11 °C, 3 m/s, 96.6 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSportsPilsētas basketbola čempionāts ieiet finiša taisnē
Pilsētas basketbola čempionāts ieiet finiša taisnē
13/03/2012

Jelgavas pilsētas atklātais čempionāts basketbolā tuvojas izslēgšanas spēļu fāzei – tās sāksies 25. martā. Šis čempionāts uzskatāms par pagrieziena punktu, jo ir pirmais, kurā nepiedalās LBL spēlētāji. Šķiet, tieši tas izraisījis vislielākās kaislības basketbola cienītāju vidū.

Ilze Knusle-Jankevica

Jelgavas pilsētas atklātais čempionāts basketbolā tuvojas
izslēgšanas spēļu fāzei – tās sāksies 25. martā. Šis čempionāts
uzskatāms par pagrieziena punktu, jo ir pirmais, kurā nepiedalās
LBL spēlētāji. Šķiet, tieši tas izraisījis vislielākās kaislības
basketbola cienītāju vidū.

Tuvojoties izšķirošajiem notikumiem, šis jautājums atkal
aktualizējas, jo šoreiz komandām galā būs jātiek bez papildspēkiem
– līdz šim nereti bija tā, ka LBL spēlētāji komandai pievienojās
tikai finālspēlēs. Šīm izmaiņām ir gan plusi, gan mīnusi. Sporta
servisa centra metodiķis Valdis Ilmers norāda, ka, no vienas puses,
tagad var izspēlēties neprofesionāļi – šoreiz mainīta arī izspēles
kārtība, saliekot visas komandas vienā grupā, nevis sadalot
spēcīgākajās un vājākajās. Bet, no otras puses, daļai jelgavnieku
tiek liegta iespēja cīnīties par pilsētas čempionu titulu.

LBL spēlētāju loma – pārspīlēta
Būtiska loma bija arī BK «Jelgava» galvenā trenera Kaspara Vilcāna
lēmumam neļaut saviem spēlētājiem piedalīties pilsētas turnīrā.
«Šie spēlētāji vairāk vai mazāk skaitās profesionāli, lai gan savas
spēles mēs neaizvadām tik labā līmenī – spēlējam kā pa viļņiem.
Sākot spēlēt pilsētas čempionātā, spēlētāji atbrīvojas, jo
pretinieki ir vājāki, turklāt pastāv risks gūt traumas,» savu
nostāju pauž K.Vilcāns. Viņaprāt, čempionāts ir tikai ieguvis, jo
pārējiem ir kļuvis interesantāk.

Viena no čempionāta favorītēm ir komanda «Valauto», kuras
sastāvā Sporta servisa centra kausa izcīņā spēlēja profesionāļi
Andris Justovičs un Kalvis Krūmiņš. Komandas dibinātājs Valts
Lībers uzskata, ka LBL spēlētāju loma ir stipri pārspīlēta. «Daudzi
teica, ka mēs kausā uzvarējām, jo sastāvā bija divi profesionāļi,
tomēr viņi finālā neko tādu neparādīja. Turklāt visu čempionāta
smagumu iznesa pārējie spēlētāji – arī šie zēni māk spēlēt,» tā
V.Lībers.

Dalībnieki norāda, ka pilsētas čempionāta līmenis ir gana
pieklājīgs arī bez LBL spēlētāju līdzdalības, kas nav mazsvarīgi,
lai nezustu izaicinājums. «Pērn līmenis varbūt bija augstāks, bet
šogad komandas ir līdzīgākas – ir favorītu sešinieks, bet pārējām
līmenis ir daudzmaz vienāds,» vērtē komandas «NĪP» spēlētājs
lakrosists Gļebs Šupenko.

Galvenais – spēļu prakse
Komandas, kas piedalās čempionātā, basketbolu spēlē arī ārpus tā un
norāda, ka šis ir gandrīz tas pats treniņš, tomēr labāks, jo
neviens treniņš nespēj aizvietot spēļu praksi. «Nolikums paredz, ka
jaunieši, kuri kaut pāris spēlēs ir uzspēlējuši pie lielās
komandas, pilsētas čempionātā piedalīties nedrīkst, bet, manuprāt,
jauniešiem līdz 18 gadiem vajadzēja ļaut spēlēt, jo tā būtu vērtīga
pieredze,» uzskata komandas «Doks» spēlētājs Saulvedis Šalājevs,
piebilstot, ka laikā, kad viņš gāja sporta skolā, tā iesaistījās
teju visos pilsētas sporta pasākumos, arī basketbola
čempionātā.

Arī šajā čempionātā piedalās viena BJSS komanda – lēmums par
piedalīšanos ir katra trenera ziņā. Alvils Eglītis izlēma
piedalīties. «Puišiem ir lietderīgi pacīnīties ar vecākiem,
pieredzējušākiem. Mēs nespēlējam uz uzvaru par katru cenu, bet
izmēģinām savas sadarbības un mācāmies kļūt nekaunīgāki laukumā,»
saka 15 – 16 gadus veco jauniešu treneris. Viņš novērojis, ka,
palielinoties spēļu praksei (gadā klāt nāk 12 – 15 spēles),
uzlabojas arī komandas sniegums Jaunatnes līgā, spēlētājiem rodas
ticība sev, pārliecība.

Draudzība – pāri visam
Pirmo sezonu čempionātā spēlē komanda «Vilki», kuri atzīst – kopīga
sportošana draudzību tikai stiprina. «Laukumā ļaujamies tikai
sportiskiem kašķiem, bet ārpus tā labprāt kopā pavadām brīvo laiku,
vasarā spēlējam futbolu,» teic komandas pārstāvis Aldis Anhalts.
Savukārt komandām ar senāku vēsturi ir pat savas tradīcijas. «Mūsu
komandas pirmsākumi meklējami pirms gadiem septiņiem. Tagad daļa
pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā, Talsos un Rīgā, bet joprojām turpinām
spēlēt kopā. Paši smejamies, ka esam kā izlase – katrs trenējas
savā klubā, bet uz amatieru mačiem sabraucam kopā,» stāsta komandas
«Kultūra» pārstāvis Mintauts Buškevics, piebilstot, ka pa šiem
gadiem izveidojušās arī savas tradīcijas. «Mums ir tradīcija
«Labākā spēlētāja rasols» – pēc spēles to pārrunājam, izvirzām
spēles labāko spēlētāju un cienājam viņu ar rasolu,» viņš stāsta.
Arī skatītāju interese un aktivitātes liecina, ka pilsētas
čempionāts ir pasākums ne tikai pašiem spēlētājiem, bet arī viņu
ģimenēm un draugiem.

Foto: Ivars Veiliņš