19.8 °C, 0.8 m/s, 81 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPusdienas ārpus mājas ēd tikai katrs desmitais
Pusdienas ārpus mājas ēd tikai katrs desmitais
13/02/2010

Uzņēmēja Aināra Tamisāra, kurš ar ēdināšanas biznesu nodarbojas jau gadus desmit, aprēķini rāda, ka Jelgavā ir apmēram 22 tūkstoši potenciālo pusdienotāju, bet no tiem ēdināšanas uzņēmumus apmeklē ap 5500 cilvēku. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem, šobrīd Jelgavā ēdināšanas pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 100 atklātā tipa ēdināšanas uzņēmumu. Tiesa, gada laikā vairākas ēstuves ir bankrotējušas, bet cīņā par klientiem iesaistījušās arī jaunas, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» centās noskaidrot, kādam tad ir jābūt ēdināšanas uzņēmumam, lai pārmaiņu laikos nepazustu.

 Ilze Knusle-Jankevica

Uzņēmēja Aināra Tamisāra, kurš ar ēdināšanas biznesu
nodarbojas jau gadus desmit, aprēķini rāda, ka Jelgavā ir apmēram
22 tūkstoši potenciālo pusdienotāju, bet no tiem ēdināšanas
uzņēmumus apmeklē ap 5500 cilvēku. Pēc Pārtikas un veterinārā
dienesta (PVD) datiem, šobrīd Jelgavā ēdināšanas pakalpojumus
piedāvā vairāk nekā 100 atklātā tipa ēdināšanas uzņēmumu. Tiesa,
gada laikā vairākas ēstuves ir bankrotējušas, bet cīņā par
klientiem iesaistījušās arī jaunas, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis»
centās noskaidrot, kādam tad ir jābūt ēdināšanas uzņēmumam, lai
pārmaiņu laikos nepazustu.

Jelgavas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ir arī LLU pētniecības
objekts. Pēdējais vērienīgais pētījums par šo tēmu veikts
2008./2009. mācību gadā, kad kāda studente savā bakalaura darbā
izvērtēja Jelgavas ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu. Šī un daudzu
citu darbu vadītāja LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes prodekāne
Gita Krūmiņa-Zemture stāsta, ka pētījumā pēc rūpīgi izstrādātiem
kritērijiem tika izvērtēti 13 uzņēmumi, kas atrodas pilsētas
centrā. Darba autore veikusi arī aptauju, pēc nejaušības principa
izvēloties 200 respondentu, bet uzņēmumus vērtēja arī trīs nozares
eksperti. «Jelgavā ir tāda tendence – uzņēmums izveidots un tā
īpašnieks domā, ka ar to pietiek. Lielākā daļa mūsu uzņēmēju nedomā
ilgtermiņā un neuzskata, ka uzņēmumam regulāri jāveic sniegto
pakalpojumu izvērtēšana, jo tieši kvalitāte ir galvenais, kas veido
uzņēmuma tēlu,» norāda G.Krūmiņa-Zemture.

Paradumus krīze neietekmē
Pirmais, kam cilvēki
šobrīd pievērš uzmanību, visticamāk, ir cena. Daudzās jomās cenas
ir kritušās, arī pārtikai. «Var teikt, ka ēdienu cenas ir 2004.
gada līmenī, savukārt ieejas biļešu cenas tuvojas nullei,» tā
A.Tamisārs. Lai gan no 2004. gada nav saglabājusies neviena
picorāna «Tami-Tami» ēdienkarte, noliekot blakus kaut vai šā un
2008. gada ēdienkartes, redzams, ka, piemēram, lielā pica ar malto
gaļu maksā par 1,40 latiem lētāk. Uzņēmējs gan prognozē, ka šā gada
beigās ekonomiskā situācija valstī nostabilizēsies un cenas atkal
sāks kāpt.
Runājot par cenām, LLU studentes veiktā aptauja vēsta – 60 procenti
respondentu uzskata, ka pakalpojums cenai atbilst daļēji, bet 30 –
ka atbilst. «Atbilde «daļēji» liecina, ka cenas tomēr būtu
nepieciešams izvērtēt. Skatoties kopumā, jāsecina, ka Jelgavā
ēdināšanas pakalpojumi neatbilst noteiktajai cenai – tā ir par
augstu,» norāda pasniedzēja.

Sākusies rosība
G.Krūmiņa-Zemture apstiprina laikraksta «Jelgavas Vēstnesis»
novērojumu – ēdināšanas uzņēmumi arvien vairāk domā par klientu
piesaistīšanu, piedāvājot papildu pakalpojumus, piemēram, muzikālus
vakarus, bērnu stūrīti, dažādus pasākumus, arī akcijas. «Daudzi
sāka rosīties, pamanot krīzi. Tie, kas nepamanīja, tirgū vairs nav
– piemēram, Rīgā apmēram 20 procenti kafejnīcu bankrotējušas.
Vienīgi tam nevajadzēja būt kā reakcijai uz krīzi,» uzskata
A.Tamisārs, piebilstot, ka arī pats domājis par klientu
piesaistīšanu – iekārtots rotaļu laukums bērniem, uzstādīts mūzikas
aparāts, pagalmā ierīkota «pannfutbola» arēna, tiek demonstrētas
sporta pārraides, ierīkots grāmatu un galda spēļu skapis.
LLU pasniedzēja uzskata, ka visas šīs aktivitātes tikai vairo
uzņēmuma pieejamību.

Daudzo prasību jūklī
Nebūs melots, sakot, ka ēdināšanas bizness ir viens no
piņķerīgākajiem, un to atzīst arī paši uzņēmēji – jāievēro virkne
drošības, sanitāro, higiēnas un citas prasības, nemaz nerunājot par
pārtikas produktu derīguma termiņiem, uzglabāšanu un tamlīdzīgi.
Mūsu valstī ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus uzrauga un kontrolē
PVD.
LLU studentes pētījums rāda, ka sanitāri higiēniskais nodrošinājums
Jelgavas ēstuvēs ir labs, arī apgaismojums, mēbeļu izkārtojums un
interjers vairumā gadījumu ir pieņemams, ar ēdiena kvalitāti
klienti ir apmierināti. Tomēr tam visam cauri vijas kāda nepatīkama
tendence, ko varētu nosaukt par nerēķināšanos ar klientu.
«Uzņēmējam būtu jāsaprot, ka regulāri jākontrolē un jāuzrauga ne
tikai tās lietas, ko pārbauda PVD, bet jāpievērš uzmanība arī
detaļām, piemēram, nepietiek piekārt jaunus, košus aizkarus, ja
pats logs nav notīrīts,» uzskata LLU pārstāve, uzsverot, ka tieši
visi sīkumi, kuri uzņēmējam varbūt darba dunā paskrien garām, veido
klienta pirmo iespaidu par uzņēmumu, kas bieži arī ir noteicošais.
Viņasprāt, biznesmeņi ir aizmirsuši, ka ir daudz lietu, kas
paveicamas pašu spēkiem un neprasa milzu ieguldījumus, piemēram,
ēdienkarti ik pa laikam vajadzētu izdrukāt no jauna, mūzikai
nevajadzētu būt tik skaļai, ka pie galda sēdošie savā starpā nevar
sarunāties, vajadzētu izlikt norādes uz labierīcībām.

Vērtē arī pašvaldība
Jāpiebilst, ka Jelgavā jau kopš 1995. gada pašvaldība sadarbībā ar
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociāciju (JRTA) ik gadu rīko
konkursu «Labākais veikalnieks un krodzinieks», kurā viena no
kategorijām ir arī ēdināšanas uzņēmumi. Tiesa, pērn gan konkurss
netika rīkots, un, kā norāda JRTA valdes priekšsēdētājs Imants
Kanaška, viens no iemesliem ir tas, ka bija iestājusies zināma
rutīna un vairākus gadus pēc kārtas uzvarēja vieni un tie paši
uzņēmumi. «Pa šiem gadiem, kopš konkurss notiek, lēciens ir
grandiozs – gan piedāvājuma, gan kvalitātes ziņā. Protams,
pieaugusi ir arī konkurence, bet šis konkurss, manuprāt, uzņēmējiem
ļauj sevi salīdzināt ar citiem un uzrāda tās lietas, kas, pēc
profesionāļu domām, būtu jāuzlabo,» tā I.Kanaška, piebilstot, ka
pagaidām nav vēl izlemts, vai šogad konkurss notiks. Vispirms
jāseko līdzi, kādas izmaiņas ir tirgū, tad jāaprunājas ar pašiem
uzņēmējiem un jānoskaidro viņu attieksme pret konkursu, pēc tam
tiks izlemts, vai šogad konkurss būs un, ja būs, tad kāds.

Jābūt īpašam ķērienam
Lai gan Latvija ir viena no pēdējām ES pēc uzņēmumu skaita
attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, A.Tamisārs norāda, ka saskaņā ar
profesora Borisa Heimaņa teoriju tikai 12 procenti visas pasaules
iedzīvotāju var būt uzņēmēji. «Sešiem procentiem ir dabas dots
talants, bet vēl seši var iemācīties domāt kā uzņēmēji. Ja cilvēks
nespēj domāt trīs gājienus uz priekšu kā šahā vai dambretē, tad
viņa liktenis ir būt darba ņēmējam,» tā uzņēmējs. Viņaprāt,
Latvijas sabiedrībai vēl no padomju laikiem saglabājusies paļāvība
uz kādu augstāku varu, piemēram, valsti vai ES, un cilvēki
vienkārši nepaļaujas uz sevi. Tiesa, arī valsts politika nav
uzņēmējdarbību veicinoša.
Lai nebūtu jāslēdz viens ēdināšanas uzņēmums pēc otra, A.Tamisārs
uzskata, ka jādara viss, lai piesaistītu Jelgavai tūristus,
iebraucējus. Lai to panāktu, jāsadarbojas gan ēdināšanas un citiem
uzņēmumiem, gan dažādām pilsētas iestādēm. «Vēl ir cerība uz tiem,
kas atgriezīsies no Anglijas, Īrijas un citām Eiropas valstīm un
būs pārņēmuši rietumnieciskāku dzīvesveidu – biežāku ēšanu ārpus
mājām,» prognozē A.Tamisārs.