Ir noslēgušās 12. Saeimas vēlēšanas un provizoriskie rezultāti rāda, ka Saeimā būs pārstāvēti seši politiskie spēki – «Saskaņa», «Vienotība», Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, partija «No sirds Latvijai» un Latvijas Reģionu apvienība. Ko Jelgavas politiķi domā par vēlēšanu rezultātiem un vēlētāju aktivitāti?
Ligita Vaita
Ar vēlēšanu rezultātiem apmierināts ir Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. «Uzskatu, ka šī ir ZZS uzvara. Paldies katram vēlētājam un sadarbības partneriem, kuri novērtē mūsu darbu un sniedz uzticību arī turpmākam darbam!» tā A.Rāviņš. Viņš uzskata, ka ZZS vēlētāju atbalstu nav saņēmusi kā avansu, bet gan kā uzticību par jau padarīto darbu. «Mums ienākot koalīcijā, tas nozīmē stabilitāti. Un par to vēlētāji arī ir balsojuši,» vērtē Jelgavas domes priekšsēdētājs. Viņš uzteic arī jelgavnieku aktivitāti vēlēšanās, kas, viņaprāt, parāda, ka cilvēki atbildīgi izturas pret savu balsi un izprot tās nozīmi. Savukārt par Saeimā provizoriski iekļuvušajiem Zemgales ZZS pārstāvjiem, kas pēc provizoriskajiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem ir Augusts Brigmanis, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis un Andris Bērziņš, A.Rāviņš teic: «Tas bija likumsakarīgi. Protams, gribētos redzēt lielāku pārstāvniecību, sevišķi no mūsu pilsētas izvirzītajiem kandidātiem, bet tas nozīmē, ka mums jāstrādā vēl vairāk, lai arī Jelgavas pārstāvji būtu pamanāmāki un atpazīstamāki.»
«Ņemot vērā, ka manis pārstāvētā partija «Saskaņa» jau otro reizi valstī ir uzvarējusi, rezultātus vērtēju kā ļoti labus,» teic Jelgavas domes deputāts Ivars Jakovels, kurš gan bija arī kandidāts Saeimas vēlēšanās, bet Saeimā nav ticis. Viņš norāda uz vairākām nepilnībām sabiedrisko mediju darbā, kas balansē uz politiskās ētikas robežas. «Ņemot vērā, ka pirmo reizi mēnesi pirms vēlēšanām bija aizliegtas politiskās reklāmas televīzijā, daudz lielāku lomu šoreiz spēlēja mediji. Un uzskatu, ka sevišķi sabiedriskā medija darbā bija jūtama lobēšana konkrētam politiskam spēkam, nevis neitralitāte, kā tam būtu jābūt,» tā I.Jakovels. Savukārt jelgavnieku aktivitāti vēlēšanās viņš vērtē kā apmierinošu. «Robeža ap 60 procentiem nav izcila, taču nav arī kritiska. Tas nozīmē, ka vairums iedzīvotāju tomēr ir raduši iespēju piedalīties vēlēšanās, par ko viņiem paldies, taču mums vienalga kopīgi – gan politiķiem, gan medijiem -, jāstiprina vēlētāja pārliecība, ka vēlēšanās ir jāpiedalās,» uzskata I.Jakovels.
«Vienotības» pārstāvis Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis teic, ka viņu galvenokārt pārsteidz viens aspekts – ar salīdzinoši augsto vēlētāju aktivitāti vienalga valstī ir uzvarējusi «Saskaņa». «Domāju, ka vēlētāju aktivitāte ir salīdzinoši augsta un tas lielā mērā saistīts ar cilvēku vēlmi pēc drošības un satraukumu par ģeopolitisko situāciju. Taču pārsteidzoši, ka arī pie salīdizinoši augstās aktivitātes valstī vislielāko atbalstu saņēmusi «Saskaņa». Par pārējo partiju rezultātiem man pārsteigumu nav, tie ir diezgan likumsakarīgi,» vērtē A.Rublis. Viņš piebilst, ka arī Jelgavas rezultāti ir saprotami, jo līdzīgu ainu rādījuši arī pēdējo pašvaldības vēlēšanu rezultāti. «Pilsētā tiek ļoti daudz strādāts ar mazākumtautībām, tāpēc domāju, ka caur biedrībām mazākumtautību cilvēki Jelgavā jūtas uzklausīti,» uzskata A.Rublis.
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods ar savas partiju apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK startu vēlēšanās ir apmierināts. «Malacis, vēlētājs! Es teiktu, ka šajās vēlēšanās pilsoņi bijuši prātīgāki un arī balsojuši apdomīgāk nekā pirms trim gadiem ārkārtas Saeimas vēlēšanās. Kopumā rezultāti ir patīkami, un īpašs prieks par savu partiju, jo vienmēr ir grūti noturēt pozīcijas, bet šoreiz vēlētāju atbalsts bijis pat vēl lielāks,» vērtē J.Strods. Viņš arī uzteic vēlētāju aktivitāti, sevišķi Jelgavā, tiesa gan, uzskata, ka skaitļi par vēlētāju aktivitāti nav īsti precīzi. «Es īsti neticu oficiālajiem CVK rādītājiem par balsstiesīgo skaitu, kaut vai tāpēc, ka tie nesakrīt ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem. Turklāt, ja, piemēram, viens jelgavnieks ir aizbraucis uz Lielbritāniju un vēlas piedalīties vēlēšanas no turienes, viņš var piedalīties tikai kā rīdzinieks un balsot par Rīgas sarakstu. Tāpēc šajā gadījumā vēlētāju uzskaite nav īsti precīza,» uzskata J.Strods. Savukārt par konkrētām personālijām jaunajā Saeimā viņš runāt vēl nevēlas, pirms oficiāli nav paziņots Saeimas sastāvs.
Jāatgādina, ka vakar norisinājās 12. Saeimas vēlēšanas. Jelgavā vēlēšanās piedalījās 24868 vēlētāji, kas ir 62,36 procenti visu balsstiesīgo iedzīvotāju. Visvairāk – 5380 – vēlētāju balsis Jelgavā saņēmusi ZZS, sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» Jelgavā saņēmusi 5283 vēlētāju balsis, bet «Vienotība» – 5081 balsi.
Tālāk pēc balsu skaita Jelgavā līderu vidū seko nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK ar saņemtām 4614 balsīm Jelgavā, partija «No sirds Latvijai» ar 1451 un Latvijas reģionu apvienība ar 1410 vēlētāju balsīm.
Savukārt valstī kopumā vislielāko atbalstu guvusi «Saskaņa», kam seko «Vienotība», ZZS, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, partija «No sirds Latvijai» un Latvijas Reģionu apvienība.
Pārējās partijas, pēc pašreizējiem rezultātiem, nepārvar 5 procentu barjeru.
Jāatgādina, ka šie ir provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Foto: Krišjānis Grantiņš
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 % 
23.4 °C,
1.8 m/s,
56.7 %