18 °C, 1.3 m/s, 75 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRaiņa iela ziemā tiks atvērta satiksmei
Raiņa iela ziemā tiks atvērta satiksmei
22/10/2011

2011. gads Jelgavā raksturīgs ar vienu no lielākajiem būvniecības darbu apjomiem pilsētā – pabeigta Dobeles šosejas un Garozas ielas rekonstrukcija, turpinās darbi Raiņa ielā, Čakstes bulvārī, daudzās izglītības iestāžu ēkās veikti energoefektivitātes pasākumi. Tie ir tikai lielākie no šogad realizācijā esošajiem projektiem. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks norāda, ka šogad, īstenojot ES līdzfinansētos projektus, apgūti vairāk nekā 11 miljoni latu. Lielākoties līdzekļi novirzīti tieši pilsētas infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai.

www.jelgavasvestnesis.lv

2011. gads Jelgavā raksturīgs ar vienu no lielākajiem
būvniecības darbu apjomiem pilsētā – pabeigta Dobeles šosejas un
Garozas ielas rekonstrukcija, turpinās darbi Raiņa ielā, Čakstes
bulvārī, daudzās izglītības iestāžu ēkās veikti energoefektivitātes
pasākumi. Tie ir tikai lielākie no šogad realizācijā esošajiem
projektiem. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis
Ļevčenoks norāda, ka šogad, īstenojot ES līdzfinansētos projektus,
apgūti vairāk nekā 11 miljoni latu. Lielākoties līdzekļi novirzīti
tieši pilsētas infrastruktūras sakārtošanai un
uzlabošanai.

«Ar lielākajām problēmām, realizējot projektus, saskārāmies tieši
celtniecības darbos. Jūtams, ka šobrīd darba tirgū esošo
speciālistu kvalifikācija vairs nav tādā līmenī kā pirms trim
četriem gadiem. Tas uzliek papildu pienākumus, nākas daudz rūpīgāk
kontrolēt darbu kvalitāti. Savukārt ceļu un inženierkomunikāciju
izbūves ziņā ir labāka situācija. Acīmredzot šajā nozarē arī krīzes
periodā uzņēmumiem izdevies saglabāt labākos darbiniekus,» spriež
V.Ļevčenoks.

Vai šogad izdosies realizēt visu iecerēto, ņemot vērā, ka
aktīvā būvniecības sezona tikpat kā jau beigusies?

Darbi visos objektos norit atbilstoši plānotajam. Aizkavēšanās bija
ar celtniecības darbiem Amatu vidusskolā, bet līdz novembrim visam
vajadzētu būt kārtībā. Līdz gada beigām tiks pabeigti siltināšanas
darbi arī sociālajā mājā Pulkveža O.Kalpaka ielā 9. Plānojam, ka
Raiņa ielā līdz tehnoloģiskajam pārtraukumam turpināsim strādāt vēl
mēnesi. Līdz tam jāpagūst sakārtot brauktuve, ieklājot asfalta
apakškārtu, un iespēju robežās arī ietves tajos posmos, kur šobrīd
norit darbi. Iedzīvotāji var rēķināties, ka ziemas periodā Raiņa
iela būs atvērta satiksmei. Savukārt Čakstes bulvārī atkarībā no
laika apstākļiem darbi varētu turpināties arī ziemā, tādēļ iela,
visdrīzāk, satiksmei būs slēgta, nodrošinot vien piekļuvi tur
esošajiem objektiem. Čakstes bulvārī šogad jāpaveic lielākais zemes
darbu apjoms, nostiprinot krastus un iebetonējot tilta balstus.
Daļēji šos darbus varēs turpināt arī
ziemā.    

Vai Raiņa ielā un Čakstes bulvārī plānots izbūvēt arī
papildu autostāvvietas? Tas kļūst arvien aktuālāk, jo līdz šim
lielākajā autostāvvietā pilsētas centra daļā – pie «Vivo centra» –
plānots ieviest laika ierobežojums.

Neatkarīgi no šī lēmuma, plānojot ielu rekonstrukciju,
projektētājiem vienmēr uzdodam iespēju robežās paredzēt arī vietu
papildu automašīnu stāvvietām. Raiņa ielā papildu stāvvietas tiks
izbūvētas pie bērnu poliklīnikas, sakārtosim Raiņa ielai piegulošo
stāvvietu pie Spīdolas ģimnāzijas, jaunas stāvvietas tiks izbūvētas
arī gar Meža fakultātes teritoriju iepretim Raiņa ielas 3. namam.
Savukārt pie LLU sporta nama paredzēts izbūvēt aptuveni 30
autostāvvietas. Arī Čakstes bulvāra platums pieļauj gar malām
atvēlēt vietu papildu autostāvvietām. Ar līdzīgu pieeju izstrādāts
arī Lielās ielas rekonstrukcijas projekts, paredzot autostāvvietas
vietās, kur tās līdz šim nav bijušas. Rekonstrukcijas darbi Lielajā
ielā tiks uzsākti nākamā gada pavasarī.  

Salīdzinoši bieži nācies saskarties ar situāciju, kad
dažādu iemeslu dēļ, veicot būvdarbus, tiek bojāts gan ūdensvads,
gan gāzes caurules, kas rada dažādas neērtības un pat bīstamas
situācijas iedzīvotājiem. Vai tiek domāts par to, kā turpmāk
izvairīties no šādām situācijām?

Būvniecība ir viena no tām jomām, kura likumdošanā tiek pietiekami
stingri reglamentēta. Ja tiktu ievēroti visi nosacījumi, diezin vai
mums nāktos saskarties ar šādām situācijām. Diemžēl vienā gadījumā
šīs paviršības dēļ ir gājis bojā cilvēks. Uzņēmumiem, kuri veic
būvdarbus, jāuzņemas pilna atbildība par darba drošības pasākumu
ievērošanu. Apskatot vienu vai otru gadījumu, varam konstatēt, ka
ir bijušas atkāpes no spēkā esošajiem būvdarbu veikšanas
noteikumiem. Attiecībā uz apakšzemes komunikācijām – jāatzīst, ka
bieži vien tās ir vēl padomju gados izbūvētas neatbilstoši
tehniskajiem projektiem, līdz ar to ne vienmēr var paļauties uz
tiem dokumentiem, kuri ir mūsu rīcībā. Faktiski projektētājiem
sadarbībā ar mērniekiem būtu dabā jāpārliecinās par to, kur atrodas
komunikāciju tīkli. Arī celtniekiem pirms smagās tehnikas
iesaistīšanas jāpārliecinās, vai projektā norādītā informācija
atbilst faktiskajam stāvoklim. Tomēr arī tad, ja visi šie noteikumi
tiks ievēroti, mēs nevaram būt pilnībā pasargāti no komunikāciju
tīklu pārrāvumiem, jo daļa no tiem nav iezīmēti nevienā plānā.
Turpmāk acīmredzot aicināsim projektētājus, būvniekus un
komunikāciju turētājus ņemt talkā dažādas skenēšanas iekārtas un
pārliecināties par to, kur kas atrodas, īpaši jau gadījumos, ja
runa ir par rakšanas darbiem gāzesvadu tuvumā.

Lai gan pēdējos gados pilsētas ielu stāvoklis krietni
uzlabojies, vai ir kāds plāns vai programma, kurā iedzīvotāji
varētu sekot līdz tam, kad tiks rekonstruēta vai kā citādi uzlabota
viņu iela?

Pilsētas attīstības programmā līdz 2013. gadam ir iezīmēts ielu
rekonstrukcijas plāns. Te gan jārēķinās, ka, ņemot vērā ekonomisko
situāciju, varam realizēt tikai tos projektus, kuriem iespējams
piesaistīt ES finansējumu. Pašvaldības resursi un aizņēmuma
līdzekļi, kuri tiek novirzīti attīstībai, jāiegulda šo projektu
līdzfinansējumā. Ja vien tas ir iespējams, cenšamies iekļaut blakus
esošās ielas projektos kā apbraucamos ceļus. Šogad vien ar šādu
pamatojumu izdevies noasfaltēt 1., 4., 5. un 6. līniju, Sarmas,
Pētera ielu. Pie jauna asfalta seguma tiks arī Ūdens iela, kura
savieno Čakstes bulvāri un Akadēmijas ielu. Runājot par ielu
rekonstrukciju, jau minēju, ka nākamgad tiks uzsākti darbi Lielajā
ielā, kur paralēli brauktuves rekonstrukcijai un labiekārtošanas
darbiem tiks nomainītas arī apakšzemes komunikācijas. Startēsim
konkursā par iespēju piesaistīt līdzekļus Lietuvas šosejas
rekonstrukcijai no pilsētas robežas līdz gaisa tiltam. Apstiprināts
arī projekts par meliorācijas sistēmu izbūvi Kalnciema ceļā, kas
būtiski ierobežos applūstošās teritorijas šajā vietā. Ja vēl
pieskaitām plānotos darbus Pasta salā, tad arī nākamais gads no
būvniecības viedokļa būs ļoti aktīvs. Ja viss noritēs, kā plānots,
lielāko daļu projektu būsim realizējuši līdz 2013. gadam, tādēļ jau
tagad esam uzsākuši darbu pie pilsētas attīstības plānošanas
dokumentu izstrādes periodam līdz 2020. gadam. Viena no šī perioda
prioritātēm ir Ziemeļu tilta izbūve, kas noslēgtu pilsētas
apvedceļa loku virzienā no Dobeles uz Rīgu, kā arī ļautu sekmīgi
attīstīt pilsētas lidlauka teritoriju.

Bet kā ar mazākas nozīmes projektiem?
Jau minēju, ka šobrīd norit darbs pie pilsētas attīstības
plānošanas dokumentu sagatavošanas. Aicinu sekot līdz informācijai
pašvaldības portālā www.jelgava.lv un «Jelgavas Vēstnesī» par
semināriem un sabiedriskās apspriešanas pasākumiem, kuros katram
būs iespēja izteikt savus priekšlikumus par pilsētas attīstību.
Svarīgi to darīt šobrīd, jo gadījumā, ja šīs idejas nebūs iekļautas
plānošanas dokumentos, mēs nevarēsim pretendēt uz ES
līdzfinansējumu. Viens no jautājumiem, uz kuru kopīgi jāmeklē
atbildes, ir par to, kas turpmāk varētu atrasties bijušā
Pārlielupes cietuma teritorijā.
 
Lai gan pilsētā ir vairākas mājas, kuras pēc veiktajiem
siltināšanas darbiem uzrāda siltumenerģijas ekonomiju līdz par 70
procentiem, nevar apgalvot, ka šiem pozitīvajiem piemēriem ir bijis
lavīnveida efekts – cilvēki joprojām jāpārliecina par ieguvumiem,
organizējot ne vienu vien sapulci. Kādēļ tā?

Ledus ir sakustējies, jo šogad vien apstiprināts līdzfinansējums
desmit Jelgavas daudzdzīvokļu mājām. Sliktā ziņa ir tā, ka
Ekonomikas ministrija joprojām nav atradusi veidu, kā paātrināt ēku
siltināšanas projektu ieviešanu. Procedūras ir ārkārtīgi
ierēdnieciskas un laikietilpīgas. Iesniegtie projekti un
nepieciešamās korekcijas tajos tiek izskatītas mēnešiem ilgi. Līdz
ar to, nonākot līdz reālajiem darbiem, bieži vien plānotās izmaksas
jau ir pieaugušas vai arī būvnieki neatbilst nosacījumam par
atalgojumu 70 procentu apmērā no vidējā nozarē, kāds tiek piemērots
iepirkumos. Arī šobrīd Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde
sadarbībā ar Zemgales enerģētikas aģentūras speciālistiem turpina
darbu ar iedzīvotājiem un gatavo vairākus projektus iesniegšanai
programmā.

Līdzekļi Ekonomikas ministrijas administrētajai
daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmai, visdrīzāk, tiks
izsmelti jau līdz janvārim vai februārim. Vai ir ieceres, kā
turpināt uzsāktās aktivitātes privātajā sektorā arī
turpmāk?

Maksimāli jāizmanto esošās programmas piedāvātās iespējas, bet
tiem, kas nepagūs pietiekties dalībai šajā programmā, meklēsim
citas iespējas. Jau tuvākajā laikā tiksimies ar Vācijas Vides
ministrijas un Attīstības bankas pārstāvjiem, lai pārrunātu
iespējamos finansēšanas modeļus. Pagaidām gan vēl nevaram runāt par
nosacījumiem, tomēr 4. līnijas 1 un Helmaņa ielas 3. nama
kompleksās renovācijas projekti, kuri tika realizēti sadarbībā ar
Vācijas partneriem, ir spilgts apliecinājums tam, ka šī sadarbība
jāturpina.

Foto: Ivars Veiliņš