Pirmā pasaules kara laikā – 1915. gadā –, cara karaspēkam atkāpjoties, Lielupes plosta tiltu izārdīja un sadedzināja. Vācieši 1916. gada pavasarī uzcēla koka tiltu ar dzelzs sastiprinājumiem – tas tiešām bija pirmais pastāvīgais tilts Jelgavā, kuru nenoņēma ledus iešanas vai plūdu laikā.
www.jelgavasvestnesis.lv
Diemžēl tas stipri cieta 1924. gada pavasara plūdos. Pēc ilgas stīvēšanās ar valdību jelgavnieki panāca, ka piešķīra līdzekļus jauna tilta būvniecībai, kuru pabeidza tikai 1926. gadā. Jelgavnieki mēdza teikt: «Sen to tiltu daudzināja, nu to tiltu ieraudzīja!» Tikko jaunais tilts tika atklāts, to iemēģināja siena vezums un kravas automašīna. Abi transportlīdzekļi tik tikko varēja pabraukt viens otram garām. Aculiecinieki sprieda, ka divi siena vezumi nebūtu izmainījušies.
1926. gadā uzceltais tilts «nodzīvoja» līdz 1939. gadam, kad tā vietā uzcēla jaunu dzelzsbetona tiltu, kuru nosauca zemgaļu senā varoņa Viestura vārdā. Jaunā betona tilta mūžs bija vēl īsāks par iepriekšējo – tas tika uzspridzināts 1944. gada jūlija un augusta kaujās par Jelgavu.
Attēls: Tilts pār Lielupi pirms Pirmā pasaules kara
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs