28.7 °C, 3.1 m/s, 31.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāRepresētie būvē vēstures tiltu no pagātnes uz šodienu
Represētie būvē vēstures tiltu no pagātnes uz šodienu
06/02/2008

Jelgavā, Garozas ielā, pie vaidu zīmes ik gadu 5. februārī pulcējas politiski represētie, lai iedegtu sveces, noliktu ziedus un pieminētu ap 4500 cilvēkus, kurus 1945. gadā te formēja kolonās pa 100, lai no čekas nometnes pa dzelzceļu divos ešelonos vestu spaidu darbos uz Murmansku, Arhangeļsku un citām Krievijas vietām.

Daiga Laukšteina

Jelgavā, Garozas ielā, pie vaidu zīmes ik gadu 5.
februārī pulcējas politiski represētie, lai iedegtu sveces, noliktu
ziedus un pieminētu ap 4500 cilvēkus, kurus 1945. gadā formēja
kolonās pa 100, lai no čekas nometnes pa dzelzceļu divos ešelonos
vestu spaidu darbos uz Murmansku, Arhangeļsku un citām Krievijas
vietām.

Kopš 1945. gada komunistiskā genocīda ir pagājuši vairāk nekā 60
gadi. Dažiem represētajiem izdevās atgriezties dzimtenē, bet
nepatīkamās atmiņas vienalga neizdzēst. Viņi ir kā tilts no
pagātnes uz šodienu un rītdienu – vienīgie, kuri var nodot
vispatiesākās liecības mūsdienu jaunatnei. Piemiņas brīdī
vairākkārt tika uzsvērta nepieciešamība pārcilāt baisos notikumus
diskusijās ar jauno paaudzi, pieļaujot, ka tad arī tamlīdzīgos
pasākumos patriotisma mudināti piepulcētos vairāk jauniešu.

Jelgavas novada politiski represēto apvienības «Staburadze»
priekšsēdētājs Pēteris Āns ir viens no dzīvajām vēstures liecībām,
kuram uz savas ādas nācās izbaudīt 1945. gada plānveidīgo latviešu
tautas iznīcināšanas akciju. Viņš savulaik bija iesaistījies
nacionālajā pretošanās kustībā. Izsūtījumā aizvadītie gadi, mēneši,
dienas, minūtes ir bijušas sāpīgas. Tāpat kā citiem
līdzgaitniekiem. Tāpēc piemiņas brīdim pie vaidu zīmes sekoja
neliels koncerts un sarunas par piedzīvoto turpat līdzās esošajā
kultūras namā «Rota».