23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsSports«Regbijs – sporta veids dusmīgām meitenēm»
«Regbijs – sporta veids dusmīgām meitenēm»
13/05/2012

«Tā ir interesanta spēle, kaut kas jauns un ļoti labs veids, kā izlādēt negatīvo enerģiju,» tā par izraudzīto nodarbošanos saka jelgavniece regbija spēlētāja Laura Meistere.

Ilze Knusle-Jankevica

«Tā ir interesanta spēle, kaut kas jauns un ļoti labs
veids, kā izlādēt negatīvo enerģiju,» tā par izraudzīto
nodarbošanos saka jelgavniece regbija spēlētāja Laura
Meistere.

Nepilnus divus gadus Jelgavā regbija kluba «Mītava» paspārnē
darbojas meiteņu regbija komanda, kuras sastāvā šobrīd spēlē
meitenes no Jelgavas, Elejas un LLU studentes. Šāds sadarbības
modelis izraudzīts, lai komanda varētu startēt pieaugušo
sacensībās. «Pirms diviem gadiem Elejā sākām trenēties touch
regbiju jeb pieskārienregbiju, bet palēnām esam nonākušas arī līdz
lielajam regbijam. Lai gan komandas pamatsastāvu veido pamatskolas
skolnieces, pagājušajā gadā startējām Latvijas čempionātā
sievietēm, bet Latvijas olimpiādē, kas notiks jūlija sākumā, ir
vecuma ierobežojumi – komandā drīkst būt ne vairāk kā četras
spēlētājas, kas jaunākas par 18 gadiem,» stāsta trenere Sandra
Avota. Tāpēc meklētas sadarbības iespējas, lai komandu padarītu
konkurētspējīgāku.

Patīk nolaist tvaiku
Regbijs ir kontaktu komandu sporta veids, kuram ir vairāki paveidi.
Touch regbijā kontakts ir aizstāts ar pieskārienu un varbūt mazliet
atgādina lekstes jeb ķeriņas – spēli ar bēgšanu un ķeršanu. «Tomēr
neatkarīgi no paveida galvenais uzdevums regbijā ir viens – iekarot
pēc iespējas lielāku laukumu un piezemēt bumbu pretinieka zonā,»
norāda trenere. Tāpēc regbijs vairāk ir cīņas spēle – jāpiespēlē,
jānogāž, jāuzbrūk –, bet pieskārienregbijā dominē taktika. «Tā kā
mūsu komandā ir augumā mazas meitenes, cenšamies spēlēt uz ātrumu –
padot bumbu uz malu un pretinieces apskriet,» ieskicē S.Avota.
Jāpiebilst, ka meitenes trenē arī bijušais regbija spēlētājs un
žurnālists no Jaunzēlandes Džareds Grellets.

Tieši gāšana un cīņa ir tas, kas meitenes piesaista šajā sporta
veidā. «Agrāk spēlēju volejbolu un basketbolu, bet tad sāku
trenēties pieskārienregbijā. Kad trenere piedāvāja izmēģināt īsto
regbiju, piekritu, un varu teikt, ka šis sporta veids man patīk
vislabāk no visiem, ar ko esmu nodarbojusies. Laikam jau tāpēc, ka
te var izlādēties – tas ir tāds dusmīgo meiteņu sporta veids,» tā
spēlētāja Elīna Lasica.

Mulsina ovālā bumba un piespēles atpakaļ
Trenere stāsta, ka viens no grūtākajiem elementiem ir piespēle, jo
jāpiešaujas pie bumbas formas – tā ir nevis apaļa, bet ovāla.
Turklāt regbijā nav atļauts piespēlēt uz priekšu – to var darīt
tikai atpakaļ. Un ar bumbu pārvietoties drīkst, turot to rokās.
«Pamatā jau arī mācāmies izspēles, piespēles. Trenējamies arī
gāšanu, bet rudens un ziemas sezonā meitenes strādā svaru zālē un
uzlabo fizisko formu,» tā S.Avota.

Spēlētājas papildina, ka regbija noteikumi ir vienkārši un ātri
apgūstami, vienīgi tas esot visnotaļ traumatisks sporta veids.
«Mīnuss ir traumas, jo bez šī elementa regbiju nevar nospēlēt.
Traumas tiek gūtas gandrīz katrā spēlē: dažādi skrāpējumi, zilumi,
ik pa laikam sanāk arī kaut ko salauzt. Tā dažreiz gadās saspringtā
spēles momentā, cīnoties par bumbu. Protams, visas traumas ir
pārejošas, bet tomēr nav patīkami tās iegūt,» stāsta pagājušās
sezonas komandas kapteine Evelīna Līvija Predibailo, kura pērn
Latvijas sieviešu regbija čempionātā atzīta par labāko spēlētāju.
Līdz šim nopietnākās traumas, ko meitenes guvušas, ir lauzts rokas
pirksts, zila acs, izsists pirksts vai plecs.

Turpina tēva iesākto
Jelgavā par regbija attīstītāju uzskatāms treneris Igors Umeckis,
kurš nu jau aizgājis aizsaulē. Tā kā līdz šim gan pilsētas, gan
novada jaunieši trenējās kopā, S.Avota jūtas atbildīga un vēlas
pabeigt viņa iesākto. «Igoram bija ideja noorganizēt Jelgavā
sieviešu regbija sacensības, un tās būs, tikai precīzi datumu
pateikt vēl nevaru, maija beigās vai jūnija sākumā,» tā viņa.

Tēva pēdās iet arī Laura Umecka, kura ar regbiju nodarbojas kopš
septembra. Pirms tam viņa dejoja sporta dejas un nodarbojās ar
jāšanas sportu. Šobrīd viņa studē Sporta pedagoģijas akadēmijā un
ir topošā skolotāja un rekreācijas speciāliste – mācības ar regbiju
nav saistītas, tā ir tikai sirdslieta. «Igors kādreiz teica, ka
viņa meita jau laikam nekad regbiju nespēlēs, bet viņa spēlē. Un es
domāju, ka Laura būs tas cilvēks, kurš pēc Sporta pedagoģijas
akadēmijas absolvēšanas atgriezīsies Jelgavā un attīstīs sieviešu
regbiju,» piebilst S.Avota. Pati Laura par to saka: «Pagaidām par
to vēl nedomāju, jo to rādīs laiks, tomēr tāda iespēja pastāv.»

Regbijs radās 1823. gadā Anglijas pilsētā Regbijā, kur futbola
spēles laikā kāds no spēlētājiem paņēma bumbu rokās un sāka ar to
skriet. Latvijā regbiju spēlē kopš 1960. gada. Regbijā 7, kas tiek
spēlēts Latvijas čempionātā, komandā drīkst pieteikt 12 spēlētājus,
bet laukumā vienlaikus atrodas septiņi. Spēles laikā drīkst veikt
trīs maiņas.

Foto: Ivars Veiliņš