26.4 °C, 3.1 m/s, 36.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPrecizēta: vienu objektu gatavi būvēt 28 pretendenti
Precizēta: vienu objektu gatavi būvēt 28 pretendenti
18/02/2009

146 izņemti konkursa nolikumi, 28 iesniegti piedāvājumi. Tāda ir bērnu un jauniešu nometnes «Lediņi» rekonstrukcijas projekta konkursa sākotnējā bilance. Pašvaldības konkursa komisija pēc otrdien notikušās piedāvājumu atvēršanas un cenu nosaukšanas, kurai līdzi sekoja praktiski visi pretendenti, sākusi būvfirmu iesniegto dokumentu pakešu izvērtēšanu.

Anna Afanasjeva

146 izņemti konkursa nolikumi, 28 iesniegti piedāvājumi.
Tāda ir bērnu un jauniešu nometnes «Lediņi» rekonstrukcijas
projekta konkursa sākotnējā bilance. Pašvaldības konkursa komisija
pēc otrdien notikušās piedāvājumu atvēršanas un cenu nosaukšanas,
kurai līdzi sekoja praktiski visi pretendenti, sākusi būvfirmu
iesniegto dokumentu pakešu izvērtēšanu.

«Lediņu» rekonstrukcija ir pirmais konkurss, kura piedāvājumi
pašvaldībā šogad atvērti. Par pašvaldības piesaistītajiem
līdzekļiem no Norvēģijas finanšu instrumenta bērnu un jauniešu
nometni paredzēts atjaunot un piemērot arī bērniem ar īpašām
vajadzībām. Izņemto konkursa nolikumu skaits liecina, ka nozarē
būtiski samazinājies pasūtījumu īpatsvars, kā dēļ uzņēmumi izmanto
visas jaunu objektu un nodarbinātības iespējas. To pirms aplokšņu
atvēršanas atzīst arī paši uzņēmēji. «Tā kā darbu vajag, cenšamies
pretendēt uz visām iespējamām vietām,» teic firmas «Ruda K»
pārstāvis no Rojas. Īpaši priecīgi par lielo pretendentu skaitu
būvnieki gan nav.

Andis Pelsis no Jelgavas uzņēmuma «Uni San» atzīst, ka, zinot lielo
interesi par nosacījumiem, piedāvājumu skaits varēja būt vēl
lielāks. «Konkursos startējam gan atsevišķi, gan veidojot uzņēmumu
apvienību. Konkurence šodien, protams, ir liela,» raksturo
A.Pelsis, uzsvērdams, ka pēdējā laikā gan būvnieku, gan pasūtītāju
ikdienu apgrūtina lielais konkursu rezultātu pārsūdzību īpatsvars.
Pagājušā gada nogalē «Uni San» un SIA «Rimts» kopīgais piedāvājums
tika atzīts par izdevīgāko Līvbērzes sporta halles būvniecības
konkursā. Rezultātu apstrīdēja, rit trešais mēnesis, bet Iepirkumu
uzraudzības biroja slēdziena joprojām nav. Arī citi būvnieki
atzīst, ka pārsūdzības pieņemas spēkā un atbildīgā institūcija ar
to izskatīšanu operatīvi vairs netiek galā.

Piedāvājumu aplokšņu atvēršanā būvnieki cītīgi seko līdzi procesam
un pieraksta cenas. Daži, sapratuši, ka piedāvājums nebūs
konkurētspējīgs, telpas pamet. Noslēgumā atsevišķi pretendenti,
saprotot, ka šoreiz pie darba neizdosies tikt, jūtas patiešām
apbēdināti. Asaras dažu vīru acīs varētu tulkot kā uzņēmuma «būt
vai nebūt» jautājumu.

«Lediņu» rekonstrukcijai piedāvātā cenu amplitūda atšķiras vairāk
nekā divas reizes. Lētākais piedāvājums 147 966 latu apmērā bez PVN
pieder SIA «Kvinta plus» no Rīgas, savukārt dārgākais (314 374 lati
bez PVN) – arī Rīgas uzņēmumam «RBS skals». Tā pārstāvis Alfrēds
Brics lētākos piedāvājumus no pasūtītāja un arī izpildītāja
viedokļa raksturo kā risku un ielaišanos uz zināmu avantūru, jo
zemākā cena ne vienmēr nozīmē, ka projektu izdosies pabeigt bez
problēmām. Darbu gaitā var rasties papildu darbi un izdevumi, kas
nozīmē pārrunas ar pasūtītāju un papildu izdevumus. «Ja ir
uzņēmumi, kas apņēmušies darbus veikt par šādu cenu, jāvēl veiksme,
bet būs grūti, jo projekts ir izstiepts, nav operatīvi pabeidzams,»
tā A.Brics. Citi būvnieki cenu atšķirību skaidro ar dažādām
taktikām. Proti, uzņēmumi taupa ne vien uz darbaspēka, bet arī
būvmateriālu rēķina – pērk lētākos, atsevišķās grupās pēc tiem ir
izdevīgi braukt uz Poliju. Vienlaikus uzņēmēji nenoliedz, ka
pašlaik ir firmas, kas ir gatavas uz visu.

Andris Justinovičs no SIA «Kvinta plus» uzsver, ka firmas
piedāvājums nenozīmē cenu dempingu un nav zem pašizmaksas: «Tāme
rēķināta pēc izņemtajiem tehniskās specifikācijas dokumentiem un
summa ir reāla. Projekta peļņa, protams, ir minimāla. Tagad nevar
likt tādu procentu kā labajos laikos.»

Pašvaldības izpilddirektora vietnieks un konkursa komisijas
priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks un Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldes projektu vadības sektora vadītāja vietniece Sandra
Liepiņa lielo interesi raksturo kā loģisku un likumsakarīgu
procesu, kas izskaidrojams ar vispārējo situāciju valstī. Proti,
būvniecības apjomi ir sarukuši līdz minimumam, naudas īsti nevienam
vairs nav un neizskatās, ka situācija tuvākajā laikā uzlabosies.
Savukārt dažādu ES fondu un programmu atbalsta nauda, kā šajā
gadījumā, nozīmē reālu pasūtījumu, ar kuru var rēķināties.

Pašvaldības speciālisti arī norāda, ka salīdzinoši lielajam
pretendentu skaitam ir gan plusi, gan mīnusi. «No lielāka skaita
būs lielākas iespējas izvēlēties atbilstošāko. Tomēr pastāv arī
vairāki riski, piemēram, nepamatoti lēts piedāvājums, ilgs
iesniegto piedāvājumu vērtēšanas laiks, iespējamās sūdzības. Tas
varētu ietekmēt līguma slēgšanas un darbu uzsākšanas laiku,» lēš
S.Liepiņa.