25.9 °C, 3.2 m/s, 62.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPTF zinātnieki izstrādā veselīgu našķi no ērkšķogām
PTF zinātnieki izstrādā veselīgu našķi no ērkšķogām
26/07/2012

Divus gadus pētot ērkšķogu ķīmisko sastāvu, apstrādes, iepakošanas un uzglabāšanas iespējas, LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes (PTF) zinātnieki izstrādā jaunus produktus un cer, ka šīs nepelnīti aizmirstās, bet ļoti veselīgās ogas atkal nonāks lielveikalu plauktos, ziņo LLU pārstāve Ilvija Gaidukoviča.

www.jelgavasvestnesis.lv

Divus gadus pētot ērkšķogu
ķīmisko sastāvu, apstrādes, iepakošanas un uzglabāšanas iespējas,
LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes (PTF) zinātnieki izstrādā
jaunus produktus un cer, ka šīs nepelnīti aizmirstās, bet ļoti
veselīgās ogas atkal nonāks lielveikalu plauktos, ziņo LLU pārstāve
Ilvija Gaidukoviča.

LLU PTF docente Solvita Kampuse stāsta,
ka ērkšķogas audzēšanai un pārstrādei kļuva populāras 20. gadsimta
sākumā. Mūsdienās šīs ogas tiek audzētas tikai kā mazdārziņu
kultūra un plašākā pārstrādē Eiropā un Latvijā tiek izmantotas ļoti
maz, tāpēc PTF zinātnieki pievērsušies ērkšķogu pētījumiem ar mērķi
šo vērtīgo un veselīgo augļaugu atkal ieviest ražošanā.

Zinātnieki strādā pie jauna cukurota
sublimēti kaltētu ērkšķogu produkta izstrādes. «Mūsu ideja ir
izveidot jaunu, interesantu un tajā pašā laikā veselīgu našķi, kas
varētu būt piemērots bērniem un citiem gardēžiem, kam patīk garšīgi
produkti no ogām. Pašlaik pētām šim produktam piemērotākās šķirnes
un ogu gatavības stadijas,» norāda S.Kampuse.

Lai izvērtētu labākās un bioloģiski
vērtīgākās ērkšķogu šķirnes, zinātnieki veikuši desmit ērkšķogu
šķirņu ķīmiskā sastāva izpēti svaigām un saldētām ogām dažādās
gatavības stadijās – tehniskajā un pilngatavības stadijā. Analīzēm
izvēlētas šķirnes, ko audzē Latvijā, un ogas iegādātas no zemnieku
saimniecības «Mucenieki» Saldus novadā.

«Tika izpētīts, ka ērkšķogu šķirnes ar
augstāko C vitamīna saturu gan svaigā, gan saldētā veidā ir ‘Tukuma
konfekšu’ un ‘Mašeka’. Arī lielākais bioloģiski aktīvo savienojumu
– fenolu un antociānu, kam piemīt antioksidatīvas īpašības – saturs
no sarkanajām ērkšķogām ir tieši šo šķirņu ogās,» atklāj
S.Kampuse.

Pētījumi tiks turpināti, līdz kaltētajām
ogām tiks atrasts arī labākais iepakošanas un uzglabāšanas veids,
lai tās nezaudētu garšas īpašības, tajā skaitā izteikto
kraukšķīgumu, un būtu aizsargātas no mitruma. «Pēc tam meklēsim
ieinteresētus ražotājus, kas jauno produktu varētu attīstīt, ražot
un nogādāt līdz patērētājiem,» nākotnes ieceres ieskicē
zinātniece.

Ērkšķogu pētījumi veikti Eiropas Sociālā
fonda līdzfinansētā projekta «Pārtikas nozares zinātniski
pētnieciskās grupas izveide» gaitā.

Foto: vibotnes.lv