Automašīnu skaits Jelgavas ielās samazinās – CSDD dati liecina, ka gada laikā fiziskām personām piederošo vieglo automašīnu skaits sarucis teju par 6000. «Daudzi pērn vecos transporta līdzekļus norakstīja, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, bet atlikusī daļa vairs nevar atļauties to, ko varēja tā sauktajos treknajos gados, jo kredītu saņemt nevar, daļu automašīnu atsavina bankas un līzinga kompānijas, tāpat nevar nepieminēt augstās degvielas cenas,» tā auto samazināšanos pilsētā skaidro CSDD Jelgavas nodaļas priekšniece Evita Šalājeva.
Ilze Knusle-Jankevica
Uz šā gada 1. janvāri Jelgavā reģistrētas 16 039 fiziskām personām piederošas vieglās automašīnas, kas ir par 5891 mazāk nekā pirms gada. Lai gan skaitlis ir ievērojams, ceļu policistu darba apjoms nav mainījies. «Avāriju skaits šā gada trīs mēnešos ir tāds pats kā pērn šajā laika periodā, bet tās ir smagākas un vairāk cieš cilvēki,» norāda Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš, piebilstot, ka ielās parādās arvien vecākas automašīnas, kas arī rada apdraudējumu gan gājēju, gan pašu autovadītāju drošībai. Piemēram, šogad sastādīti 111 protokoli par braukšanu bez tehniskās apskates.
Pie tāda paša secinājuma nonākuši arī CSDD darbinieki, kuri veic automašīnu tehnisko apskati. Pēc viņu novērojumiem, automašīnas kļuvušas vecākas, ir sliktākā tehniskā stāvoklī, jaušama esot tendence, ka tiek izkustināti pat tādi spēkrati, kuri kādu laiku nostāvējuši dīkā – ja labajos laikos iegādāto glauno auto nācies pārdot vai atdot bankai, nekas cits neatliek. Tāpat tiek taupīts uz mašīnas remonta un lieki uz servisu tā braukta netiek – arvien biežāk tiek izmantota shēma: aizbrauc uz tehnisko apskati, pēc diagnostikas novērš būtiskākos bojājumus, lai varētu braukt, un viss. Arī uzrunātie autovadītāji atzīst, ka liekas naudas, ko ieguldīt mašīnas remontā, nav un ir jau jāsāk pārdomāt, kur un vai vispār braukt. «Uz riepām un apdrošināšanu netaupu, jo tā tomēr ir drošība, bet jāsāk domāt, kur braukt. Ikdienā braucu ar darba auto, bet tuvojas vasara, tāpēc nāksies pārskatīt plānotos atpūtas braucienus – nevarēsim atļauties ceļot tik daudz kā iepriekšējos gadus,» tā šoferis Artūrs Solovjovs.
To, ka mašīnas tiek nobrauktas līdz pēdējam un labotas tikai galējas nepieciešamības gadījumā, novērojuši arī autoservisu darbinieki. «Pirmkārt, arvien vairāk autovadītāju izvēlas lietotas riepas – ja agrāk lietotas riepas iegādājās apmēram puse klientu, tad tagad tie ir 80 procenti.
Otrkārt, cilvēki taupa uz detaļām, pērk lētākas, bet ne tik kvalitatīvas – viņiem galvenais, lai mašīna iziet tehnisko apskati, un atkal gadu var braukt,» stāsta SIA «DZ Automeistars» darbinieks un līdzīpašnieks Dzintars Smikarsts. Viņš arī novērojis, ka lepnos braucamos lēnām nomaina tādi, kuriem lētākas un pieejamākas rezerves daļas, piemēram, «Volkswagen Golf», «Passat» un «Ford» automašīnu modeļi.
Protams, viens no iemesliem, kāpēc brauc mazāk, ir augstā degvielas cena – šonedēļ tā pārsniegusi jau 92 santīmus litrā. Tomēr «Astarte nafta» valdes loceklis Jānis Anspoks uzsver, ka no kopējiem ar automašīnu saistītajiem izdevumiem par degvielu tiek tērēta apmēram trešā daļa. Tomēr, pat ja tā nav lielākā izdevumu pozīcija, tieši no tā, cik bākā ir degviela, atkarīgs, kāds būs maršruts. «Piemēram, ja cilvēkam pieder automašīna un 2007. gadā tās nobraukums bija 25 000 kilometru, tad tagad tas ir ap 12 000 kilometru gadā,» novērojumos dalās SIA «Auto fans» valdes loceklis Ziedonis Jasevičs. Protams, daudziem automašīna ir nepieciešama, lai nokļūtu darbā, un viņi no tās atteikties nevar. «Strādāju lidostā. Darbs man ir maiņās, un ar sabiedrisko transportu aizbraukt nevaru. Mēnesī «nobraucu» apmēram 100 latus,» tā CSDD tehniskās apskates stacijā sastaptais šoferis Ivans Ivanovs, piebilstot, ka atteikties no automašīnas pavisam arī nevar. Lai ietaupītu, viņš domā pāriet uz gāzi vai iegādāties auto ar mazāku degvielas patēriņu.
Lai gan ir dzirdēts, ka autovadītāji taupa arī uz apdrošināšanu – policija šogad sastādījusi 120 aktus par to, ka nav OCTA polises –, paši autovadītāji to noliedz un uzsver, ka drošība tomēr esot pirmajā vietā.
Foto: Ivars Veiliņš