3.9 °C, 2.2 m/s, 98.4 %

Izglītība

Policists, kuram piecīšus nepiedāvā
17/04/2008

Diena, ko pavadām kopā ar Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3. nodaļas inspektoru Aleksandru Maniševu, ir samērā mierīga, taču viņa 30 gadu garajā darba stāžā ceļu policijā bijušas arī skaudras epizodes. Tiesa, pieredze stimulējusi sasniegt tādu rūdījumu, ka, šķiet, nekas vairs šajā darbā nevar nedz pārsteigt, nedz emocionāli izsist no līdzsvara.

Daiga Laukšteina

Diena, ko pavadām kopā ar Jelgavas pilsētas un rajona
Policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3. nodaļas inspektoru
Aleksandru Maniševu, ir samērā mierīga, taču viņa 30 gadu garajā
darba stāžā ceļu policijā bijušas arī skaudras epizodes. Tiesa,
pieredze stimulējusi sasniegt tādu rūdījumu, ka, šķiet, nekas vairs
šajā darbā nevar nedz pārsteigt, nedz emocionāli izsist no
līdzsvara.

Dežūrai vajadzētu sākties pulksten astoņos no rīta, taču pirmais
izsaukums liek posties uz darbu stundu agrāk. Dobeles ielā 7 pie
veikala «Iki» notikusi divu automašīnu – «Renault Master» un
«Renault Midlum» – neliela sadursme. Viena no tām brauca
atpakaļgaitā, bet otra – taisni garām. Šajā ceļu satiksmes
negadījumā automašīnas guva vien nelielus bojājumus.

Nokļūšana notikuma vietā
Avārijas vietā pilsētas robežās policijai vajadzētu ierasties 15
minūšu laikā, bet rajonā – atkarībā no tā, cik tālu noticis
negadījums. «Maksimālais attālums var būt 48 kilometri no Jelgavas.
Apmēram tik tālu var nākties braukt uz Jūrmalas vai Bauskas pusi.
Pēc izsaukuma saņemšanas uzreiz dodos ceļā. Bet negadījumā
nokļuvušajiem jāņem vērā, ka ceļā var paiet pat 40 minūtes un
vairāk. Stundas laikā parasti ierodamies. Ceļu policija noteikti
jāsagaida,» uzsver A.Maniševs.
Nav teikts, ka notikuma vietā ieradīsies tieši dežurējošais
inspektors. Īpaši sliktos laika apstākļos var gadīties vairākas
avārijas vienlaicīgi. Kad dežurējošais inspektors ir aizņemts un ir
brīvas citas ceļu policijas ekipāžas, tās arī var braukt formēt
negadījumu. Pilsētā katru dienu strādā divas līdz četras ekipāžas.
«Kad esmu aizņemts, uz negadījuma vietu sūtām nākamo ekipāžu, jo
pilsētas robežās 10 – 15 minūšu laikā avārijas vietā policijas
vienībai vajadzētu ierasties. Dažkārt braucu viens. Savukārt rajona
teritorijā vai arī smagu avāriju gadījumā ņemu līdzi vēl kādu
inspektoru. Katrā ziņā esmu pirmais, kurš dodas ceļā,» dežurējošā
inspektora nianses klāsta A.Maniševs.

Policista darbs
«Jā, kopumā tas ir smags,» policijas iecirknī gaidot kārtējo
izsaukumu, klāsta A.Maniševs. Lielākais mīnuss ir tas, ka arvien
grūtāk strādāt ar pārkāpējiem – cilvēkiem algas allaž šķiet pārāk
mazas, lai vēl daļu maksātu par pārkāpumiem. Daudzi negrib atzīt
savu vainu. «Tiesa, rupju lamāšanos neatminos, bet šoferu saltus
melus gan esmu piedzīvojis. Cilvēki ir dažādi.»
Dažkārt šķiet, ka policisti vairāk, kā saka, piesien aci vecāka
izlaiduma automašīnu modeļiem. Vai ir tāda tendence apturēt kādas
konkrētas automašīnas? Izrādās, ka ne – tādas neesot. A.Maniševam
arī nav baiļu sajūtas, kad darīšana ar kādu jaunākā izlaiduma BMW
markas automašīnas vadītāju skūtu galvu. «Ir bijuši arī apturētie
ar ieročiem, bet no kā gan man baidīties?» smaida policists.

Dežūru grafiks
un atalgojums
«Man sanāk kādas 16 dežūras mēnesī. Viena maiņa ilgst 12 stundas.»
Vispirms dežurējošais inspektors nostrādā no pulksten astoņiem rītā
līdz astoņiem vakarā, bet jau nākamajā dienā jāpošas nakts maiņai
no pulksten astoņiem vakarā. Pēc tam divas dienas brīvas. «Nē,
noguruma gan nav. Ar tādu režīmu esmu jau apradis, tomēr labāk
patika, kā bija agrāk, kad vajadzēja strādāt 24 stundas no vietas,
tad vairāk brīvu dienu pēc kārtas. Tā nostrādāju 24 gadus, bet
sešus – 12 stundu režīmā.»
No šī gada sākuma A.Maniševa mēneša atalgojums pēc nodokļu nomaksas
ir 550 latu. «Man tas šķiet normāli. Labi, ka šogad 100 latu algas
pielikums. Vienalga jau inflācija ir augsta,» nopūšas policists.
Jāņem vērā, ka viņa darbs nav no vieglākajiem un drošākajiem, kā
arī jāstrādā jebkādos laika apstākļos. «Bet man tas ir vienalga.
Darbs apmierina. Kur citur lai eju? Tiesa, man ir augstākā
izglītība. Esmu beidzis LLU. Apgūtā specialitāte saistīta ar
autotransportu. Vai labāk strādāt kādā servisā?» retoriski jautā
A.Maniševs.
Vēl pavisam nesen – 1. aprīlī – ceļu policija Latvijā atzīmēja savu
70. gadadienu. Par ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā tika
apbalvots arī A.Maniševs. Tiesa, jubilejas dienā viņam bija
jāstrādā. Protams, godam nopelnīto naudas prēmiju viņš saņēma. Tie
bija 100 lati. Pareizāk sakot, 68 lati pēc nodokļu nomaksas.
Policists pasmaida: «Daudz, ne? Tik ilgi esmu nostrādājis, bet 68
lati…»

Notikusi avārija
Vēl pirmspusdienā notiek otrs un šajā dienā pēdējais ceļu satiksmes
negadījums, kurā A.Maniševs noformē visus nepieciešamos dokumentus.
Kāda sieviete netika galā ar automašīnas vadību atpakaļgaitā
Jelgavā, Driksas ielā 1 un uzbrauca ceļa zīmei «Iebraukt
aizliegts». «Sieviete ir sieviete,» lakoniski un pietiekami skaidri
izsakot savas domas par autovadītājām, notikušo komentē inspektors.
Viņš izrādīja lielu sapratni un pretimnākšanu, atļaujot kundzei
nogādāt savus mazos bērnus vajadzīgajā vietā, kamēr tiek aizpildīti
visi nepieciešamie protokoli.
Par laimi, automašīna nav bojāta, taču tautā sauktais «ķieģelis»
gan nogāzts gar zemi.

Biežākie negadījumi
Ceļu satiksmes negadījumu neuzmanības dēļ ir daudz. Itin bieži
autovadītājs nokļūst avārijā, braucot atpakaļgaitā, krustojumos,
daudzi pārsniedz atļauto ātrumu. «Es gan te neko daudz nevaru
komentēt, jo ar radaru nestrādāju, nevaru spriest par lielākajiem
ātruma pārsniegumiem pilsētas robežās. Esmu dežurējošais policists,
kam jādodas uz izsaukumiem kā pilsētā, tā rajonā. Abās vietās ceļu
satiksmes negadījumu vienlīdz daudz. Kā kuru dienu. Rajonā biežāk
tiek notriekti meža zvēri, parasti stirnas, bijis arī briedis. Bet
dažkārt ziņo arī gadījumos, kad notriektas lapsas. Īsāk sakot, ceļu
policiju sauc, kad bojāta automašīna un tās saimnieks nokārtojis
«Kasko» apdrošināšanu. Turpretī pilsētā nereti transportlīdzekļi
nobrauc no ceļa, uzbrauc gājējiem. Notikumu amplitūda ir
plaša.»

Smagākais ceļu
satiksmes negadījums
Tūlīt, tūlīt aprīlī apritēs 30 gadi, kopš A.Maniševs strādā ceļu
policijā. Attiecīgi nācies piedzīvot gan smagas avārijas, gan
asarās, pārdzīvojumos slīkstošus cilvēkus. Diemžēl arī ceļu
satiksmes negadījumos bojā gājušos. No tā nevar izvairīties neviens
ceļu policists. «Kā es to pats sevī spēju pārdzīvot?» atbildi uz šo
jautājumu A.Maniševs patur sevī, taču vairākkārt lēnām atkārto, ka
30 gadu laikā noformējis 790 avārijas ar cietušajiem un 97 – ar
bojā gājušajiem. Te viņš runā par smagām avārijām, nemaz nepieminot
un neuzskaitot sīkos sasitumus. Tā policists liek noprast, ka viņam
jau izstrādājusies imunitāte pret personīgiem pārdzīvojumiem
attiecīgajos brīžos.
«Daudzas avārijas ir smagas, bet nopietnākā, ko atceros, notika
Platonē. Četri jaunieši alkohola reibumā ar vieglo automašīnu
ietriecās kokā. Transportlīdzeklis sadega, un visi gāja bojā. Tas
varēja būt pirms kādiem desmit gadiem. Padomājiet… Četri jauni
cilvēki… Bija liecinieki, kas apstiprināja alkohola
lietošanu.»

Saskaņotais paziņojums
Ja nav cietušo, sadursmē nokļuvušie autovadītāji var nokārtot
saskaņoto paziņojumu, kad ceļu policijas iejaukšanās nemaz nav
nepieciešama. Autovadītāji savstarpēji vienojas, panāk kompromisu.
Nelielos ceļu satiksmes negadījumos tā notiek bieži. Konkrētajā
dienā tādi bija veseli četri.
Arī mierīgās dienās dežurējošais inspektors nesēž kabinetā. Viņš
mēdz pievienoties citu inspektoru ekipāžām pilsētā. «Tagad braukšu
paēst. Pēc tam var gadīties izsaukumi,» vēl pusdienlaikā sacīja
A.Maniševs.

Neziņa kliedē rutīnu
Lai arī sešus gadus nostrādājis, uz ceļa ar zizli rokās apturot un
pārbaudot autovadītājus, jau 24 gadus Maniševa kungs noformē ceļu
satiksmes negadījumus. «Kas mani darbā saista? Nekad nezinu, kā
diena paies – ar lielām avārijām vai pavisam mierīgi. Esmu taču
dežurants!» Inspektoram savs darbs nemaz nešķiet tik bīstams:
«Holivudas filmu cienīgi piedzīvojumi nav gadījušies. Arī šaut nav
bijis vajadzības. Atsevišķus autovadītājus gan esmu ķēris, kad pēc
avārijas ar cietušajiem vainīgie mēģina bēgt no notikumu vietas.
Tad ar skaņas signālu un iedegtām bākugunīm viņiem sekojam.»
Par slavenajiem «piecīšiem», ar ko šoferi viegli un ātri mēģina
atpirkt savu vainu, A.Maniševs nemāk spriest. «Ziniet, avāriju
gadījumos piecīšus nepiedāvā. Man neviens nepiedāvā. Laikam tādēļ,
ka strādāju jau ilgus gadus…» Un arī tagad pieredzējušais
policists par darba vietas maiņu nedomā.