Uzņēmēja Aināra Tamisāra, kurš ar ēdināšanas biznesu nodarbojas jau gadus desmit, aprēķini rāda, ka Jelgavā ir apmēram 22 tūkstoši potenciālo pusdienotāju, bet no tiem ēdināšanas uzņēmumus apmeklē ap 5500 cilvēku. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem, šobrīd Jelgavā ēdināšanas pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 100 atklātā tipa ēdināšanas uzņēmumu. Tiesa, gada laikā vairākas ēstuves ir bankrotējušas, bet cīņā par klientiem iesaistījušās arī jaunas, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» centās noskaidrot, kādam tad ir jābūt ēdināšanas uzņēmumam, lai pārmaiņu laikos nepazustu.
Ilze Knusle-Jankevica
Jelgavas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir arī LLU pētniecības objekts. Pēdējais vērienīgais pētījums par šo tēmu veikts 2008./2009. mācību gadā, kad kāda studente savā bakalaura darbā izvērtēja Jelgavas ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu. Šī un daudzu citu darbu vadītāja LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes prodekāne Gita Krūmiņa-Zemture stāsta, ka pētījumā pēc rūpīgi izstrādātiem kritērijiem tika izvērtēti 13 uzņēmumi, kas atrodas pilsētas centrā. Darba autore veikusi arī aptauju, pēc nejaušības principa izvēloties 200 respondentu, bet uzņēmumus vērtēja arī trīs nozares eksperti. «Jelgavā ir tāda tendence – uzņēmums izveidots un tā īpašnieks domā, ka ar to pietiek. Lielākā daļa mūsu uzņēmēju nedomā ilgtermiņā un neuzskata, ka uzņēmumam regulāri jāveic sniegto pakalpojumu izvērtēšana, jo tieši kvalitāte ir galvenais, kas veido uzņēmuma tēlu,» norāda G.Krūmiņa-Zemture.
Paradumus krīze neietekmēPirmais, kam cilvēki šobrīd pievērš uzmanību, visticamāk, ir cena. Daudzās jomās cenas ir kritušās, arī pārtikai. «Var teikt, ka ēdienu cenas ir 2004. gada līmenī, savukārt ieejas biļešu cenas tuvojas nullei,» tā A.Tamisārs. Lai gan no 2004. gada nav saglabājusies neviena picorāna «Tami-Tami» ēdienkarte, noliekot blakus kaut vai šā un 2008. gada ēdienkartes, redzams, ka, piemēram, lielā pica ar malto gaļu maksā par 1,40 latiem lētāk. Uzņēmējs gan prognozē, ka šā gada beigās ekonomiskā situācija valstī nostabilizēsies un cenas atkal sāks kāpt. Runājot par cenām, LLU studentes veiktā aptauja vēsta – 60 procenti respondentu uzskata, ka pakalpojums cenai atbilst daļēji, bet 30 – ka atbilst. «Atbilde «daļēji» liecina, ka cenas tomēr būtu nepieciešams izvērtēt. Skatoties kopumā, jāsecina, ka Jelgavā ēdināšanas pakalpojumi neatbilst noteiktajai cenai – tā ir par augstu,» norāda pasniedzēja.
Sākusies rosība G.Krūmiņa-Zemture apstiprina laikraksta «Jelgavas Vēstnesis» novērojumu – ēdināšanas uzņēmumi arvien vairāk domā par klientu piesaistīšanu, piedāvājot papildu pakalpojumus, piemēram, muzikālus vakarus, bērnu stūrīti, dažādus pasākumus, arī akcijas. «Daudzi sāka rosīties, pamanot krīzi. Tie, kas nepamanīja, tirgū vairs nav – piemēram, Rīgā apmēram 20 procenti kafejnīcu bankrotējušas. Vienīgi tam nevajadzēja būt kā reakcijai uz krīzi,» uzskata A.Tamisārs, piebilstot, ka arī pats domājis par klientu piesaistīšanu – iekārtots rotaļu laukums bērniem, uzstādīts mūzikas aparāts, pagalmā ierīkota «pannfutbola» arēna, tiek demonstrētas sporta pārraides, ierīkots grāmatu un galda spēļu skapis. LLU pasniedzēja uzskata, ka visas šīs aktivitātes tikai vairo uzņēmuma pieejamību.
Daudzo prasību jūklī Nebūs melots, sakot, ka ēdināšanas bizness ir viens no piņķerīgākajiem, un to atzīst arī paši uzņēmēji – jāievēro virkne drošības, sanitāro, higiēnas un citas prasības, nemaz nerunājot par pārtikas produktu derīguma termiņiem, uzglabāšanu un tamlīdzīgi. Mūsu valstī ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus uzrauga un kontrolē PVD. LLU studentes pētījums rāda, ka sanitāri higiēniskais nodrošinājums Jelgavas ēstuvēs ir labs, arī apgaismojums, mēbeļu izkārtojums un interjers vairumā gadījumu ir pieņemams, ar ēdiena kvalitāti klienti ir apmierināti. Tomēr tam visam cauri vijas kāda nepatīkama tendence, ko varētu nosaukt par nerēķināšanos ar klientu. «Uzņēmējam būtu jāsaprot, ka regulāri jākontrolē un jāuzrauga ne tikai tās lietas, ko pārbauda PVD, bet jāpievērš uzmanība arī detaļām, piemēram, nepietiek piekārt jaunus, košus aizkarus, ja pats logs nav notīrīts,» uzskata LLU pārstāve, uzsverot, ka tieši visi sīkumi, kuri uzņēmējam varbūt darba dunā paskrien garām, veido klienta pirmo iespaidu par uzņēmumu, kas bieži arī ir noteicošais. Viņasprāt, biznesmeņi ir aizmirsuši, ka ir daudz lietu, kas paveicamas pašu spēkiem un neprasa milzu ieguldījumus, piemēram, ēdienkarti ik pa laikam vajadzētu izdrukāt no jauna, mūzikai nevajadzētu būt tik skaļai, ka pie galda sēdošie savā starpā nevar sarunāties, vajadzētu izlikt norādes uz labierīcībām.
Vērtē arī pašvaldība Jāpiebilst, ka Jelgavā jau kopš 1995. gada pašvaldība sadarbībā ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju (JRTA) ik gadu rīko konkursu «Labākais veikalnieks un krodzinieks», kurā viena no kategorijām ir arī ēdināšanas uzņēmumi. Tiesa, pērn gan konkurss netika rīkots, un, kā norāda JRTA valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, viens no iemesliem ir tas, ka bija iestājusies zināma rutīna un vairākus gadus pēc kārtas uzvarēja vieni un tie paši uzņēmumi. «Pa šiem gadiem, kopš konkurss notiek, lēciens ir grandiozs – gan piedāvājuma, gan kvalitātes ziņā. Protams, pieaugusi ir arī konkurence, bet šis konkurss, manuprāt, uzņēmējiem ļauj sevi salīdzināt ar citiem un uzrāda tās lietas, kas, pēc profesionāļu domām, būtu jāuzlabo,» tā I.Kanaška, piebilstot, ka pagaidām nav vēl izlemts, vai šogad konkurss notiks. Vispirms jāseko līdzi, kādas izmaiņas ir tirgū, tad jāaprunājas ar pašiem uzņēmējiem un jānoskaidro viņu attieksme pret konkursu, pēc tam tiks izlemts, vai šogad konkurss būs un, ja būs, tad kāds.
Jābūt īpašam ķērienam Lai gan Latvija ir viena no pēdējām ES pēc uzņēmumu skaita attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, A.Tamisārs norāda, ka saskaņā ar profesora Borisa Heimaņa teoriju tikai 12 procenti visas pasaules iedzīvotāju var būt uzņēmēji. «Sešiem procentiem ir dabas dots talants, bet vēl seši var iemācīties domāt kā uzņēmēji. Ja cilvēks nespēj domāt trīs gājienus uz priekšu kā šahā vai dambretē, tad viņa liktenis ir būt darba ņēmējam,» tā uzņēmējs. Viņaprāt, Latvijas sabiedrībai vēl no padomju laikiem saglabājusies paļāvība uz kādu augstāku varu, piemēram, valsti vai ES, un cilvēki vienkārši nepaļaujas uz sevi. Tiesa, arī valsts politika nav uzņēmējdarbību veicinoša. Lai nebūtu jāslēdz viens ēdināšanas uzņēmums pēc otra, A.Tamisārs uzskata, ka jādara viss, lai piesaistītu Jelgavai tūristus, iebraucējus. Lai to panāktu, jāsadarbojas gan ēdināšanas un citiem uzņēmumiem, gan dažādām pilsētas iestādēm. «Vēl ir cerība uz tiem, kas atgriezīsies no Anglijas, Īrijas un citām Eiropas valstīm un būs pārņēmuši rietumnieciskāku dzīvesveidu – biežāku ēšanu ārpus mājām,» prognozē A.Tamisārs.
6.9 °C,
4.6 m/s,
80.4 % 
6.9 °C,
4.6 m/s,
80.4 %