Pilsētā

Šodien aprit 157 gadi, kopš dzimis pirmais Valsts prezidents zemgalietis Jānis Čakste. «Lai mums būtu drosme, prasmes, zināšanas un lai mums būtu lepnums par to, ko paveicis Latvijas pirmais prezidents, ko paveikuši mūsu senči un mēs paši. Lai mēs varam atzīt, ka to, ko radījis Jānis Čakste, esam saglabājuši un attīstījuši,» uzrunājot klātesošos, pie pieminekļa J.Čakstem teica Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, aicinot aizdomāties, cik daudz gudrības un drosmes bija nepieciešams, lai šodien brīvā Latvijā mēs varētu atzīmēt pirmā Latvijas prezidenta dzimšanas dienu.

Apliecinot cieņu J.Čakstem gan kā mūsu novadniekam un pirmajam
Valsts prezidentam, gan kā spilgtai personībai, kura paustās idejas
nav zaudējušas aktualitāti arī mūsdienās, šodien par godu viņa
dzimšanas dienai ziedus nolika gan pilsētas vadība, gan citi
jelgavnieki, un īpaši daudz sanākušo vidū bija tieši bērni un
jaunieši. «Jānis Čakste reiz teicis: «Jaunībai pieder prieks. Taču
priecāties var tikai pēc darba, kad krietni strādāts un studēts!»,
un to es cenšos ievērot savā dzīvē,» tā Jelgavas Skolēnu domes
priekšsēdētājs Reinis Nikuļcevs, atzīstot, ka J.Čakste ir izcils
piemērs ikvienam, īpaši jauniešiem, savas sociālās dzīves un
latviskās dzīvesziņas kopšanā.

LLU rektore Irina Pilvere akcentēja, ka J.Čakste bijis viņu
kolēģis. «Viņš ieguva izglītību Maskavā, bet 1919. gadā aktīvi
iesaistījās Latvijas Augstskolas dibināšanā. Viņš strādāja kā
docents, gatavoja studiju plānus, domāja, kā nodot zināšanas un
attīstīt prasmes. 1919. gada oktobrī viņam piešķīra profesora
grādu,» tā I.Pilvere, paužot lepnumu, ka, pateicoties viņa
mazmeitai, jau 11 gadu LLU studentiem ir iespēja saņemt J.Čakstes
stipendiju: «Tie ir mūsu jaunie, gudrie studenti, kuri pierādījuši,
ka ir cienīgi būt J.Čakstes mantinieki.»

Jāatgādina, ka J.Čakste ir dzimis 1859. gada 14. septembrī,
miris 1927. gada 14. martā. Latvijas prezidenta amatu J.Čakste
ieņēma no 1922. gada līdz pat mūža beigām 1927. gadā. Viņu
nomainīja Gustavs Zemgals.

Foto: Austris Auziņš