«Pēdējos piecus gadus Valsts policijā nav nākuši klāt darbinieki ar IT zināšanām, tāpēc var teikt, ka kibernoziegumu apkarošanas jomā pa šiem gadiem esam vājinājušies. Sakarā ar Latvijas prezidentūru ES šis jautājums aktualizēsies, jo, tā kā Latvija ir zaļa prezidentūra un pārsvarā lieto elektroniskos dokumentus, mēs kļūstam interesanti kibernoziedzniekiem. Tāpēc mums jau tagad jāsāk domāt, kā uzlabot darbu šajā jomā,» tā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes gada atskaites sanāksmē uzsvēra Valsts policijas priekšnieka vietnieks un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Ilze Knusle-Jankevica
A.Grišins stāsta, ka jau drīzumā tiks publicēti paziņojumi pieteikties tos policijas darbiniekus, kuri vēlētos strādāt šajā jomā. Viņiem tiks nodrošinātas apmācības, lai pēc tam kibernoziegumu izmeklēšanas nodaļu izveidotu katrā reģionālajā pārvaldē.
Mūsdienās modernās tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas un pamazām tās ienāk arī policijas darbā. A.Grišins informē, ka pagājušā gada nogalē Valsts policija iegādājusies analītiskās programmatūras, kas daudz ērtāk un operatīvāk ļaus apstrādāt un analizēt informāciju. Un tas ir ļoti svarīgi, ja darba apjoms ir liels. Kā norāda Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieks Juris Staļģevics, jau vēsturiski Zemgales reģions un jo īpaši Jelgava ir otrais smagākais reģions aiz Rīgas noziedzības līmeņa ziņā. Policijas Jelgavas iecirknī 2014. gadā reģistrēti 10 884 notikumi, tais skaitā noziedzīgi nodarījumi un administratīvi pārkāpumi.
Izanalizējot pagājušā gada darba rezultātus, Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš secina, ka noziedzības līmenis reģionā un Jelgavas apkārtnē ir krities, savukārt noziedzīgo nodarījumu atklāšana – augusi. «Šeit būtisku ieguldījumu devis patruļpolicijas dienests, jo lielu daļu noziegumu uz karstām pēdām atklāj tieši šī dienesta ekipāžas, kas ir vistuvāk notikuma vietai un parasti tur ierodas pirmās,» tā H.Laidiņš. Jāpiebilst, ka 2014. gadā patruļpolija uz karstām pēdām atklājusi 484 noziegumus un aizturējusi 508 personas.
Jelgavā 2014. gadā reģistrēti 2034 noziedzīgi nodarījumi, kas ir mazāk nekā 2013. gadā. Būtiski, ka samazinājies tādu noziedzīgu nodarījumu skaits kā slepkavības, laupīšanas. Zemgales Tiesu apgabala virsprokurors Dainis Mālmanis gan norāda, ka izmeklētājiem vajadzētu rūpīgāk strādāt ar pierādījumu vākšanu un apstrādāšanu kriminālprocesā, vēl ciešāk sadarbojoties ar prokuratūru. Jāpiebilst, ka pagājušā gadā Zemgales reģiona pārvaldē viens izmeklētājs vidēji mēnesī strādāja ar 6,8 lietām.
H.Laidiņš uzsver, ka pagājušajā gadā policijas prioritātes bija narkotiku un nelikumīgo akcizēto preču izplatības apkarošana, cīņa ar kukuļdevējiem, satiksmes uzraudzība. Tas palicis nemainīgi arī šogad, bet klāt nākušās arī citas prioritātes – ekonomisku noziegumu un kibernoziegumu apkarošana. H.Laidiņš cer, ka arī šogad sabiedrība aktīvi iesaistīsies un informēs policiju par nelikumībām, kaut ko aizdomīgu pamanītu. Viņš atgādina, ka iedzīvotāji var zvanīt arī pa Zemgales reģiona pārvaldes uzticības tālruni 67014077.
Valsts policijas Jelgavas iecirkņa darba rezultāti 2014. gadā (2013. gadā)
Smagi noziedzīgi nodarījumi – 608 (757)
Sevišķi smagi noziedzīgi nodarījumi – 74 (51)
Mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi – 990 (810)
Kriminālpārkāpumi – 56 (159)
Slepkavības – 2 (5)
Smagi miesas bojājumi – 4 (6)
Laupīšanas – 19 (29)
Zādzības – 764 (787)
Zādzības no dzīvokļiem – 109 (132)
Autotransporta zādzības – 36 (30)
Kukuļdošana – 18 (10)
Kriminālprocesi par narkotiku nelegālu apriti – 70 (52)
Kriminālprocesi par akcizētām precēm – 66 (36)
Foto: www.igovernment.in
2.7 °C,
5.3 m/s,
91.9 % 
2.7 °C,
5.3 m/s,
91.9 %