19.9 °C, 6.3 m/s, 82.8 %

Pilsētā

Pilsētā zāģē vecās gobas
14/08/2013

Atsākušies bīstamo koku zāģēšanas darbi pilsētas ielu stādījumos, un šovasar lielākoties tiek zāģētas vecās un slimās gobas. «Vairumā gadījumu šie koki ir 60 – 70 gadus veci un to saslimšanu izraisījusi sēņu slimība, ko izplata koksnes kaitēkļi – gobu gremzdgrauži,» norāda pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris Vēveris.

Sintija Čepanone

Atsākušies bīstamo koku
zāģēšanas darbi pilsētas ielu stādījumos, un šovasar lielākoties
tiek zāģētas vecās un slimās gobas. «Vairumā gadījumu šie koki ir
60 – 70 gadus veci un to saslimšanu izraisījusi sēņu slimība, ko
izplata koksnes kaitēkļi – gobu gremzdgrauži,» norāda pašvaldības
iestādes «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris
Vēveris.

Viņš stāsta, ka veco un slimo koku
zāģēšana sākta jau agrā pavasarī, taču atbilstoši Ministru kabineta
noteikumiem laiks no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam ir putnu
ligzdošanas periods, kad koku zāģēšana ir aizliegta. «Aizliegumam
beidzoties, pilsētā atsākās bīstamo koku zāģēšana, kas tiek veikta,
gan pamatojoties uz saņemtajiem iedzīvotāju iesniegumiem, gan arī
pilsētas ikdienas apsekošanā fiksēto. Pagājušajā mēnesī nozāģētas
apmēram desmit vecās gobas Stacijas, Cukura, Pilssalas ielā,
savukārt šomēnes ielu stādījumu sakopšana iecerēta vēl vismaz
trijās ielās – Celtnieku ielā plānots nozāģēt astoņas gobas,
Pulkveža Brieža ielā – četras, Jāņa ielā – trīs. Savukārt pavasarī
tiks izfrēzēti nozāģēto koku celmi,» informē P.Vēveris.

Šī gobu Holandes slimība ir pārņēmusi
visu Eiropu, tostarp Latviju. Arī mūsu pilsētu skāris šo koku
kaitēklis gobu gremzdgrauzis, kura darbības rezultātā tiek bloķēti
koka zaru vadaudi, traucējot barības vielu pieplūšanu zariem un
lapām. «Ja šis kaitēklis skāris koku, faktiski divu nedēļu, mēneša
laikā tas nokalst un lapas nobirst. Turklāt slimības attīstību
veicina ilgstošs sausums un karstums,» skaidro mežzinis,
piebilstot, ka īpaši kritiska situācija izveidojusies Celtnieku un
Pulkveža Brieža ielā.

«Pilsētsaimniecība», veidojot bīstamo
koku zāģēšanas grafiku, ņem vērā arī iedzīvotāju iesniegumus.
P.Vēveris norāda, ka pēc iesnieguma saņemšanas iedzīvotāju
norādītie koki kopā ar pilsētas ainavu arhitektu tiek apsekoti dabā
un lēmums par to nozāģēšanu tiek pieņemts pēc situācijas
izvērtēšanas. «Jāatzīst, ka lielākoties iedzīvotāju iesniegumi ir
pamatoti, piemēram, koka stumbrs ir ieplīsis un apdraud īpašuma vai
cilvēku drošību vai, teiksim, sakņu sistēma bojā mājas pamatus.
Šādos gadījumos tiek pieņemts lēmums par nevēlamā koka nozāģēšanu,»
tā mežzinis.

Jāpiebilst, ka līdz šim bīstamo koku
izzāģēšanu pilsētā veica SIA «Agne», savukārt, līgumam beidzoties,
tiks izsludināts jauns konkurss par šī pakalpojuma nodrošināšanu
pilsētas stādījumos.

Foto: No JV arhīva