Jelgavas pilsētas atklātais čempionāts basketbolā tuvojas izslēgšanas spēļu fāzei – tās sāksies 25. martā. Šis čempionāts uzskatāms par pagrieziena punktu, jo ir pirmais, kurā nepiedalās LBL spēlētāji. Šķiet, tieši tas izraisījis vislielākās kaislības basketbola cienītāju vidū.
Ilze Knusle-Jankevica
Tuvojoties izšķirošajiem notikumiem, šis jautājums atkal aktualizējas, jo šoreiz komandām galā būs jātiek bez papildspēkiem – līdz šim nereti bija tā, ka LBL spēlētāji komandai pievienojās tikai finālspēlēs. Šīm izmaiņām ir gan plusi, gan mīnusi. Sporta servisa centra metodiķis Valdis Ilmers norāda, ka, no vienas puses, tagad var izspēlēties neprofesionāļi – šoreiz mainīta arī izspēles kārtība, saliekot visas komandas vienā grupā, nevis sadalot spēcīgākajās un vājākajās. Bet, no otras puses, daļai jelgavnieku tiek liegta iespēja cīnīties par pilsētas čempionu titulu.
LBL spēlētāju loma – pārspīlēta Būtiska loma bija arī BK «Jelgava» galvenā trenera Kaspara Vilcāna lēmumam neļaut saviem spēlētājiem piedalīties pilsētas turnīrā. «Šie spēlētāji vairāk vai mazāk skaitās profesionāli, lai gan savas spēles mēs neaizvadām tik labā līmenī – spēlējam kā pa viļņiem. Sākot spēlēt pilsētas čempionātā, spēlētāji atbrīvojas, jo pretinieki ir vājāki, turklāt pastāv risks gūt traumas,» savu nostāju pauž K.Vilcāns. Viņaprāt, čempionāts ir tikai ieguvis, jo pārējiem ir kļuvis interesantāk.
Viena no čempionāta favorītēm ir komanda «Valauto», kuras sastāvā Sporta servisa centra kausa izcīņā spēlēja profesionāļi Andris Justovičs un Kalvis Krūmiņš. Komandas dibinātājs Valts Lībers uzskata, ka LBL spēlētāju loma ir stipri pārspīlēta. «Daudzi teica, ka mēs kausā uzvarējām, jo sastāvā bija divi profesionāļi, tomēr viņi finālā neko tādu neparādīja. Turklāt visu čempionāta smagumu iznesa pārējie spēlētāji – arī šie zēni māk spēlēt,» tā V.Lībers.
Dalībnieki norāda, ka pilsētas čempionāta līmenis ir gana pieklājīgs arī bez LBL spēlētāju līdzdalības, kas nav mazsvarīgi, lai nezustu izaicinājums. «Pērn līmenis varbūt bija augstāks, bet šogad komandas ir līdzīgākas – ir favorītu sešinieks, bet pārējām līmenis ir daudzmaz vienāds,» vērtē komandas «NĪP» spēlētājs lakrosists Gļebs Šupenko.
Galvenais – spēļu prakse Komandas, kas piedalās čempionātā, basketbolu spēlē arī ārpus tā un norāda, ka šis ir gandrīz tas pats treniņš, tomēr labāks, jo neviens treniņš nespēj aizvietot spēļu praksi. «Nolikums paredz, ka jaunieši, kuri kaut pāris spēlēs ir uzspēlējuši pie lielās komandas, pilsētas čempionātā piedalīties nedrīkst, bet, manuprāt, jauniešiem līdz 18 gadiem vajadzēja ļaut spēlēt, jo tā būtu vērtīga pieredze,» uzskata komandas «Doks» spēlētājs Saulvedis Šalājevs, piebilstot, ka laikā, kad viņš gāja sporta skolā, tā iesaistījās teju visos pilsētas sporta pasākumos, arī basketbola čempionātā.
Arī šajā čempionātā piedalās viena BJSS komanda – lēmums par piedalīšanos ir katra trenera ziņā. Alvils Eglītis izlēma piedalīties. «Puišiem ir lietderīgi pacīnīties ar vecākiem, pieredzējušākiem. Mēs nespēlējam uz uzvaru par katru cenu, bet izmēģinām savas sadarbības un mācāmies kļūt nekaunīgāki laukumā,» saka 15 – 16 gadus veco jauniešu treneris. Viņš novērojis, ka, palielinoties spēļu praksei (gadā klāt nāk 12 – 15 spēles), uzlabojas arī komandas sniegums Jaunatnes līgā, spēlētājiem rodas ticība sev, pārliecība.
Draudzība – pāri visam Pirmo sezonu čempionātā spēlē komanda «Vilki», kuri atzīst – kopīga sportošana draudzību tikai stiprina. «Laukumā ļaujamies tikai sportiskiem kašķiem, bet ārpus tā labprāt kopā pavadām brīvo laiku, vasarā spēlējam futbolu,» teic komandas pārstāvis Aldis Anhalts. Savukārt komandām ar senāku vēsturi ir pat savas tradīcijas. «Mūsu komandas pirmsākumi meklējami pirms gadiem septiņiem. Tagad daļa pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā, Talsos un Rīgā, bet joprojām turpinām spēlēt kopā. Paši smejamies, ka esam kā izlase – katrs trenējas savā klubā, bet uz amatieru mačiem sabraucam kopā,» stāsta komandas «Kultūra» pārstāvis Mintauts Buškevics, piebilstot, ka pa šiem gadiem izveidojušās arī savas tradīcijas. «Mums ir tradīcija «Labākā spēlētāja rasols» – pēc spēles to pārrunājam, izvirzām spēles labāko spēlētāju un cienājam viņu ar rasolu,» viņš stāsta. Arī skatītāju interese un aktivitātes liecina, ka pilsētas čempionāts ir pasākums ne tikai pašiem spēlētājiem, bet arī viņu ģimenēm un draugiem.
Foto: Ivars Veiliņš