Pilsētā

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknis šī gada astoņos mēnešos Jelgavā reģistrējis 15 krāpšanas gadījumus, izmantojot ātros kredītus. Atklāt izdevies četrus gadījumus.

Ilze Knusle-Jankevica

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas
iecirknis šī gada astoņos mēnešos Jelgavā reģistrējis 15 krāpšanas
gadījumus, izmantojot ātros kredītus. Atklāt izdevies četrus
gadījumus.

Policija norāda: lai uz citas personas vārda paņemtu ātro
kredītu, pietiek ar interneta bankas datiem un kontu. Veidi, kā
krāpnieki tiek pie sev nepieciešamajiem datiem, ir dažādi.
«Populārs veids ir, kad sociālajos tīklos piedāvā darbu un personai
paprasa internetbankas datus, lai varētu pārskaitīt algu. Tomēr
nevienam darba devējam nav tiesību pieprasīt šādus datus, algas
pārskaitīšanai pietiek ar konta numuru,» stāsta policijas
izmeklētāja Marina Stefanoviča.

Otrs veids: svešinieks uz ielas prasa palīdzību – viņam
radinieks no ārzemēm grib pārskaitīt naudu, bet viņam neesot konta,
tāpēc viņš lūdz, lai upuris atver kontu. «Te loģisks ir jautājums:
kāpēc šī persona pati neatver kontu uz sava vārda?» iedzīvotājus
būt uzmanīgiem aicina izmeklētāja.

Trešais veids: cilvēks vēlas aizņemties naudu no privātpersonas
vai aizdot naudu privātpersonai. Visbiežāk tas notiek ar
sludinājuma starpniecību, un izplatītākā sludinājumu platforma ir
ss.lv. «Krāpnieks, lai iegūtu datus, saka, ka viņam tie vajadzīgi,
lai pārbaudītu darījuma partnera kredītvēsturi,» tā
M.Stefanoviča.

Ceturtais veids: ātro kredītu uz cita vārda noformē upura
tuvinieki, draugi, paziņas, kam ir pieeja internetbankas
datiem.

Protams, ja gadās pazaudēt maku ar visiem dokumentiem, banku
kodu kartēm un parolēm un PIN kodiem, nekavējoties jāsazinās ar
banku un jānobloķē konts, lai tas netiktu izmantots krāpnieciskām
darbībām. Piemēram, februārī kāda 1973. gadā dzimusi sieviete
pazaudēja bankas karti un internetbankas pieejas kodu karti, un uz
viņas vārda tika noformēts kredīts 420 eiro apmērā. Ir arī
gadījumi, kad cietusī persona kopā ar krāpnieku dodas uz banku un
atver kontu, datus uzreiz atdodot krāpniekam. Tāpat ir gadījumi,
kad krāpnieki par konta atvēršanu samaksā naudu, apmēram 15 – 20
eiro.

Policija arī norāda: krāpnieki uz vienas personas vārda cenšas
noformēt pēc iespējas vairāk kredītu ar maksimāli lielām
summām. 

Pagājušajā gada astoņos mēnešos Jelgavā tika reģistrēti 37 šādi
krāpšanas gadījumi, no kuriem 5 tika atklāti, bet vēl 8 ir nosūtīti
prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Šogad astoņos mēnešos
reģistrēti 15 gadījumi, no kuriem atklāti četri.

Foto: publishingperspectives.com

Saistītās ziņas

Krāpjoties ar ātrajiem
kredītiem, nežēlo arī tuviniekus un draugus