3.1 °C, 4.2 m/s, 92 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRāviņš: «Nevaram sevi mierināt ar to, ka citiem iet sliktāk»
Rāviņš: «Nevaram sevi mierināt ar to, ka citiem iet sliktāk»
04/02/2012

«Provizoriskie tautas skaitīšanas dati, kas apliecina, ka Jelgavā iedzīvotāju skaits desmit gados samazinājies par 4200 cilvēkiem jeb 6,7 procentiem, manā skatījumā ir katastrofāli. Protams, pašvaldība prognozēja, ka iedzīvotāju skaits ir sarucis un neatbilst tiem datiem, ko katru gadu sniedz Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, taču mēs negaidījām tik ievērojamu kritumu.

Andris Rāviņš, Jelgavas domes
priekšsēdētājs:

«Provizoriskie tautas skaitīšanas dati, kas apliecina, ka
Jelgavā iedzīvotāju skaits desmit gados samazinājies par 4200
cilvēkiem jeb 6,7 procentiem, manā skatījumā ir katastrofāli.
Protams, pašvaldība prognozēja, ka iedzīvotāju skaits ir sarucis un
neatbilst tiem datiem, ko katru gadu sniedz Pilsonības un migrāciju
lietu pārvalde, taču mēs negaidījām tik ievērojamu kritumu. Un šī
nav tā reize, kad varam apsēsties, skatīties uz skaitļiem un
priecāties, ka Jelgava izceļas uz pārējo lielo pilsētu fona, jo
citur iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl lielāks – Rīgā par
14,2 procentiem, Jūrmalā par 8,9, bet Daugavpilī pat par 19,3
procentiem. Ir nevis jāskatās uz to, ka citiem iet sliktāk, bet
ļoti atbildīgi jāvērtē pašiem sava situācija. Pagājušajā nedēļā
pieņēmām šā gada Jelgavas budžetu un tajā, vēl nezinot tautas
skaitīšanas datus, par prioritāti izvirzījām jaunus atbalsta veidus
ģimenēm un bērniem – jaundzimušo pabalsts 50 latu apmērā,
ārpuskārtas rinda daudzbērnu ģimeņu bērniem bērnudārzā, skolēnu
nodarbinātība vasarā, stipendijas labākajiem skolotājiem un
skolēniem, tāpat nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi,
uzņēmējdarbības vides pilnveidošana. Tie ir instrumenti, ko
pašvaldība var izmantot, lai iedzīvotāji arvien vairāk justu, ka
viņi pilsētai ir svarīgi. Protams, nav tā, ka pašvaldība to ir
apjautusi tikai vakar, taču vēl pirms gada vai diviem pašvaldībai
vienkārši nebija šādu finansiālu iespēju. Tāpēc labvēlīga ir tā
sakritība, ka tieši šogad pilsētas budžets sāk kaut nedaudz
pieaugt, un mēs varam izmantot šos resursus, lai atbalstītu
ģimenes. Pieļauju, ka tas ir tikai sākums un nākamgad būs jāizskata
iespēja pievienot vēl jaunus atbalsta veidus. Jā, varbūt kādai
citai jomai līdzekļus nāksies ietaupīt, bet tam, lai saglabātu un
palielinātu iedzīvotāju skaitu, atbalsts no budžeta
jānodrošina.

Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēks izvēlēsies palikt Jelgavā un
Latvijā tikai tad, ja viņam šeit spēs nodrošināt darba vietu un
atbilstošu atalgojumu. Tieši tāpēc mēs vairākkārt esam norādījuši
Finanšu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijai, kā arī Ministru prezidentam, ka nākamā perioda ES
fondu līdzekļi prioritāri jāsadala pilsētvides un uzņēmējdarbības
attīstības projektiem. Ja valsts šodien neatbalstīs uzņēmējdarbību,
uz labi atalgotu darbu Latvijā nevar cerēt, un valstij tas ir
jāsaprot. Pēc ilgstošām sarunām mums ir izdevies panākt vienošanos,
ka mūsu ierosinājums tiks ņemts vērā.

Un, ja visi šie apstākļi sakritīs, tam būtu jāveicina
iedzīvotāju skaita pieaugums Latvijā.

Pagājušās nedēļas domes sēdē pieņēmām arī lēmumu iznomāt
zemesgabalu jaunas ražotnes izveidei Langervaldes ielā, šogad sāks
darboties jaunā «Latvijas piena» rūpnīca, jauno darbinieku apmācību
sācis uzņēmums «AKG», kas arvien nostiprinās un paredz otras
ražotnes būvniecību Jelgavā – tie ir lielākie uzņēmumi, kas šogad
nodrošinās jaunas darba vietas pilsētā.»