Sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv iesniegta iniciatīva aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes, tādējādi padarot humānākus suņu turēšanas noteikumus. Par iniciatīvu parakstījušies vairāk nekā 2000 iedzīvotāju, taču speciālisti pret iniciatīvu izturas piesardzīgi – lielos suņus saimnieki biežāk turēs voljēros, taču pašlaik likums neparedz nekādas suņu voljēru minimālo izmēru prasības, turklāt nepiesietie suņi izmūk un klaiņo pa ielām biežāk.
Ligita Lapiņa
«Ideja kopumā ir atbalstāma. Dzīvnieku nevajadzētu turēt pie ķēdes, taču šeit būtiski ir ievērot, ka līdz ar voljēru plašāku izmantošanu saimniekiem būtu jānodrošina, lai suņi no tiem nevarētu izmukt. Diemžēl pieredze rāda, ka suņi, sevišķi pavasaros, no voljēriem un privātmāju pagalmiem bēgt prom mēdz visai bieži,» stāsta pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» Apsaimniekošanas nodaļas speciāliste Lolita Kamaldiņa.
Pašlaik likums atļauj suņus turēt pie ķēdes ar noteikumu, ka vismaz pusstundu dienā viņš tiek izvests pastaigā. «Taču bieži vien saimnieki suņus piesien pie ķēdes un aizmirst, ka viņam nepieciešams izskrieties. Turklāt patiešām izskrieties, nevis pastaigāt pa pagalmu, kas ir vēl viena ierasta prakse,» tā L.Kamaldiņa, piebilstot, ka ne jau platība ir noteicošā dzīvnieka turēšanai – pat mazā dzīvoklī liels suns var justies labi, ja to regulāri izved pastaigā un viņu nodarbina.
«Pilsētsaimniecības» speciāliste, kas ir atbildīga par pilsētā klaiņojošo dzīvnieku nogādāšanu dzīvnieku patversmē, skaidro, ka pēdējos gados voljēru izmantošana kļūst aizvien populārāka. «No vienas puses, tas, protams, ir pozitīvi, jo tādējādi dzīvnieks netiek «pieķēdēts», taču, no otras puses, saimnieki bieži vien uzskata, ka voljērs ir pietiekami plašs, lai dzīvnieku tur turētu nepārtraukti. Taču jebkuram sunim ir nepieciešama kustība un to nevar nodrošināt, viņu nepārtraukti turot voljērā,» uzsver L.Kamaldiņa.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes speciāliste Ineta Kupča vērš uzmanību uz to, ka likumdošana pašlaik neregulē voljēru minimālos izmērus. «Produktīvajiem lauksaimniecības dzīvniekiem vismaz ir noteikta minimālā platība, kas nepieciešama dzīvnieka turēšanai, bet suņiem un kaķiem šādas prasības nav noteiktas,» viņa skaidro, piebilstot, ka tas var radīt problēmas ar saimniekiem, kas dzīvniekus tur īpaši mazā teritorijā. «Uzskatu, ka turēt dzīvnieku voljērā ir labāk nekā pie ķēdes, taču turēšanu pie ķēdes aizliegt pilnībā būtu neapdomīgi. Bieži vien dzīvnieki iemācās pārlēkt voljēra sienas un izmūk,» vērtē I.Kupča. Viņa atklāj, ka bieži vien arī tie saimnieki, kuru suņi ikdienā uzturas voljērā, pametot mājas uz ilgāku laiku, suni tomēr piesien. «Tad saimnieki jūtas drošāk, ka viņu dzīvnieks neaizmuks un nepazudīs,» tā PVD pārstāve. Viņa atzīst, ka PVD arī trūkst instrumentu, kā nokontrolēt, vai saimnieks suni patiešām izstaidzina, kā tas noteikts likumā. «Nekas cits neatliek, kā paļauties uz saimnieku godaprātu,» tā I.Kupča.
Jāpiebilst, ka iniciatīvā piedāvātais likuma ieviešanas variants Latvijā ir sadalīt likuma ieviešanu divos posmos, vispirms attiecinot to uz visām pilsētām, bet ieviešanai laukos paredzēt dažu gadu pārejas laiku. Iniciatīvas iesniedzēji uzskata, ka piemērotākais brīdis, kad likumam vajadzētu stāties spēkā visā Latvijas teritorijā, ir 2016. gada jūlijs, kad stāsies spēkā jau pieņemtais likums par visu suņu obligātu reģistrēšanu un čipēšanu.
Jāatgādina, ka kārtību suņu turēšanai Latvijā nosaka Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai.