«2015. gads pilsētai būs īpašs – svinēsim 750 gadu jubileju, ES prezidentūras ietvaros Jelgavā notiks vairāki pasākumi. Tāpat ļoti ceru, ka uzņēmēji paveiks iecerēto un pilsētā būs jaunas ražotnes,» nākamā gada darbus ieskicē Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, piebilstot, ka svētku gads būs darba pilns ikvienam.
Jānis Kovaļevskis
«Esam pabeiguši darbu pie vairākiem nozīmīgiem projektiem, kuri būtiski mainīs pilsētu un iedzīvotāju ikdienu. Līdz nākamā gada vidum jānoslēdz darbi teritorijā ap dzelzceļa staciju, lai varētu sākties jaunā autoostas termināļa celtniecība, bet blakus tiks sakārtota infrastruktūra tirgus pārcelšanai. Pašvaldībai ir privāto investoru piedāvājumi šo darbu veikšanai, un projekta realizācijas nosacījumi varētu būt skaidri tuvākajā laikā. Līdz ar to varēsim noslēgt vēl vienu posmu pilsētai svarīgu objektu un teritorijas sakārtošanā,» uzsver domes priekšsēdētājs.
Kāds pilsētai bijis nu jau tikpat kā aizvadītais gads?
Dažādās jomās izdevies paveikt daudz. Pilsētā ir jauni objekti, lielākie – rekonstruētā Pasta sala un bērnudārzs «Kāpēcīši» Ganību ielā. Mūsu kori izcīnīja uzvaru Pasaules koru olimpiādē, pilsētas skolas saņēma balvas «Zelta grauds» par izcilību, Junioru universitātes audzēkņi plūca laurus pasaules ķīmijas olimpiādē Latvijas komandas sastāvā, ar panākumiem startēja arī pilsētas sportisti. Jelgava ir ieguvusi titulu «Eiropas Gada pašvaldība» un atzīta par darba devējiem draudzīgāko pilsētu. Mums ir ar ko lepoties, un tas ir mūsu kopīgā darba rezultāts. Šķiet, arī cilvēki uz ielām kļuvuši smaidīgāki, ģimenes vairāk dodas pastaigās. Redzam, ka pilsētnieki ir pieņēmuši pārmaiņas. Lai gan mums vēl ir daudz ko darīt, par Jelgavu runā vairāk – arī Latvijas un Baltijas kontekstā. Ieguldījumi pilsētas dzīves vides sakārtošanā un ikdienas darbs ir devis rezultātu.
Nākamā gada vidū noslēgsies iepriekšējā Eiropas fondu budžeta plānošanas periods. Ko tas nozīmē pilsētai?
Jāpaveic vēl pēdējie plānotie darbi satiksmes termināļa ielu sakārtošanā pie dzelzceļa stacijas un citos objektos, kā arī aktīvi jāstrādā pie jaunu projektu sagatavošanas. Pilsētas attīstības plānā galvenās prioritātes ir izglītība un infrastruktūras attīstība. Tuvākajos gados lielākie darbi būs saistīti ar Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukciju, kā arī Ziemeļu tilta un tam piegulošo maģistrālo ielu izbūvi – Loka maģistrāli, Atmodas ielu, Rūpniecības ielu posmā no Tērvetes ielas līdz Atmodas ielai un Meiju ceļu. Līdz ar šiem plāniem ir atgriezusies investoru interese par lidlauka teritorijas attīstību aviācijas vajadzībām.
Kādā stadijā šobrīd ir nākamā ES plānošanas perioda investīciju projekti, un kurām jomām tiks atvēlēti lielākie līdzekļi?
Uzsvars ir uz uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, faktiski jaunu darbavietu veidošanu. Līdzekļi būs pieejami gan pilsētai, gan uzņēmējiem, tādēļ meklēsim kopsaucējus, kā panākt labāko rezultātu. Perspektīva vieta šo mērķu realizācijai ir bijušās būvmateriālu ražošanas rūpnīcas «Būvdetaļa» teritorija depo rajonā. Kopā ar uzņēmējiem centīsimies tuvākajos gados atdzīvināt šo pilsētas daļu. Pielietojums jāmeklē arī dzelzceļnieku dienesta viesnīcas ēkai. Viesnīcu trūkums pilsētai ir sāpīgs jautājums, bet tas, tāpat kā kinoteātra izveide, nav tiešā pašvaldības kompetencē. Varam tikai iespēju robežās sniegt atbalstu uzņēmējiem šāda veida iniciatīvām.
Liela apjoma ieguldījumus veiksim arī izglītības kvalitātes paaugstināšanai, turpinot atjaunot arodskolu materiāltehnisko bāzi, lielāku uzsvaru liksim uz dabaszinātņu apguvi. Skolēniem jābūt atbilstoši sagatavotiem, lai obligātais fizikas eksāmens neizraisītu tik daudz negatīvu emociju. Savukārt sociālajā jomā jauninājums būs sociālās uzņēmējdarbības projekti. Proti, kopā ar partneriem veidosim uzņēmumus, kuru mērķis būs nodrošināt darbu cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī tiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ šobrīd nevar iekļauties darba tirgū.
Bezdarba rādītāji pilsētā ir sasnieguši zemāko punktu kopš pirmskrīzes laika, un šobrīd bez darba ir 6,2 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tomēr aptaujās iedzīvotāji vēl arvien bezdarbu min kā nopietnu draudu.
Tas vairāk attiecināms uz atalgojuma līmeni, jo vidējā alga pilsētā joprojām ir zem valsts vidējā rādītāja. Mums ir samērā daudz darbavietu pakalpojumu sektorā un nozarēs ar zemu pievienoto vērtību, kur, pat paaugstinot ražīgumu, nevarēs maksāt daudz vairāk. Tāpat ilgākā laikā ir izveidojusies situācija, ka liela daļa ekonomiski aktīvo jelgavnieku strādā Rīgā. Pēc pēdējiem datiem, tie ir aptuveni 13 tūkstoši cilvēku. Esam analizējuši, kādās jomās šie cilvēki ir nodarbināti. Liela daļa no viņiem strādā valsts iestādēs, finanšu institūcijās, informācijas tehnoloģiju uzņēmumos, tādēļ, lai atrastu labi atalgotu darbu Jelgavā, viņiem būtu jāpārkvalificējas, jo pārskatāmā nākotnē pieprasījums pēc biroja darbiniekiem pilsētā nebūs tik augsts. Savukārt pieprasījums pēc inženieriem un ražošanā nodarbinātajiem tikai palielināsies. Ja ekonomikā nebūs pārāk lielas svārstības, nākamgad darbu varētu uzsākt kravas vagonu ražotne «Baltic Railway Holding» bijušajā cukurfabrikas teritorijā. Arī industriālais parks «NP Properties» ir sagatavojis telpas 21 000 kvadrātmetru platībā jaunu uzņēmumu ienākšanai. Viens no nomniekiem būs masīvkoka paneļu ražošanas uzņēmums. Tie ir uzņēmumi, kuri strādā ar augstas pievienotās vērtības produktiem un līdz ar to spēs nodrošināt arī konkurētspējīgu atalgojumu. Tiekoties ar uzņēmējiem, esam runājuši par atalgojumu pilsētā. Šobrīd pieprasījums pēc darbaspēka pieaug, tādēļ nākamgad daļa uzņēmēju plāno paaugstināt atalgojumu. Kopējo algu kāpumu varētu ietekmēt arī minimālās algas pieaugums.
Kā pilsēta var palīdzēt tiem, kuri dažādu apstākļu dēļ ir «izkrituši» no ekonomiskās aprites un darbu atrast vairs īsti necer?
Tiešā veidā palīdzēt nevaram, bet pašvaldībā ir izveidota sociālās palīdzības sistēma, kura sniedz atbalstu krīzes situācijā. Cilvēkiem pašiem jābūt aktīvākiem un jāmeklē iespējas pārkvalificēties, apgūt ko jaunu. Šobrīd aktuāla ir auklīšu profesija, arī tirdzniecībā trūkst darbinieku. Tās varbūt nav profesijas, kurās var nopelnīt lielu algu, tomēr darbu atrast ir iespējams, ja vien ir vēlēšanās strādāt.
Nākamgad pilsētā tiks atvērti divi jauni bērnudārzi. Vai pieprasījums pēc vietas bērnudārzā joprojām ir lielāks nekā piedāvājums?
Pagaidām vēl ir, bet viss liecina, ka pēc Ganību un Skautu ielā esošo bērnudārzu nokomplektēšanas rindas vairs nebūs un kopā ar privātajām iestādēm visiem bērniem no pusotra gada vecuma, kam tas ir nepieciešams, varēsim piedāvāt vietu dārziņā.
Paralēli valsts budžetam noteikti ir sākts darbs arī pie pilsētas budžeta projekta sagatavošanas.
Jā, pamatskaitļos mums ir skaidrība, tomēr ieņēmumu sadaļā absolūtajos skaitļos vēl neesam sasnieguši 2008. gada līmeni. Mums ir virkne jaunu objektu, sākot ar jaunām pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar peldētavu un promenādēm, kuru uzturēšana prasa līdzekļus, tādēļ par 2015. gada budžetu būs smagas diskusijas.
Kā jelgavnieki varēs iesaistīties pilsētas 750. jubilejas svinībās?
Svētkus veidojam ikviens ar savu līdzdalību. Tāpēc aicinu jelgavniekus ar savu klātbūtni, pozitīvo attieksmi un ieinteresētību veidot pilsētas jubileju krāsainu un priecīgu. Jaungada naktī Pasta salā ar uguņošanu kopīgi sagaidīsim jubilejas gada sākumu. 750 gadu zīmē notiks visi tradicionālie pilsētas festivāli. Svētku gadā priecēt mūs ar koncertu ir solījuši arī «Prāta vētras» puiši. Esam domājuši, lai pasākumi būtu piemēroti visām paaudzēm un jelgavnieki varētu aktīvi piedalīties.
Foto: Raitis Supe
7.3 °C,
5.8 m/s,
45.6 % 
7.3 °C,
5.8 m/s,
45.6 %