināšanos pilsētā skaidro CSDD Jelgavas nodaļas priekšniece Evita Šalājeva.

Ilze Knusle-Jankevica

Automašīnu skaits Jelgavas ielās samazinās – CSDD dati
liecina, ka gada laikā fiziskām personām piederošo vieglo
automašīnu skaits sarucis teju par 6000. «Daudzi pērn vecos
transporta līdzekļus norakstīja, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, bet
atlikusī daļa vairs nevar atļauties to, ko varēja tā sauktajos
treknajos gados, jo kredītu saņemt nevar, daļu automašīnu atsavina
bankas un līzinga kompānijas, tāpat nevar nepieminēt augstās
degvielas cenas,» tā auto samazināšanos pilsētā skaidro CSDD
Jelgavas nodaļas priekšniece Evita Šalājeva.

Uz šā gada 1. janvāri Jelgavā reģistrētas 16 039 fiziskām
personām piederošas vieglās automašīnas, kas ir par 5891 mazāk nekā
pirms gada. Lai gan skaitlis ir ievērojams, ceļu policistu darba
apjoms nav mainījies. «Avāriju skaits šā gada trīs mēnešos ir tāds
pats kā pērn šajā laika periodā, bet tās ir smagākas un vairāk cieš
cilvēki,» norāda Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks
Aivars Putniņš, piebilstot, ka ielās parādās arvien vecākas
automašīnas, kas arī rada apdraudējumu gan gājēju, gan pašu
autovadītāju drošībai. Piemēram, šogad sastādīti 111 protokoli par
braukšanu bez tehniskās apskates.

Pie tāda paša secinājuma nonākuši arī CSDD darbinieki, kuri veic
automašīnu tehnisko apskati. Pēc viņu novērojumiem, automašīnas
kļuvušas vecākas, ir sliktākā tehniskā stāvoklī, jaušama esot
tendence, ka tiek izkustināti pat tādi spēkrati, kuri kādu laiku
nostāvējuši dīkā – ja labajos laikos iegādāto glauno auto nācies
pārdot vai atdot bankai, nekas cits neatliek. Tāpat tiek taupīts uz
mašīnas remonta un lieki uz servisu tā braukta netiek – arvien
biežāk tiek izmantota shēma: aizbrauc uz tehnisko apskati, pēc
diagnostikas novērš būtiskākos bojājumus, lai varētu braukt, un
viss. Arī uzrunātie autovadītāji atzīst, ka liekas naudas, ko
ieguldīt mašīnas remontā, nav un ir jau jāsāk pārdomāt, kur un vai
vispār braukt. «Uz riepām un apdrošināšanu netaupu, jo tā tomēr ir
drošība, bet jāsāk domāt, kur braukt. Ikdienā braucu ar darba auto,
bet tuvojas vasara, tāpēc nāksies pārskatīt plānotos atpūtas
braucienus – nevarēsim atļauties ceļot tik daudz kā iepriekšējos
gadus,» tā šoferis Artūrs Solovjovs.

To, ka mašīnas tiek nobrauktas līdz pēdējam un labotas tikai
galējas nepieciešamības gadījumā, novērojuši arī autoservisu
darbinieki. «Pirmkārt, arvien vairāk autovadītāju izvēlas lietotas
riepas – ja agrāk lietotas riepas iegādājās apmēram puse klientu,
tad tagad tie ir 80 procenti.

Otrkārt, cilvēki taupa uz detaļām, pērk lētākas, bet ne tik
kvalitatīvas – viņiem galvenais, lai mašīna iziet tehnisko apskati,
un atkal gadu var braukt,» stāsta SIA «DZ Automeistars» darbinieks
un līdzīpašnieks Dzintars Smikarsts. Viņš arī novērojis, ka lepnos
braucamos lēnām nomaina tādi, kuriem lētākas un pieejamākas
rezerves daļas, piemēram, «Volkswagen Golf», «Passat» un «Ford»
automašīnu modeļi.

Protams, viens no iemesliem, kāpēc brauc mazāk, ir augstā
degvielas cena – šonedēļ tā pārsniegusi jau 92 santīmus litrā.
Tomēr «Astarte nafta» valdes loceklis Jānis Anspoks uzsver, ka no
kopējiem ar automašīnu saistītajiem izdevumiem par degvielu tiek
tērēta apmēram trešā daļa. Tomēr, pat ja tā nav lielākā izdevumu
pozīcija, tieši no tā, cik bākā ir degviela, atkarīgs, kāds būs
maršruts. «Piemēram, ja cilvēkam pieder automašīna un 2007. gadā
tās nobraukums bija 25 000 kilometru, tad tagad tas ir ap 12 000
kilometru gadā,» novērojumos dalās SIA «Auto fans» valdes loceklis
Ziedonis Jasevičs. Protams, daudziem automašīna ir nepieciešama,
lai nokļūtu darbā, un viņi no tās atteikties nevar. «Strādāju
lidostā. Darbs man ir maiņās, un ar sabiedrisko transportu
aizbraukt nevaru. Mēnesī «nobraucu» apmēram 100 latus,» tā CSDD
tehniskās apskates stacijā sastaptais šoferis Ivans Ivanovs,
piebilstot, ka atteikties no automašīnas pavisam arī nevar. Lai
ietaupītu, viņš domā pāriet uz gāzi vai iegādāties auto ar mazāku
degvielas patēriņu.

Lai gan ir dzirdēts, ka autovadītāji taupa arī uz apdrošināšanu
– policija šogad sastādījusi 120 aktus par to, ka nav OCTA polises
–, paši autovadītāji to noliedz un uzsver, ka drošība tomēr esot
pirmajā vietā.

Foto: Ivars Veiliņš