16.7 °C, 1.7 m/s, 98.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPilsētas ielu apstādījumos koka optimālais mūžs ir 30 – 40 gadi
Pilsētas ielu apstādījumos koka optimālais mūžs ir 30 – 40 gadi
21/05/2014

«Sirds sāp, noskatoties, kā pirms ielu rekonstrukcijas tiek izzāģēti vecie koki. Atceros, pirms gadiem 20 – 30 pati piedalījos koku stādīšanā Zemgales prospektā, bet tagad šie koki tā vienkārši nocirsti. Un vietā jau neiestādīs mūsu pašu liepas, bērzus, kļavas, bet kaut kādus importa kokus. Par to noteikti vērts aizdomāties,» Zemgales prospekta rekonstrukcijas kontekstā savu viedokli pauž kāda portāla www.jelgavasvestnesis.lv lasītāja.

Sintija Čepanone

«Sirds sāp, noskatoties, kā
pirms ielu rekonstrukcijas tiek izzāģēti vecie koki. Atceros, pirms
gadiem 20 – 30 pati piedalījos koku stādīšanā Zemgales prospektā,
bet tagad šie koki tā vienkārši nocirsti. Un vietā jau neiestādīs
mūsu pašu liepas, bērzus, kļavas, bet kaut kādus importa kokus. Par
to noteikti vērts aizdomāties,» Zemgales prospekta rekonstrukcijas
kontekstā savu viedokli pauž kāda portāla www.jelgavasvestnesis.lv
lasītāja.

Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība»
mežzinis Pēteris Vēveris skaidro, ka koki pilsētas ielu
apstādījumos savu «optimālo mūžu» sasniedz jau 30 – 40 gados un šo
koku «mūža ilgumu» ietekmē gan putekļi, gan izplūdes gāzes, gan
slodze sakņu sistēmai un citi faktori, no kuriem pilsētas apstākļos
nav iespējams izvairīties. «To apliecina arī pirms rekonstrukcijas
nozāģētie koki Zemgales prospektā – piemēram, lielākai daļai koku
gar pašu brauktuvi vairs bija palikusi tikai stumbra čaula. Šo
kritēriju gan nevajadzētu attiecināt uz kokiem, kas aug pilsētas
parkos, kur augšanas apstākļi ir krietni labāki. Tos galvenokārt
ietekmē slimības, piemēram, gobas pēdējos gados Jelgavā slimo
masveidā, un šie koki auga arī Zemgales prospektā otrajā
attālinātajā rindā no brauktuves. Katru gadu mēs bijām spiesti
izzāģēt 4 – 5 kokus, kas saslima un divu trīs mēnešu laikā nokalta.
Diemžēl līdzekļu šīs slimības apkarošanai pašlaik pasaulē nav,
tāpēc Jelgavas pilsētas apstādījumos jauni gobu stādījumi netiek
ierīkoti,» tā P.Vēveris.

Viņš skaidro, ka Jelgavas pilsētas
apstādījumos lielākoties sastopamas Holandes liepas, zviedru
pīlādži, Pensilvānijas oši, zirgkastaņas, lauku kļavas, Amerikas
sarkanie ozoli. «Taču tas nenozīmē, ka tie ir «importa» koki – tās
ir koku sugas, kas īpaši piemērotas augšanai pilsētas apstākļos,
tādējādi koki pilsētas vidē ir izturīgāki gan pret putekļiem un
izplūdes gāzēm, gan arī pret slimībām. Turklāt tie ir pateicīgi
vanagu veidošanai,» tā «Pilsētsaimniecības» mežzinis, akcentējot,
ka ikviena ielu rekonstrukcijas projekta izstrādē tiek piesaistīti
ainavu arhitekti, kuri arī izraugās konkrētiem apstākļiem
atbilstošākās koku sugas.

Viņš piebilst, ka Jelgavā pēdējos gados
rekonstruētajās ielās, veidojot pilsētas apstādījumus, tiek
izmantoti dižstādi. «Praktiski tas nozīmē, ka iestādītā koka
augstums ir vidēji 3,5 – 4 metri, stumbra apkārtmērs – 14 – 16
centimetri. Iedēstot dižstādus un tos nožogojot, ir lielāka
garantija, ka tie necietīs no vandalisma, un šāda izmēra koki labi
iekļaujas arī ielu apstādījumos,» tā P.Vēveris.

Jau ziņots, ka, uzsākot Zemgales
prospekta rekonstrukciju, tika izzāģēti 254 koki un to vietā, lai
perspektīvā neierobežotu koku vainagus un atvieglotu to kopšanu,
tiks iedēstīti 106 koki, galvenokārt Holandes
liepas.  

Foto: Ivars Veiliņš