Pašlaik Āfrikas cūku mēris (ĀCM) skāris Latgales reģionu. «ĀCM ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas izplatās kontakta ceļā. Kaut arī tā nav bīstama cilvēkiem un citu sugu dzīvniekiem, viņiem ir svarīga loma slimības pārnešanā – ja dabiskā ceļā Zemgales reģionu ĀCM teorētiski varētu sasniegt šī gada ziemā vai nākamajā pavasarī, tad, iesaistoties cilvēka faktoram, mūspusē tas var uzliesmot kaut rīt,» uz ĀCM inficēšanās draudiem norāda PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis, pašvaldību un iedzīvotājus aicinot ievērot nepieciešamos piesardzības pasākumus.
Sintija Čepanone
Ņemot vērā dramatisko situāciju Latgales reģionā, šonedēļ sasaukta Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu apvienotās civilās aizsardzības komisijas vadības sēde, lai sadarbībā ar PVD apzinātu iespējamos riskus ĀCM izplatībai Zemgales reģionā un veiktu nepieciešamos preventīvos pasākumus. Jelgavas domes priekšsēdētājs un komisijas vadītājs Andris Rāviņš akcentē, ka šis jautājums vasarā ir vēl jo vairāk aktuāls, jo cilvēki atvaļinājumu laikā dodas ceļojumos, tostarp uz Latgales pusi, un tieši cilvēks var kļūt par šīs bīstamās infekcijas pārnēsātāju.
J.Grosbārdis informē, ka šobrīd ārkārtas situācija izsludināta astoņos novados Latgales reģionā, kur ĀCM konstatēts 22 mežacūkām un piecās mājas cūku turētāju saimniecībās. «Mūsu pārvaldes uzraudzības teritorijā ir deviņas pašvaldības, un saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem šajā teritorijā kopumā 173 saimniecībās ir reģistrētas 84 000 mājas cūkas. Daudzās reģistrētajās saimniecībās jau gada sākumā veicām kontroles, pārliecinoties par biodrošības pasākumu ievērošanu, savukārt pašlaik turpinās asins paraugu noņemšana monitoringa programmu ietvaros,» situāciju raksturo J.Grosbārdis, norādot, ka Dienvidzemgales teritorijā asins paraugi izmeklēšanai uz ĀCM jānoņem 200 mājas cūkām (pašlaik ir paņemti apmēram 100 cūkām) un sadarbībā ar medniekiem – 300 mežacūkām (analīzes pašlaik veiktas ap 70 dzīvniekiem).
Kaut arī pašlaik Zemgali infekcija nav skārusi, J.Grosbārdis akcentē, ka šobrīd ir ļoti svarīgi nodrošināt visus pasākumus, īpaši operatīvi un precīzi darbojoties slimības skartajos punktos Latgalē, lai nepieļautu slimības tālāku izplatību. «Arī šajās nedēļās mūsu Dienvidzemgales pārvaldes darbinieki strādā slimības skartajā teritorijā Latgalē, veicot slimības apkarošanu,» tā viņš.
«Ņemot vērā bīstamību, Zemgales iedzīvotāji tiek aicināti atturēties apmeklēt teritorijas Latgalē, kur ir izsludināta ārkārtas situācija. Pavisam vienkāršs piemērs – ja cilvēks nonāk kontaktā ar inficētu dzīvnieku, piemēram, Latgales mežos ogojot, sēņojot, medījot un kaut vai tikai iekāpjot mežacūkas izkārnījumos un vēlāk viesojoties saimniecībā, kurā tiek turētas cūkas, viņš kļūst par infekcijas pārnēsātāju un rada nopietnus draudus infekcijas izplatībai vēl neskartajā teritorijā,» skaidro PVD pārvaldes vadītājs.
Tāpat arī mednieki lūgti ievērot piesardzības pasākumus, kā arī tiek aicināti iesaistīties nomedīto mežacūku paraugu iesniegšanā izmeklēšanai uz ĀCM (par to pienākas samaksa 21,30 eiro apmērā) un ziņot PVD par ikvienu mežā pamanītu aizdomīgu gadījumu, teiksim, ja novērota netipiska mežacūku uzvedība, ja ir atrasts mežacūkas līķis. «Par to noteikti jāziņo PVD pa tālruni 63007694 vai 63021124,» tā J.Grosbārdis, piebilstot, ka no 9. jūlija dienestā darbojas «karstais telefons» 20260400, pa kuru ikviens var saņemt informāciju par ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.
Viņš apliecina, ka PVD Dienvidzemgales pārvalde, konstatējot ĀCM mūsu reģionā, savas kompetences ietvaros spēs operatīvi reaģēt un veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, un aicina pašvaldības izvērtēt savus resursus un gatavību iesaistīties situācijas risināšanā atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajam, tostarp nodrošinot teritorijā kritušo vai slimības apkarošanas ietvaros nonāvēto dzīvnieku sadedzināšanu vai aprakšanu.
Kā būtiskākā problēma, kas varētu apgrūtināt darbu, saskaroties ar infekcijas izplatību, pašlaik tiek lēsta nereģistrētās mājas cūku novietnes. «Ja teritorijā tiek konstatēts ĀCM, dienesta inspektori nekavējoties var apsekot visas karantīnas zonā esošās reģistrētās cūku novietnes un noņemt analīzes laboratoriskiem izmeklējumiem. Taču darbu apgrūtina tas, ja mājas cūkas nav reģistrētas,» situāciju, kāda iespējama arī Jelgavas pilsētā, ieskicē J.Grosbārdis, saimniekus, pat ja tiek turēta tikai viena cūka, aicinot dzīvniekus reģistrēt Lauksaimniecības datu centra datu bāzē, jo tas būtiski atvieglotu inspektoru darbu, un, protams, cūku turētājiem jāņem vērā, ka slimības uzliesmojuma gadījumā kompensācijas tiktu maksātas tikai saimniekiem, kuri ir reģistrējuši dzīvniekus.
Pēc A.Rāviņa lūguma, PVD pašvaldībai iesniegs detalizētu informāciju, kurā norādītas mūsu reģionā reģistrētās lopu novietnes. Šī informācija ar iespēju to aktualizēt tiks iekļauta Pašvaldības operatīvās informācijas centra jeb POIC datu bāzē, būtiski atvieglojot operatīvo dienestu darbu ārkārtas situācijā, kas nav izslēgta saistībā ar ĀCM izplatību Latvijā.
Jāpiebilst, ka detalizēta informācija par ĀCM un profilakses pasākumiem pieejama PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv.
21.2 °C,
5.3 m/s,
52.2 % 
21.2 °C,
5.3 m/s,
52.2 %