Jelgavas pils atradās uz salas upes vidū, tādēļ vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par satiksmi ar pilsētu. Kamēr nebija tilta, satiksmi pāri Lielupei risināja ar liellaivu palīdzību. Vezumus un cilvēkus pārcēla vairākas liellaivas, kurām bija pārklāti dēļi. Šo konstrukciju uz priekšu stūma četri vīri ar garu kāršu palīdzību. Peldošais plosta tilts bija paredzēts četru riteņu vezumam ar kravu ne vairāk par 200 pudiem (apmēram 3250 kilogrami) – uz katru vezuma riteni vidēji 50 pudi.
www.jelgavasvestnesis.lv
1700. gadā sākās Lielais Ziemeļu karš – zviedru karalis Kārlis XII pret krievu caru Pēteri I. 1701. gadā zviedri okupēja Kurzemes un Zemgales hercogisti, Kārlis XII par Kurzemes gubernatoru iecēla baronu Kārli Magnusu Stjuartu (attēlā), viņa rezidence bija Jelgavas pilī. Varam būt pateicīgi viņam, ka Jelgava tajā pašā gadā ieguva pirmo pastāvīgo tiltu pār Lielupi.
Tiesa, par pastāvīgu šo tiltu varēja dēvēt visai nosacīti, jo tas bija gatavots no plostiem. Un, lai tilts neaizpeldētu, to pieķēdēja pie upē iedzītiem pāļiem. Šo tiltu lietoja vēl ilgus gadus pēc kara beigām. Plūdu un ledus iešanas laikā to jau savlaicīgi izjauca un tā daļas salika Jelgavas pils grāvja attekā. Pēc paliem tiltu nolika vecajā vietā.
Iespējams, ka visiem tik labi zināmos vārdus «Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!» Ādolfs Alunāns ir veltījis tieši šim tiltam.
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs