-9.8 °C, 1.2 m/s, 92.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPVD: Aizliedzot suņu turēšanu pie ķēdes, jānosaka minimālie voljēru izmēri
PVD: Aizliedzot suņu turēšanu pie ķēdes, jānosaka minimālie voljēru izmēri
13/05/2013

Sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv iesniegta iniciatīva aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes, tādējādi padarot humānākus suņu turēšanas noteikumus. Par iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, taču speciālisti pret iniciatīvu izturas piesardzīgi – lielos suņus saimnieki biežāk turēs voljēros, taču pašlaik likums neparedz nekādas suņu voljēru minimālo izmēru prasības, turklāt nepiesietie suņi izmūk un klaiņo pa ielām biežāk.

Ligita Lapiņa

Sabiedrības iniciatīvas platformā
manabalss.lv iesniegta iniciatīva aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes,
tādējādi padarot humānākus suņu turēšanas noteikumus. Par
iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, taču
speciālisti pret iniciatīvu izturas piesardzīgi – lielos suņus
saimnieki biežāk turēs voljēros, taču pašlaik likums neparedz
nekādas suņu voljēru minimālo izmēru prasības, turklāt nepiesietie
suņi izmūk un klaiņo pa ielām biežāk.

«Ideja kopumā ir atbalstāma. Dzīvnieku
nevajadzētu turēt pie ķēdes, taču šeit būtiski ir ievērot, ka līdz
ar voljēru plašāku izmantošanu saimniekiem būtu jānodrošina, lai
suņi no tiem nevarētu izmukt. Diemžēl pieredze rāda, ka suņi,
sevišķi pavasaros, no voljēriem un privātmāju pagalmiem bēgt prom
mēdz visai bieži,» stāsta pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība»
Apsaimniekošanas nodaļas speciāliste Lolita Kamaldiņa.

Pašlaik likums atļauj suņus turēt pie ķēdes ar
noteikumu, ka vismaz pusstundu dienā viņš tiek izvests pastaigā.
«Taču bieži vien saimnieki suņus piesien pie ķēdes un aizmirst, ka
viņam nepieciešams izskrieties. Turklāt patiešām izskrieties, nevis
pastaigāt pa pagalmu, kas ir vēl viena ierasta prakse,» tā
L.Kamaldiņa, piebilstot, ka ne jau platība ir noteicošā dzīvnieka
turēšanai – pat mazā dzīvoklī liels suns var justies labi, ja to
regulāri izved pastaigā un viņu nodarbina.

«Pilsētsaimniecības» speciāliste, kas ir
atbildīga par pilsētā klaiņojošo dzīvnieku nogādāšanu dzīvnieku
patversmē, skaidro, ka pēdējos gados voljēru izmantošana kļūst
aizvien populārāka. «No vienas puses, tas, protams, ir pozitīvi, jo
tādējādi dzīvnieks netiek «pieķēdēts», taču, no otras puses,
saimnieki bieži vien uzskata, ka voljērs ir pietiekami plašs, lai
dzīvnieku tur turētu nepārtraukti. Taču jebkuram sunim ir
nepieciešama kustība un to nevar nodrošināt, viņu nepārtraukti
turot voljērā,» uzsver L.Kamaldiņa.

Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)
Dienvidzemgales pārvaldes speciāliste Ineta Kupča
vērš uzmanību uz to, ka likumdošana pašlaik neregulē voljēru
minimālos izmērus. «Produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem
vismaz ir noteikta minimālā platība, kas nepieciešama dzīvnieka
turēšanai, bet suņiem un kaķiem šādas prasības nav noteiktas,» viņa
skaidro, piebilstot, ka tas var radīt problēmas ar saimniekiem, kas
dzīvniekus tur īpaši mazā teritorijā. «Uzskatu, ka turēt dzīvnieku
voljērā ir labāk nekā pie ķēdes, taču turēšanu pie ķēdes aizliegt
pilnībā būtu neapdomīgi. Bieži vien dzīvnieki iemācās pārlēkt
voljēra sienas un izmūk,» vērtē I.Kupča. Viņa atklāj, ka bieži vien
arī tie saimnieki, kuru suņi ikdienā uzturas voljērā, pametot mājas
uz ilgāku laiku, suni tomēr piesien. «Tad saimnieki jūtas drošāk,
ka viņu dzīvnieks neaizmuks un nepazudīs,» tā PVD pārstāve. Viņa
atzīst, ka PVD arī trūkst instrumentu, kā nokontrolēt, vai
saimnieks suni patiešām izstaidzina, kā tas noteikts likumā. «Nekas
cits neatliek, kā paļauties uz saimnieku godaprātu,» tā
I.Kupča.

Jāpiebilst, ka iniciatīvā piedāvātais likuma
ieviešanas variants Latvijā ir sadalīt likuma ieviešanu divos
posmos, vispirms attiecinot to uz visām pilsētām, bet ieviešanai
laukos paredzēt dažu gadu pārejas laiku. Iniciatīvas iesniedzēji
uzskata, ka piemērotākais brīdis, kad likumam vajadzētu stāties
spēkā visā Latvijas teritorijā, ir 2016. gada jūlijs, kad stāsies
spēkā jau pieņemtais likums par visu suņu obligātu reģistrēšanu un
čipēšanu.

Jāatgādina, ka kārtību suņu turēšanai Latvijā
nosaka Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,
tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa
apmācībai.