Ik pa laikam sabiedrībā izskan viedoklis, ka bezmaksas interneta punktos galvenokārt drūzmējas skolēni, turklāt stundu laikā. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» pārliecinās, kas un cik plaši izmanto publiskos interneta punktus, kuri pilsētā izveidoti pirms diviem gadiem.
Ilze Knusle-Jankevica
Projekta «Zemgale IT reģions – sabiedrisko interneta pieejas punktu (SIPP) izveide Zemgales reģionā» koordinatore Ilga Muižniece stāsta, ka galvenais mērķis, realizējot šo projektu, bija, izveidojot 29 SIPP Zemgalē un piedāvājot iespējas tos izmantot, padarīt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas pieejamākas plašākai sabiedrībai.Tomēr dzīve ienesa savas korekcijas, un, mainoties situācijai valstī, mainījās arī iedzīvotāju vajadzības un interneta lietotāju paradumi. Šobrīd publisko internetu cilvēki galvenokārt izmanto, lai atrastu sev svarīgo informāciju, piemēram, darba meklējumiem, lai nosūtītu pieteikuma vēstuli un CV. Aptaujājot jelgavniekus, kuri izmanto internetu sabiedriskajos pieejas punktos, nākas secināt – iedzīvotāji izmanto šo iespēju, lai ietaupītu laiku un brīvajā brīdī nokārtotu savas darīšanas, piemēram, samaksātu rēķinus, atbildētu uz e-pastiem. Turklāt nereti šiem cilvēkiem mājās pašiem ir pieejams internets, bet šī ir iespēja ekonomēt laiku.
Lai gan ne pie viena SIPP dežurantu nav un apmeklētāju plūsma regulēta netiek, katrā iestādē ir kāds, kurš uzmana, lai nebūtu nekārtības. Lai gan katrā punktā ir sava specifika un pat klientu loks, raizes visiem vienas – ja pie datora pieiet jaunieši, tad tas ir uz ilgu laiku, turklāt viņi galvenokārt izmanto internetu izklaidei, piemēram, spēlē spēlītes, nevis informācijas meklēšanai. «Bibliotēkās interneta lietotājiem ir noteikts laika limits, bet te tāda nav. Pagaidām nav arī mehānismu, kā to kontrolēt. Protams, varētu nolikt blakus cilvēku, kurš to darītu, bet šādu resursu mums nav,» stāsta pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Ivars Pirvics. Jauniešu tusiņi kultūras nama darbiniekiem jau kļuva par apgrūtinājumu, īpaši tad, kad sāka parādīties tendence – viņi te uzturējās arī stundu laikā. Tad tika pieņemti mēri – pa dienu, kamēr skolā notiek mācības, dators tiek izslēgts. Lai gan daļu problēmas var atrisināt šādā veidā, tomēr tas nav efektīvs veids. «Nevar jau visu laiku turēt datoru izslēgtu, jo ir arī citi, kam nepieciešams internets. Piemēram, laikā, kad Jelgavā notiek starptautiskie ledus un smilšu skulptūru festivāli, ārvalstu mākslinieki izmanto iespēju un kultūras namā pie publiskā datora aplūko e-pastus, kā arī lasa ziņas,» norāda I.Pirvics. Aģentūras direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Andris Vaišļa spriež, ka situāciju būtiski uzlabotu tas, ja varētu nobloķēt piekļuvi vairākām interneta lapām un uzlikt laika limitu vienam lietotājam. Jāpiebilst, ka vairākos SIPP piekļuve draugiem.lv jau ir nobloķēta.
Pēdējā laikā parādās jauna tendence – internetu izmanto ne tikai, lai lasītu ziņas un meklētu informāciju, bet arī lai nosūtītu e-pastus, tostarp CV un pieteikuma vēstules. «Parasti jau to dara bibliotēkā, bet pēdējā laikā tur visi datori ir aizņemti un cilvēki nāk uz šo interneta kiosku,» norāda Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra klientu apkalpošanas speciāliste Irīna Jaunā.
Laikraksta uzrunātie cilvēki iespēju bez maksas izmantot internetu dažādās pilsētas vietās vērtē pozitīvi. Daļai iedzīvotāju finansiālie apstākļi liedz mājās pieslēgt internetu, citiem nav pat datora, bet liela daļa ir tādu, kam mājās internets ir, bet viņi tomēr izmanto publiski pieejamo. «Tas ir pa ceļam», «Bija brīvs brītiņš, un gribēju izmantot to lietderīgi», «Kāpēc neizmantot iespēju?», «Mājās man interneta nav, tāpēc izmantoju šo» – tādas atbildes saņēmām uz jautājumu, kāpēc cilvēki Jelgavā izmanto SIPP.
Jāsaka, ka tehnika paliek tehnika un reizēm tā pieviļ, turklāt ne visi interneta lietotāji prot ar datoru apieties. Jelgavas domes Informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītāja vietnieks Alvils Pierhurovičs skaidro, ka šajos datoros ir speciāla interneta kioska programmatūra, kas it kā pati sevi uzrauga, un nepieciešamības gadījumā dators pārstartējas automātiski. Nopietni bojājumi, ka dators būtu jālabo, nav konstatēti.
I.Muižniece norāda, ka informācijas laikmetā, kādā dzīvojam mēs, ir būtiski, lai cilvēkiem būtu iespējas izmantot datorus un internetu, jo arvien vairāk jautājumu var nokārtot elektroniski, bet ne katram mājās ir dators ar interneta pieslēgumu. Viņa pieļauj, ka vajadzētu mēģināt panākt, lai šos publiskos datorus izmanto tikai lietišķām vajadzībām, nevis izklaidei, tomēr tas nav tik viegli izdarāms, tāpēc pagaidām viss atkarīgs no iedzīvotāju pašu godaprāta. Par to, kā SIPP izmantot savā labā, domā arī iestāžu vadītāji un pārstāvji, kurās tie izvietoti. «Mēs gribētu, lai nākotnē sākumlapa piedāvātu informāciju par pasākumiem, kas notiek kultūras namā. Tā varētu būt arī aģentūras «Kultūra» mājas lapa, bet pagaidām vēl analizējam tās apmeklētību. Vispirms jāpanāk, lai šī lapa kļūst atpazīstama un populāra un lai cilvēki zina, kādu informāciju te var atrast,» piebilst I.Pirvics.
18.4 °C,
2 m/s,
91.1 % 
18.4 °C,
2 m/s,
91.1 %