22.7 °C, 1 m/s, 71.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPret nelegālu uzņēmējdarbību cīnās kopīgi
Pret nelegālu uzņēmējdarbību cīnās kopīgi
16/10/2009

Ilze Knusle-Jankevica

Būvvalde kopā ar speciālistiem no Valsts darba inspekcijas un
Valsts vides pārvaldes pārbaudīja vairākus autoservisus, par kuriem
ir aizdomas: tie darbojas nelikumīgi. Visus apmeklētos autoservisus
vieno tas, ka to izveide veikta, nesaskaņojot to Būvvaldē. Valsts
darba inspekcija servisos pārbaudīja darba apstākļus un to, vai
tiek ievērotas darba drošības prasības. Valsts darba inspekcijas
vecākā inspektore pārliecinājās, vai telpās ir siltums, aukstais un
siltais ūdens, labierīcības, atpūtas telpa, kā arī par to, vai
darbiniekiem pieejamas darba aprīkojuma un iekārtu lietošanas
instrukcijas valsts valodā, darba aizsardzības instrukcijas
veicamajiem darbiem, vai tiek lietots speciālais apģērbs, vai
darbinieki ir nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības
līdzekļiem. Savukārt Vides pārvaldes vecākā inspektore pirmām
kārtām pārbaudīja, vai uzņēmumam ir apliecinājums C kategorijas
piesārņojošai darbībai, kā tiek uzglabāti bīstamie atkritumi, vai
sakārtota notekūdeņu kanalizācijas sistēma. Šoreiz gan reidā
nepiedalījās Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura kompetencē būtu
pārbaudīt to, kā un vai vispār šie uzņēmumi maksā nodokļus, taču
pastāv aizdomas, ka arī te varētu atklāties ne viens vien
pārkāpums, tādēļ VID informēts par šiem puslegālajiem servisiem,
lai varētu veikt savas pārbaudes.

Komisiju sagaida
atplestām rokām
Viens no servisiem, par kuru pašvaldībā saņemtas sūdzības, ir
«Dionix» Aspazijas ielā 31. Zeltīte Bīmane, Jelgavas Būvvaldes
arhitekte-eksperte, norāda, ka īpašniekam izsniegta atļauja atvērt
autoveikalu, bet pats servisa īpašnieks Dmitrijs Korņijenko
neslēpj, ka te jau kopš maija darbojas serviss. «Saskaņā ar spēkā
esošo pilsētas teritorijas plānojumu te ir daudzstāvu apbūves
teritorija un tādi objekti kā autoserviss nav paredzēti un te nevar
atrasties,» norāda Z.Bīmane, piebilstot, ka tuvumā ir arī skola un
bērnudārzi.
D.Korņijenko komisiju uzņēma ar vārdiem: «Es jau jūs gaidīju.»
Izrādās, viņš zina, ka daudzi ir neapmierināti ar to, ka viņiem
uzradies konkurents.
Lai gan viņš labprāt komisijas locekļus izvadāja pa telpām un
uzrādīja prasītos dokumentus, arī Vides pārvalde konstatēja dažus
pārkāpumus. «Pirmkārt, uzņēmums nav izņēmis atļauju C kategorijas
piesārņojošai darbībai, bet tā ir obligāta, ja te tiek veikti auto
remontdarbi. Otrkārt, uz grīdas metāla bļodā bija ielieta eļļa.
Īpašnieks gan skaidroja, ka tā ir no viņa mašīnas un ka klientiem
viņš šāda veida pakalpojumus nesniedz, bet tas nav svarīgi.
Būtiskākais ir tas, ka eļļa nebija atbilstošā traukā – tam noteikti
jābūt noslēgtam,» stāsta Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes vecākā
inspektore Inese Daņiļeviča. Viņa piebilst, ka servisos jābūt arī
tvertnēm ķīmiskajiem atkritumiem, kā arī nodošanas aktiem, kas
apliecina – eļļa un citas vielas nav izlietas, kur pagadās, bet
nodotas speciāli šim nolūkam paredzētās vietās. Savukārt Darba
inspekcija pozitīvi novērtēja to, ka telpās izvietotas norādes un
instrukcijas valsts valodā, ka tiek lietots speciālais apģērbs un
individuālie darba drošības līdzekļi – cimdi, brilles,
respirators.

Divi servisi – dzīvojamā zonā
Teorētiski telpas Aspazijas ielā ir izveidotas saskaņā ar Būvvaldē
apstiprinātu projektu un nodotas ekspluatācijā, bet ir viens «bet»
– serviss atrodas teritorijā, kur to nepieļauj zemes zonējums. «Tas
ir ļoti nopietns pārkāpums un īpašniekam par to var uzlikt sodu.
Turklāt pats serviss būtu jāslēdz,» secina Būvinspekcijas vadītāja
Natālija Ļubina, piebilstot, ka to, piemērot vai nepiemērot sodu,
izlems Administratīvā komisija.
Līdzīga situācija ir arī uzņēmumā «Mārtiņa riepu serviss», kas
atrodas Pērnavas ielā 36. Arī tas atrodas vietā, kur to nepieļauj
zemes zonējums, turklāt tam nav projekta, tas nav nodots
ekspluatācijā un  nav nokārtota atļauja Vides pārvaldē. «Mēs
vispirms uzņēmumiem liksim nokārtot C kategorijas apliecinājumus un
tikai tad, ja viņi to norādītajā termiņā neizdarīs, ķersimies pie
administratīvās sodīšanas,» norāda Valsts vides dienesta Jelgavas
reģionālās Vides pārvaldes vadītāja vietniece Biruta Puķīte.

Privātīpašums nav neaizskarams
Tiesa, Jelgavā ir arī tādi «uzņēmumi», kas atrodas privātmājas
pagalmā vai garāžu kooperatīvā. Viens tāds autoserviss atrodas
garāžu pudurī Atmodas ielā 97. Izrādās, te savus pakalpojumus
piedāvā pašnodarbināta persona, kura garāžu nomā. Arī šajā 94.
boksā ierīkotajā servisā manāmas nepilnības, piemēram, tas
izveidots, apvienojot divas garāžas, starp kurām nesošā siena ir
izgāzta. «Pat nojaucot starpsienu dzīvoklī, nepieciešama
saskaņošana Būvvaldē, bet te patvaļīgi izgāzta nesošā siena. Tas ir
ļoti nopietns pārkāpums,» norāda N.Ļubina. Viņa piebilst, ka pie
atbildības tiks saukts tas, kurš saskaņā ar telpu nomas līgumu
atbild par telpām – vai nu nomnieks, vai telpu īpašnieks.
Tiesa, arī uz šādu servisu attiecas vides prasības un tam
nepieciešams C kategorijas apliecinājums, bet Darba inspekcija
saskaņā ar darba likumu kontrolē darba devējus. «Pašnodarbināta
persona mūsu redzeslokā nonāk tikai tad, ja nodarbina vēl kādu
personu, piemēram, palīgu, jo tad tā kļūst par darba devēju,»
skaidro vecākā darba inspektore Dace Šuksta. Savukārt Darba
aizsardzības likums nosaka, ka par darba drošību un darba
aizsardzību pašnodarbinātās personas atbild pašas.
Jāpiebilst, ka šādi «kaktu servisi» aizsargājas ar frāzi: «Tas ir
privātīpašums, jums nav tiesību te atrasties!» Jelgavas Pašvaldības
policijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību un juridiskajos
jautājumos Sandra Reksce norāda, ka privātīpašuma loma bieži tiek
pārspīlēta. «Kaut arī serviss atrodas privātā garāžā, ikvienam taču
ir tiesības tur atrasties. Pretējā gadījumā veidojas absurda
situācija – pakalpojums nav pieejams. Gan klientam, gan
kontrolējošām iestādēm ir tiesības pārliecināties, vai pakalpojuma
sniedzējam ir nepieciešamie dokumenti, licences,» tā S.Reksce.

Rokas par īsu
Pat tad, ja skaidri redzams, ka uzņēmējs darbojas nelikumīgi, nav
nemaz tik viegli panākt, lai viņš to pārtrauc. Būvinspekcijas darbu
būtiski apgrūtina tas, ka likumdošana nav pielāgota reālajiem
apstākļiem. No 1. jūlija tika likvidēta Valsts būvinspekcija, bet
izmaiņas likumdošanā, kas regulē būvniecības jomu, vēl nav veiktas.
N.Ļubina norāda, ka ir grūti strādāt, ja nav īsti skaidrs, kas un
kā turpmāk pildīs likvidētās institūcijas
funkcijas.  
Arī Vides pārvalde nevar apturēt autoservisu darbību. «Mēs varam
apturēt to uzņēmumu darbību, kuri vairāk piesārņo vidi un kuriem ir
A un B piesārņojošas darbības atļaujas. Uz uzņēmumiem, kam
nepieciešams C kategorijas apliecinājums, šis aizliegums
neattiecas,» skaidro B.Puķīte. Vides pārvalde uzņēmumiem dod laiku,
kurā jāsakārto dokumentācija, un tikai tad, ja tas netiek izdarīts,
piemēro administratīvos sodus.
Vienīgi Darba inspekcija var pieņemt stingrākus mērus – izteikt
brīdinājumu par uzņēmuma darbības apturēšanu un nepieciešamības
gadījumā to arī apturēt. D.Šuksta piebilst, ka saskaņā ar
Administratīvo pārkāpumu kodeksu par pārkāpumiem, kas konstatēti
atkārtoti gada laikā, var piemērot lielāku sodu. Viņa norāda –
šogad Zemgales Valsts darba inspekcija apsekojusi 1627 uzņēmumus,
no kuriem 272 piemēroti administratīvie sodi kopsummā par
34 395 latiem. Divu celtniecības uzņēmumu darbība 
apturēta.
V.Ļubina piebilst, ka jau tuvākajā laikā par reidā konstatētajiem
pārkāpumiem tiks informēts arī VID, un tad jau viņu kompetencē būs
pārbaudīt, vai šie servisi godprātīgi maksā nodokļus.

Krīze dara savu
Vēl apmēram pirms trim nedēļām Dobeles ielā 68 vārtus rotāja
reklāmas plakāts, kas vēstīja – te darbojas autoserviss. Tagad
plakāta vairs nav un nolaistajā teritorijā valda klusums. Tāpat
durvis slēdzis riepu serviss Dobeles šosejā 2, bijušās ādas
fabrikas teritorijā. Vecākā valsts darba inspektore D.Šuksta
norāda, ka minētais riepu serviss jau bija nonācis Darba
inspekcijas redzeslokā un par dažādiem pārkāpumiem uzņēmumam
piemērots sods. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka pietrūcis naudas,
nevis tāpēc, ka uzņēmējiem ierunājusies sirdsapziņa. Lai kā arī
būtu, nav teikts, ka uzņēmēji, kas piekopj «netīru rūpalu», servisu
neatvērs kur citur un neturpinās iet pa iemīto taciņu, apgrūtinot
darbu godīgiem uzņēmējiem.

Padomi – bez maksas
Tā kā reida mērķis bija nevis iznīcināt uzņēmējdarbību, bet panākt,
lai likumus ievēro visi, speciālistes uzsver – uzņēmēji neskaidrību
gadījumos aicināti apmeklēt konsultācijas, kas ir bez maksas. «Lai
gan mūsu funkcija ir uzraudzīt un kontrolēt, galvenais ir panākt,
ka lietas tiek sakārtotas un tiek ievērotas ar likumu noteiktās
prasības, kas attiecas uz visiem vienādi,» uzsver komisijas
pārstāves.
Atgādinām, ka Būvvaldē pieņemšana ir pirmdienās no pulksten 15 līdz
19 un trešdienās no pulksten 8 līdz 12; Darba inspekcijā (Skolotāju
ielā 3) – pirmdienās no pulksten 13 līdz 18 un ceturtdienās no
pulksten 9 līdz 12; Vides pārvaldē – pirmdienās no pulksten 13 līdz
17 un piektdienās no pulksten 8 līdz 12.