Pilsētā

Lai gan gandrīz gadu policija par pērnā gada nogalē Satiksmes ielas mājas pagalmā notikušās slepkavības izmeklēšanas gaitu neinformēja, ik dienu notika darbs, kas jau martā deva rezultātu – tika aizturēts iespējamais šāvējs, un policija uzskata: tā bijusi pasūtījuma slepkavība.

«Agrāk par to neinformējām, jo tikai tagad izmeklēšanas laikā
savākto pierādījumu apjoms ir pietiekams, lai apgalvotu, ka tieši
šī persona šāva, bet vēl ir virkne neatbildētu jautājumu,» norāda
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas
priekšnieks Juris Staļģevics.

Noziegums, kas uzskatāms par sevišķi smagu, tika pastrādāts
2015. gada 7. decembra (pirmdienas) rītā Satiksmes ielas 51 mājas
pagalmā. Pirms pulksten 7 rītā 1975. gadā dzimis vīrietis izgāja no
sava dzīvokļa un devās uz automašīnu, kad uz viņu sāka šaut. Viņš
tika nogādāts Jelgavas slimnīcā ar sešām šautām brūcēm. Viņa
stāvoklis bija kritisks, jo bija skarti dzīvībai svarīgi orgāni –
plaušas, vēdera dobums, asinsvadi. Nākamajā dienā viņš slimnīcā
mira. «Šādi noziegumi bija raksturīgi 90. gados un gadsimtu mijā,
tāpēc šis notikums izraisīja plašu rezonansi ne tikai Jelgavā, bet
visā Latvijā. Tas kļuva par mūsu darba prioritāti numur viens, pie
kuras strādājam katru dienu visa gada garumā,» norāda
J.Staļģevics.

Šāvēju aizturēja martā

Policijas darbu apgrūtināja arī tas, ka liktenīgajā rītā lija,
bija spēcīgs vējš un ļoti tumšs. Izmeklēšanā vairākas reizes tika
iesaistīts dienesta suns, kā arī pārbaudīta visa iespējamā
informācija, ko varētu būt fiksējušas pilsētas videonovērošanas
kameras un citas ierīces.

Pēc dažu mēnešu darba policijai šā gada martā izdevās aizturēt
iespējamo šāvēju. Tas ir kāds 1983. gadā dzimis vīrietis, kurš jau
agrāk vairākkārt tiesāts, galvenokārt par mantiska rakstura
noziegumiem. Policija viņu aizturēja šā gada martā. «Viņš nav
jelgavnieks un arī aizturēts netika Jelgavā,» Kriminālpolicijas
priekšnieks kliedē versiju, ka aukstasinīgais noziedznieks joprojām
staigā uz brīvām kājām pa pilsētu. Kopš marta viņš atrodas
apcietinājumā – to kā drošības līdzekli viņam piemēroja tiesa, ik
pēc diviem mēnešiem šo lēmumu pārskatot, kā to paredz
Kriminālprocesa likums. Aizdomās turētajai personai ir izvirzīta
apsūdzība pēc Krimināllikuma 116. panta – par slepkavību, par ko
draud pat mūža ieslodzījums.

J.Staļģevics stāsta, ka nozieguma izmeklēšanā tika nopratināti
ļoti daudz liecinieku, un saka paldies iedzīvotājiem par atsaucību
– gan tiem, kuri paši zvanīja policijai un stāstīja, ko redzējuši
vai dzirdējuši, gan tiem, kas nenovērsās un atvēra durvis, kad
policijas darbinieki veica tuvējo māju iedzīvotāju iztaujāšanu, gan
garāmbraucējiem, kas liktenīgajā rītā apstājās un atbildēja uz
jautājumiem. Vairāki no viņiem kļuva par nozīmīgiem lieciniekiem
kriminālprocesā. «Tikai tā, pa gabaliņam liekot kopā puzli, mēs
varam iegūt kopainu – notikuma aprakstu, laiku un vietu,» skaidro
policists.

Tāpat tika veiktas vairāk nekā desmit ekspertīzes.
Ballistiskajās ekspertīzēs tika pārbaudītas lodes un čaulītes, lai
noteiktu, no kāda ieroča šauts, kā arī uz tām atstātās pēdas – DNS,
citas vielas, nospiedumi. Tika veikta arī daktiloskopija, nosakot
atstātos pirkstu nospiedumus. Ķīmiskajās ekspertīzēs tika pētītas
šaušanas pulvera pēdas, izzinot šaušanas leņķus un iespējamo šāvēja
atrašanās vietu, to, kā un cik ilgi viņš šāva. «Šis noziegums bija
prioritāte ne tikai mums, Jelgavā, bet visai Valsts policijai,
tāpēc ekspertīzes tika veiktas paātrinātā kārtā. Taču, neskatoties
uz to, tas ir ļoti laikietilpīgs process. Turklāt ekspertīzes
netika veiktas visas reizē – katrs jauns pavediens var nozīmēt
jaunu ekspertīzi,» izmeklēšanas gaitu skaidro Kriminālpolicijas
priekšnieks, uzsverot: tā, kā izmeklēšanas procesu atspoguļo TV
seriālos un filmās, realitātē nenotiek. Kad persona jau bija
aizturēta, tai tika veikta arī psihiatriskā ekspertīze, lai
noskaidrotu, vai cilvēks ir adekvāts. J.Staļģevics norāda, ka tas
ir obligāts nosacījums tik smagos šādas kategorijas noziegumos.

Aizturētais ar policiju nesadarbojas

Ir divu veidu noziedznieki – tādi, kas ar izmeklētājiem
sadarbojas, un tādi, kas nesadarbojas. Aizturētais vīrietis pieder
pie otrajiem, jo pretējā gadījumā policijai būtu atbildes arī uz
pārējiem jautājumiem: kas ir pasūtītājs, un kāpēc 40 gadus vecajam
vīrietim bija jāmirst.

«Lai gan mums vēl nav visas atbildes par notikušo, viena epizode
ir skaidra, un to jau esam nodevuši prokuratūrai,» J.Staļģevics
skaidro, ka šobrīd no pamatlietas, kurā ir jau desmit sējumi,
izdalīta lieta par slepkavības izdarīšanu. Tā novembra vidū ir
nodota Zemgales tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas
uzsākšanai, un J.Staļģevics cer, ka drīzumā arī sāksies šīs lietas
iztiesāšana, jo tikai tiesa var atzīt personu par vainīgu
inkriminētajā noziegumā.

Motīvs vēl nav zināms

Pēc nozieguma izdarīšanas policija kā galveno versiju izvirzīja
to, ka noziegums saistīts ar mirušā privāto dzīvi. Tomēr ne toreiz,
ne tagad policija sīkāk šo versiju nekomentē un arī citas
neizvirza. «Versijas bija vairākas. Skaidrs, ka ir noticis
konflikts, un, kā ierasts, jānoskaidro, kas par cilvēku ir upuris,
ar ko viņš nodarbojas. Arī šajā gadījumā to visu pārbaudījām, sākot
ar ģimeni, draugiem, paziņām, kaimiņiem, darbavietu,» stāsta
J.Staļģevics, atzīstot: konkrēts motīvs, kāpēc tika pasūtīta šī
slepkavība, policijai zināms nav.

Viņš uzsver: tāpēc arī policijas darbs joprojām turpinās, lai
noskaidrotu pilnu notikuma ainu, visus iesaistītos,
līdzdalībniekus, ja tādi bijuši. «Uzskatu, ka vainīgajiem par
izdarīto ir jāsaņem sods,» tā Zemgales Kriminālpolicijas
priekšnieks.

Smago noziegumu skaits būtiski samazinājies

Par laimi, pēdējos gados slepkavības Jelgavā nenotiek tik bieži.
2014. gadā Jelgavā reģistrētas divas slepkavības, pagājušajā gadā –
viena un divi slepkavības mēģinājumi, bet šogad – viena. Šogad 26.
maijā pamestās augstceltnes teritorijā Pumpura ielā 3a tika atrasts
vīrieša līķis ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Valsts policijas
Zemgales reģiona pārvaldes galvenā speciāliste Ieva Sietniece
norāda, ka cilvēks bija bezpajumtnieks, tāpēc viņa identitāti
noskaidrot bija sarežģīti. Policijai izdevies noskaidrot, ka
nogalinātais ir dzimis 1957. gadā. Aizdomās par šī nozieguma
pastrādāšanu tiek turēts 1988. gadā dzimis vīrietis, kurš agrāk
bijis tiesāts par laupīšanu. Zemgales Kriminālpolicijas priekšnieks
norāda – pēdējos gados vērojama tendence, ka pastrādāto slepkavību
skaits gan Jelgavā, gan visā reģionā mazinās, jo vēl pirms pieciem
gadiem to bijis stipri vairāk.

Tomēr satraucoša ir cita tendence – pēdējos gados pieaug to
gadījumu skaits, kad cilvēki tiek smagi piekauti (pēc
Krimināllikuma 125. panta – tīši smagi miesas bojājumi) un mirst no
gūtajām traumām. Piemēram, šovasar bijuši vismaz divi gadījumi (bez
jau minētā notikuma Pumpura ielā), kad līdz nāvei tika piekauts
bezpajumtnieks. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu līdz
15 gadiem. Policijā norāda, ka visbiežāk šie noziegumi tiek
izdarīti sadzīves strīdu rezultātā un konfliktsituācijās.
«Uzskatām, ka pagājušajā un šajā gadā pastrādātie noziegumi ir
atrisināti. Daļa no tiem jau ir nodoti prokuratūrai
kriminālvajāšanai,» norāda J.Staļģevics.

Foto: Austris Auziņš