Latvijā

Sākoties aukstajam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkures sezonas sākumā drošības nolūkos aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus.

VUGD norāda, ka pērn reģistrēti 1053 ugunsgrēki, bet šogad
reģistrēti 323 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti
dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī
to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem
ugunsgrēkiem izcēlušies nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ,
norāda VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 14
cilvēki, bet cieta 69 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām
saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 10 cilvēki, bet cietis – 31.
Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts
īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot
apkures ierīču tehnisko stāvokli.

Pirmkārt – pirms katras apkures sezonas jāveic dūmvada tīrīšana.
Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju
un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā
samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā –
var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas
visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot,
tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām, kas var
izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. VUGD
atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no
dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs
atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis. Ja privātmāju
saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī
paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra
pirms apkures sezonas sākuma līdz 1. novembrim. Tāpat tīrīšana
nepieciešama arī mehāniskajām ventilācijas sistēmām.

Bet, ja mājās apkurei tiek izmantota malkas plīts, būtiski
atcerēties, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns
metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk
dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām
periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās
plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD
aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes
noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu
brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka
visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas
iemītnieki guļ.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša»